Sveiki!

Kā jau es biju iepriekš minējis, tad nākotnē domāju saistīt savu dzīvi ar medicīnu. Vairāk sliecos uz ārstiem nevis zobārstiem, tāpēc, skatījos RSU kādus CE vajag. Ir jāizvēlas starp bioloģiju un ķīmiju. Es gribētu zināt jūsu viedokli - kurš eksāmens, priekšmets ir vieglāks, kuru ieteiktu man likt, ja eju uz ārstiem? Abos zināšanas man praktiski nav (tas mani neuztrauc, jo ir gandrīz vesels gads, lai sagatavotos).
Ceru uz jūsu domām, padomiem utt :)
Paldies!

Bioloģija, manuprāt, ir vieglāka :)

Man no ķīmijas metas slikti.Bet bioloģija ir tik plašs jēdziens.To pat gada laikā nevar aptvert.Es tomēr ņemtu bioloģiju.
Interesanti. Bioloģija tā ir botānika,ihtioloģija,entomoloģija,zooloģija. Protams, cilvēka anatomija un fizioloģija. Es ir vecs,kā ....
zirgs,kas piedzimis vēl Staļina laikos.Staļins,Hruščovs,Brežņevs, Černišenko ,Andropovs,Gorbačovs,Jeļcins, Putins.Neskaitot mūsu Godmani.
Par ārstu... Tur jābūt ģēnijam vai trakajam.Padomā vai spēsi. Jo organiskā ķīmija viena pati var novest pie šizofrēnijas.

Bet topošajiem dakteriem ir ļoti pamatīgi jāmācās arī ķīmija; es domāju, ka vienlīdz labi jāzina abas.

Vismaz agrāk diezgan pamatīga ķīmija bija pat māsām un ārsta palīgiem, tur tomēr vajag uztrenēt tādu "ķīmisko domāšanu", jo ārsta prakse to prasīs.

Ja nezināsi bioloģiju, nepavilksi, piemēram, mikrobioloģiju. Tā vismaz sagādās lielas problēmas.

Ja nezināsi ķīmiju, tad vispār vakars: netiksi uz priekšu un izlidosi. Viena lieta ir iestājeksāmeni, bet otra – studijas. Pazīstama meitene ņēma pat privātskolotāju, viņa gan gāja uz farmaceitiem, bet tik un tā. Un nekas, tagad vada aptieku ASV.

Esmu izbijis feldšeris, bet tagad cita izglītība un tāpēc iznākusi saskare ar topošajiem dakteriem domātajām mācību grāmatām.

Es teiktu tā: ja Tev gads laika un gribi uz dakteriem, bet jēgas no bioloģijas un ķīmijas nekādas, tad sāc darīt lietas labā kaut ko jau šodien.

Paldies par ieteikumiem!
Kā jau Mazdakteris teica,mani biedē tas, ka es neizturēšu to mācīšanos (cik zinu, tad smagākie ir pirmie 3 gadi). Ir tāda lieta, ka mācīties medicīnu es eju nevis tāpēc, ka man patīk (tieši pretēji - man nav vēlmes īpaši citiem palīdzēt, varbūt tikai, ja es būtu kāds sporta ārsts, tas gan man iet tuvāk), bet gan tāpēc, ka tas, manuprāt, ir viens no perspektīvākiem darbiem. Labs ārsts pelna arī Latvijā labi, skandināvu valstīs vai ASV tur jau vispār zelta raktuves (skatoties pēc skatistikas) un tik uz ārvalstīm, manuprāt, nav neiespējams, daudz "sakaru", paziņu, kas mūsdienās ir ļoti svarīgi, arī tas, ka citi tevi ciena.
Bet lieta tāda, ka es nezinu vai tas ir mans, vai nav. Un tagad, it kā, daudz laika pārdomām nav.
Saprastu, ka, ja tas pilnīgi būtu man sirdī, tad tās mācības liktos ne visai liels šķērslis, bet tad, kad man tas it nemaz nepievelk, tad tas vēl visu sarežģī. Pagaidām neredzu nekādu nākotnes profesiju, kas varētu būt tik pat laba kā šī...
Kā jūs atradāt sevī motivāciju tik grūtu ceļu iziet, kā jūs izturējāt šo visu? Būtu labi, ja jūs spētu padalīties savā pieredzē :)
Paldies.

Ja nav motivācijas, tad labāk nelīst. Asinis,strutas,vaimanas. Histērijas,sūdzības.Līķu sekcijas,darbs morgā. Ari dzemdības un ginekoloģiju nāksies nedaudz apgūt. Latvijā ārstus neciena. Tikai medī par konvertiem. Ārstam jābūt " no Dieva." Perfekti jāzin angļu valoda vai tās valsts valoda, kur pēc tam gribi strādāt. Jābūt " vieglai " galvai uz ķīmiju, bioloģiju un valodām (angļu un latīņu noteikti). Jābūt labiem ,pastāvīgiem ienākumiem,lai visu varētu veltīt mācībām.Rīgā jābūt dzīvoklim, istabai,kas garantē klusumu un mieru.Jāsaprot, ka ārsta diploms ir viens no visilgāk un grūtāk iegūstamiem diplomiem visās valstīs.Jānovērtē savu nervu sistēma. Jo psihiskās slodzes draud ar VD un šizofrēniju.
Novieto visu to stabiņā un saliec novērtējumu. Jāvelk vismaz uz 80%.



Edited 1 time(s). Last edit at 03.07.2014 10:22 by Mazdakteris1.

Nedaudz pastāstīšu par sevi, man bija ļoti līdzīga situācija kā autoram.
Es nestājos uz mediķiem rsu tieši pēc vidusskolas, bet 10 gadus pēc vsk.
Man ar nav izcilu zināšanu nedz ķīmijā, nedz bioloģijā, bet! ko rsu prasa no studentiem! Cilvēki jau ir dažādi, zināšanu līmenis ir atšķirīgs, cilvēki nāk arī no dažādām vsk. piem. 1 kursa biedrs ir pasaules līmeņa biol. olimpiāžu uzvarētājs, otrs tāds kā es, kas atnāk gandrīz kā balta lapa pēc 10 gadu pārtraukuma mācīties. Bet teikšu nu un?
Sēžu un mācos un jau esmu veiksmīgi 2. kursā. Par ķīmiju un bioloģiju, ir jāmācās, šobrīd ir tik daudz papildus info kur ko lasīt, ja pasniedzējs nav izskaidrojis. Es piem. sēdēju bioloģiju mācījos tikai ar online izglītības palīdzību (youtube, coursera, Kāna akadēmija, vsk grāmatas lasīju). RSU jau vairāk kā par šūnu bioloģijā neprasa, nevajag zināt tur puķes un augus. šūnu un tās uzbūvi var apgūt gada laikā mierīgi. Ķīmija nav tik traki kā izklausās, ja tam pieiet nevis ar zubrīšanu, bet izpratni!!

Liels paldies jums abiem. Tiešām ļoti noderīga info.
Pats nesen sāku mācīties ķīmiju, kad vajadzēs, sākšu iet pie privātskolotāja. Bioloģiju centīšos kaut nedaudz paralēli mācīties vai arī cītīgāk pie tās censties pieķerties, ja tikšu RSU.
Kas attiecas uz Mazdaktera rakstīto, tad viss būtība sanāk:
Finansiālas problēmas nebūs, dzīvoju pats Jūrmalā (tuvu no Rīgas) vai īrēšu dzīvokli Rīgā, ar nerviem, it kā, viss ir labi. Tagad vienkārši ir jāizlemj - vai iet un censties izmācīties tos 6 gadus un skatīties, kas tālāk, vai nē.