wai kkur ir kada iestade kur var bezmaksas parbaudit veselibu vai salabot zobus wai redzi parbaudit, wai palidzibu palugt grutaas situacijas...?

Principā sociālais dienests... Bet es skatos, ka Tev situācija ir bēdīga visās jomās. Kur Tu biji agrāk?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

paldies ka kads lasa...tik daudz dazadus tematus saraxtiju bet neizskatijas ka cilveki lasitu un atbildetu..
agrak , man ir bail prasit palidzibu, kadreiz prasiju bet wisiem poo....nedzivoju sava pagasta, no trucigas lapas nonema, oficialu darbu nedaru...problemu tik daudz ka pakarties labak:(
nezinu ko iesakt....
gribetos sakartot savu dzivi bet naw ar ko sakt...wiena pati neko nevaru iesakt..

Kas liedz atgriezties savā pagastā un dabūt trūcīgas personas statusu? Tu rakstīji Psihes sadaļā, ka savulaik dzīvoji pie omes un tēva. Tagad nevar?

Tas pirmkārt.

Otrkārt, cilvēki neraksta tāpēc, ka te daudzi ir gatavi palīdzēt, bet parasti ļauži vnk paraud un aiziet.

Kāpēc Tu raksti haotiski 10 tēmās?

Visbeidzot divi tieši jautājumi:

1. Ko konkrētu Tu esi gatava darīt pati?

2. Ko Tu sagaidi no šī foruma?

newaru atgriesties pie vecakiem, abi trucigi, tews bezdarbnieks a omei tik pensija...maja dzili meza, tuvuma ne darbs iespejams nekas, lidz pilsetai 1 h ar autobusu jakratas un bilete darga, ari pec paikas jabrauc uz pilsetu...pat kaiminu tur naw, un trucigo nedos jo nemacos, kad biju iestajusies prof teh tad skaitijos uz trucigas lapas, kad aizgaju no skolas tad atnema statusu konkreti man

daudz dazadu temu jo man interese , ir visadas problemas, wrb kads negrib lasit to lielo penteri tpc ir citas tem,as

pati es nezinu ko es esmu gatava darit, ja naw lidzcil;veku palidzibas es neko nevaru iesakt, aizejot ar kadu aci pret aci runajot par savam problemam man sak tricet rokas un acis iet konusa, man ir paniski bail


no cilvekiem foruma, wsmz padomu, wrb kkas palix man galva un vareshu nemt to vera=)

paldies

Ok, domā, cerams, ka kaut ko izdomāsi. Bet vai Tu gribi turpināt tādu dzīvi, kas tikai uztur Tev depresiju? Tu taču negribēsi iznīcināt savu vienīgo dzīvi?

Varbūt vari rakstīt īsākos postos, katru par savu tēmu, bet zem vienas lielās tēmas, bet tagad info par Tavu dzīvi ir izkaisīta pa visu forumu, grūtāk orientēties un saprast Tevi kopumā; Tavas veselības problēmas pilnīgi noteikti ir saistītas ar nesakārtoto dzīvi, nepilnvērtīgo uzturu utt.

Ja esi gatava un nobriesti uz ko konkrētāku, mans piedāvājums paliek spēkā: es varu palīdzēt tikt pie kādas krīzes palīdzības un atbalsta. Īstenībā Tu to vari pati, bet, ja Tev ir ļoti bail, varbūt varu mazliet palīdzēt, ja Tev tāds piedāvājums der. Vismaz vienas bailes ir jāpārvar: pieņemt palīdzību.

Ja Tu neļausi nevienam cilvēkam sev palīdzēt, maz kas varēs mainīties. No citu padomiem vienmēr var kaut ko izlobīt arī sev, bet parasti cilvēki domā lēni, taču tagad izskatās, ka Tev būtu vēlams kaut ko darīt ļoti steidzami, jo veselība ir ļoti novājināta. Tu vari saslimt ļoti nopietni.

Nu labi, saies acis konusā, bet no tā nemirst. Izdzīvosi.

...es arī drīz rakstīšu psihiatrijas sadaļā :D
wau wai warawiksne sawibas swaigaa smaidaa

runcene
paldies par padomiem, es loti pateicos par labajiem un ne tik labajiem vardiem.=)
paldies, varetu ludzu pienemt tavu palidzibu tik kaa?man tava epasta nav, un seit domaju ka nevajadzetu par detalam rakstit..

Mateus.
paldies ka nasaproti manu problemu un izlasot tavas atbildes man saravas krampji visas iespejamajas vietas kas galigi sa4akareja manu pashapzinju..paldies.tapec uz taviem jaut neatbildeshu...

a runcene ir super=) paldies:)

Un?
Tava vaina.
Vari meklēt un vainot citus cik vēlies. Tāpat visās savās veiksmēs un neveiksmēs esi vainīga tikai un vienīgi Tu pati. Kamēr to neapzināsies, nekas arī nemainīsies.

Un man Tavas atbildes nav vajadzīgas. Tu man neko nevari dot.

Mateus Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vari meklēt un vainot citus cik vēlies. Tāpat
> visās savās veiksmēs un neveiksmēs esi
> vainīga tikai un vienīgi Tu pati. Kamēr to
> neapzināsies, nekas arī nemainīsies.
--------------------------------------------------------
Muļķības! Ir daudzas lietas pie kā paši cilvēki nav vainojami. Piem dažādas traumas un slimības un citas detaļas kas cilvēkam traucē normāli dzīvot. Sanāk ka tie cilvēki paši sev dzīvi čakarē ar to ko nevar kontrolēt? Absurda loģika! Ir jāpēta katrs gadījums individuāli lai būtu objektīvs skats nevis subjektīvs.

Īpatnēji... runājam par absolūti nepierādāmām lietām. Par to kas ir tikai diskutējams...subjektīvi, bet Tu runā par objektivitāti :)

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

Anoniims

Es Tev uzrakstīju privātu ziņu (PM), skaties forumā labajā pusē.

Kungi

Cilvēks var iekulties ķezā nezinādams, negribēdams, tiešām ne vienmēr vainīgs, bet vienmēr atbildīgs. Nav ko sevi pluinīt ar vainu arīdzan. Domāju, ka autorei ir iespējas izkulties no savas situācijas. Tagad jādomā, ko iespējams darīt, ar ko sākt.

Mani bērnība arī nav lutinājusi, manai mammai bija psihiskās veselības problēmas no karalaika bērnības, bet viņa mani nesita un arīdzan nedzēra. Būtu bijis labāk, ja viņa lietotu zāles, bet tas jau garāks un pilnīgi cits stāsts. Mums arī nebija tik šausmīga nabadzība, mums vienmēr bija ko ēst. Ja gribēju sev ko īpašu, pa vasarām strādāju, jo tad tā neskaitījās bērnu ekspluatācija.

Tētim fiziska invaliditāte no bērnības, arī zināma depresivitāte, bet viņš visu mūžu ir strādājis intelektuālu darbu.

Esmu zināmā mērā mantojusi viņu abu slieksmi uz depresiju.

Mamma saslima ar vēzi, kad man bija 16 gadu. Kopš tā brīža visa saimniekošana nokļuva manās rokās. Es nevarēju daudzas lietas, ko varēja vienaudži, piemēram, tusēt ar draugiem, jo gandrīz nebija tam laika. To vēl tagad izjūtu kā zināmu zaudējumu, jo jaunība tomēr ir viena.

Mamma nomira pēc 8 gadu cīņas un daudzām operācijām. Tad es arī vienu brīdi sabruku, bija ļoti grūti piecelties, bet es šai laikā esmu satikusi ļoti daudz cilvēku, kas palīdzēja tad, kad pati sev neticēju.

Sākt sev ticēt reizēm nav tik vienkārši.

Ok, es nesaku, ka autorei vajag padoties, to nedrīkst, bet vaina ir nosacīts lielums. Kad tā kārtīgi mocījos ar depresiju, es visu laiku jutos par kaut ko vainīga, par kaut ko atbildīga. Ja kāds vēl rādīja ar pirkstu, tas tikai veicināja grimšanu.

Kāpēc šo sarunu nevar pārnest uz psiholoģisko sadaļu? Jo iet pa apli.
Saprotu ,grūti un gribas palīdzēt. Bet klausīties ieplīsušu plati,kas dzird tikai sevi arī nav jēgas.

Mazdakteri, te tomēr kaut ko uzraksta visi forumieši.

Es negribu nolikt Psihes sadaļas ļaudis, jo viņi ir slimi, bet tur gandrīz ir tikai zāļu lietotāji ar diezgan mazu vai pilnīgi nekādu nepieciešamību rūpēties par sevi. Tur ir ļoti mainījies kontingents.

Ja cilvēks gribēja šeit, tad lai tā paliek, un katrs no potenciālajiem atbildētājiem var izvēlēties, cik daudz iesaistīties.

Es ceru, ka autore nav tik vārga, ka nespēj izturēt dažādas domas, kas pauž dzīves realitāti.

Es biju ,tas gan bija sen, līdzīgā situācijā. Vieglie jaunības gadi,kad viss bija rožainās krāsās un aiz horizonta jau ausa komunisma ēra..
Tikai krievu armijā sapratu,ka esmu kājslauķis bez izglītības, talanta ,bagātiem vecākiem. Lielākai daļai ēernamnieku nākotne bija alkohols,bandītisms un cietums. Pēc armijas vienu gadu strādāju par melnstrādnieku,lai nopelnītu mētelīti ziemai un minimālo ēdamo. Gada laikā izdevās nedaudz salabot sagrauto veselību. Kuņģa čūla, VD, depresija.Tad iestājos medicīnas skolā.Stipendija,gadījuma darbi,labvēlīgas atraitnes, ļāva iegūt profesiju. Vidējais medicīnas darbinieks tad uz maizes rieciena smērēja plānu,plānu kārtu margarīna un svētkos ēda asins desu un cūkas galerti. .Bet profesija ir atslēga visam.Viens mērķis,kam visi līdzekļi labi.Citas diskusijas ir tukšu salmu kulšana.



Edited 1 time(s). Last edit at 05.05.2014 20:42 by Mazdakteris1.

Mazdakteris1 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
gadījuma darbi,labvēlīgas
> atraitnes, ļāva iegūt profesiju.


Pastasti vairaak par sho, isklausas interesanti.... :)

Publiski savu apakšveļu nevienam negribas izrādīt. Labi cilvēki ir apkārt. Vajag tos atrast.Kā es pa vakariem ,kā sanitārs dežūrēju ķirurģiskajā nodaļā R1AP slimnīcā? Tas bija tik sen.