Sveiki!
Pēc apmēram gada man jāizvēlas par ko tad es vēlos studēt pēc skolas, par ko būt nākotnē. Pats domāju vai nu studēt medicīnu un tad izvēlēties tālāko ārsta novirzienu, kas man patiks, vai arī iet uz zobārstiem. Šajā sakarā man ir sakrājušies dažādi jautājumi un ceru, ka spēsiet palīdzēt!
1. Ja es izmācos Latvijā par ārstu vai zobārstu un vēlos nākotnē strādāt ārzemēs, piemēram, Amerikā, vai būs vajadzīga kaut kāda "pārkvalificēšanās", vai tamlīdzīgi? Vai vienkārši brauc un strādā?
2. Vai kāds varbūt jau zina (es personīgi neatradu) cik budžeta vietas būs LU zobārstniecības fakultātē?
3. Esmu dzirdējis, ka, ja es eju RSU studēt medicīnu, tad 3 gadu laikā es varu, piemēram, pāriet un mācīties zobārstniecību, jo cik man ir teikuši, tad pirmie 2 vai 3 kursi abiem ir vienādi?
Ceru, ka spēsiet atbildēt, jo tas tiešām ir ļoti svarīgi!
Paldies :)

Visās valstīs ir pārejas posms. Angļu valoda (angļu valodas valstīs) jāzin perfekti. Arī medicīniskā terminoloģija. Kādu laiku būs jāstrādā pieredzējuša sppeciālista uzraudzība.Jo katrā valstī ir savi ārstniecības kanoni. Recepšu izrakstīšanas tiesības u.t.t. Piemēram Somijā viss notiek caur datoru. Recepti slimnieks neredz. Iet uz aptieku un tur uzrāda idenikācijas karti.Aptiekaram jau viss ir priekšā.
Pērējais ir jāuzin tajā iestādē, kurā vēlies mācīties.

1. vajadzēs pārklaficēties vismas USA, Eiropā nē. Valodas zināšanas protams vajadzēs tik un tā.
2. LU liekas patreiz vispār nav budžetu vietu. Tā programma vairāk taisīta priekš ārzemju studentiem.
3. nē nevar pāriet, jo ir arī zobārstiem atsevišķi kursi pirmajos divos gados, ko tikai viņi mācās.

Izvērtē vairāk, kas tevi saista vairāk medicīna vispārīgā ārstu būšana, vai ņemšanās pa muti.

Man nav žēl, ja kāds šeit mācās par ārstu ar domu, ka pēcāk strādās Amerikā, bet tam nav jānotiek par budžeta līdzekļiem.
Jau tagad ir tā, ja rezidentūrā studē par valsts budžeta naudu, tad valsts labā ir jāatstrādā vismaz 3 gadi. Ja to nedara, tad ir jāatmaksā rezidentūras naudiņa :)

Ja es izmācītos par ārstu, es jau nesaku, ka uzreiz censtos braukt uz Ameriku, sākumā vēlētos jau pieredzi iegūt te :) Un šā vai tā, kā jau tu teici, man būtu 3 gadi te jāstrādā gribot vai negribot.
P.S. Skatījos rezidentūras vietas un pamanīju, ka, piemēram, uz Kardiologu ir 2 budžeta vietas, tas nozīmē to, ka tikai 2 var tikt budžetā? Bet, pieņemsim, ja uz kardiologiem pieteiksies 10 cilvēki, ko darīs pārējie (netikušie) 8 cilvēki? Varbūt kāds zina cik ir maksas vietu uz kardiologiem un cenu gadā? Vismaz apmēra.
Paldies

Medicīnas fakutātē viens studiju gads maksā 3609 Ls (slinkums pārrēķināt, cik tas ir eiro). Rezidentūra vidēji 2500 Ls gadā.
Tie, kas netiek sevis kārotajā rezidentūras budžeta vietā vai nu gaida nākošo gadu, vai nu mācās par saviem līdzekļiem, vai izvēlas citu specialitāti.

Paldiesiņš.
Varbūt tu zini, cik daudz maksas vietas ir uz kardiologu un cik vispār uz kardiologiem piesakās, vai vēl labāk būtu, ja tu varētu parādīt pieteikšanās statistiku uz visām rezidentūrām (meklēju, nevarēju atrast), būtu ļoti pateicīgs. Paldies :)

Man interesē, kur ir tā robeža starp zobārstu un ārstu. Piemēram zobārsti ķirurgi kas rauj un operē zobus. Tie ir zobārsti vai ārsti?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nesapratu ^^, par ko ir runa, ku!? Es tavu dziļo domu nesapratu, diemžēl.

Vēl laikam pastāv arī tāda iespēja kā rezidentūra ārzemēs?

Hapijs, rīt mēģināšu domu kristalizēt. Ja sanāks...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Es domāju, ka zobārsts ir zobārsts un ārsts ir ārsts.Katram sava programma un fakultāte.

Agrāk bija tā, ka med. inst. mācījās visi par ārstu un tad varēja iet arī par zobārstu mācīties pēc 6 default gadiem.
rezidentūru var mierīgi iet Vācijā savā specialitātē, ja rsu vai lu tāda nav; tikai valodas zināšanas vajag!

Paldies visiem :)