ko ieteiksiet

Aizsāka kailā madam 

ko ieteiksiet
27.08.2013 11:39
Lūk, mana situācija,kurā jūtos vainīga un nespējīga. Ļāvu tai briest, cerot,ka pati atrisināsies, bet tā "risinās" tikai tādā veidā,ka jūtu sirdsapziņas pārmetumus un nemieru. Neko citu.
Man tuva radiniece bija trīs reizes bijusi reanimācijā. Visas trīs reizes viņu līdz nesamaņai piekāva civilvīrs. Šogad jūlijā bija ceturtā reize. Šoreiz viņa tika saspārdīta. Tā,ka viņai saspēra kuņģi un zarnas lupatās. Pati piezvanīju mazpilsētas slimnīcai. Pie telefona izsauca ķirurgu, kurš viņu operēja. Jā , dzīvotāja vēl būšot, bet ar noteikumu,ka viņu vairs nesitīšot.
Piezvanīju tās pašas mazpilsētas policijai. Tur man uzbruka,kāpēc mēs tuvinieki par to sievieti nerūpējoties. Ka viņa gan dzērāja esot, bet tai midzenī vienīgā, kas vēl kaut cik kaut kur esot piestrādājusi un kādu naudu pelnījusi.
Paskaidroju, ka viņa pēc trešās reizes tika ielikta krīzes centrā, no kura aizvesta uz rehabilitācijas nometni Kurzemes pusē, no kuras pēc trim mēnešiem viņa - cietusī pati piezvanīja varmākam un tas atbrauca viņai pakaļ un viņu aizveda pie sevis. Tad divus gadus bija miers un lūk, tagad atkal. Pie tam - tas vīrietis viņu saspēris un aizgājis dzert un viņa tāda asiņojoša izlīdusi no dzīvokļa un tad kaimiņi izsaukuši ātros.
Tuvinieki - kā brāļi, māsas viņai nav. Tikai veca mamma, kas viņai neko nevar palīdzēt
Jutu atbildību, aizbraucu pie viņas uz to mazpilsētas slimnīcu. Man bija šausmīgi jāraud. Es viņu nevarēju atpazīt. ne tikai daudzo caurulīšu dēļ. Deguns viņai ir pieplacināts dejai, augšzobi nav - mute runājot kā vecenei, acis - visās varavīksnes krāsās. Gulēja viņa tai gultā - džinsos!! Ielas džinsos pēc reanimācijas. Kad viņa pamodās un mani atpazina, viņa saka- vai -tu gan labi izskaties - un man atkal jāraud, jo īstenībā viņa jaunībā bija īstā skaistule un es pelēkā, neizteiksmīgā pele.
Īsāk sakot-sāku kārtot ,lai viņa ar to varmāku vairs pat nerunā, nelaiž pie sevis. Stāstu viņai,ka sazinājos ar soc.dienestu,ka viņai meklēsim krīzes centru un pēc tā - kādu risinājumu, kur viņa varētu aizbraukt no šīs pilsētas un sākt jaunu dzīvi.
Aizbraucu pie viņas atkal - viņa priecīga un pateicīga, un stāsta man pilnām mutēm, kā viņa sāks jaunu dzīvi. Uzreiz blakus gulētājai zvana mobilais un dod manai radiniecei, tas esot zvans viņai. No sarunas saprotu, ka tas ir tas pats sitējs, ar ko viņa tagad runā maigā balsī. Kad viņa beidza - man jau rokas trīcēja - es saku- bet tu man tikko teici, ka tev ar viņu nav nekādu kontaktu, ka tu attiecības ar viņu nogriez kā ar nazi, kā es ieteicu. Viņa atbild - jā, bet viņš gādājot viņai cigaretes.Es - bet es tev gan nopirku cigaretes, gan naudu atstāju, gan redz tagad esmu gan ar cigaretēm, gannaudu. Viņa - jā, bet viņam esot pienākums pret viņu. Tad es pielecu kājās - šausmīgi sāku kliegt - tu un pienākums? Tava vecā mamma viena iztiek, tu pēdējos 20 gadus pie viņas neesi bijusi, tev pienākums pret viņu nav, bet citiem pienākumi pret tevi ir. Un man tu melot drīksti , jo tev taču nav pienākumi pret mani , vai ne?! Tā blakus ggulētāja palīda zem segas, bet es paķēru savu somu - izmetu no tās visus loriņus, ko priekš viņas biju paņēmusi līdzi un aizskrēju. Vēl dzirdēju kā viņa man sauca pakaļ - vai es pie viņas vēl atbraukšot.
Tagad esmu uzzinājusi, ka viņa ir atpakaļ pie sava mīļā sitēja. Ka no slimnīcas viņu izmeta ar pusdzijušām šuvēm, jo neviens par to nabadzi negrib maksāt. Man viņa ir māsīca. Es negribu un arī nespēju par viņu maksāt.
Tagad manas emocijas ir drusku norimušas un es domāju, mana sirdsapziņa mani spiež domāt, vai es izdarīju visu,ko varēju. Vai esmu rīkojusies pareizi. Vai man tomēr būtu kaut kas vēl jādara viņas labā.
Mēs Latvijā jau sākam uzņemt melnos un ķīniešus, bet nespējam palīdzēt , vismaz es nespēju palīdzēt pašu vājajiem, vājiniekiem.
Lūk,. ko jūs - vietējie ēģiptes gudrie man ieteiksiet?
Domāju - izprasīt psihologa vai psihiatra ekspertīzi priekš viņas. Tad es domāju - bet ja viņas māte man pēkšņi sāks pārmest, ka es viņas meitu par neriktīgu gribējusi pataisīt? Nelikties ne zinis? Bet ko un kā darīt?
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 12:17
Soc. dienests var iedot vairākas bezmaksas vizītes pie psihologa, bet ar viņas iniciatīvu un piekrišanu, protams.

Pirmais etaps ir motivācija, kad cilvēkam palīdz saprast, ka viņš vsp ir ziepēs (viņa tagad ir līdzatkarīga, ko uzskata par normu).

Tikai pēc tam ir iespējams sniegt psiholoģisko palīdzību, ja cilvēks tai piekrīt, jo tā ir sadarbība – kā sporta treniņš.

Principā es teiktu, ka viņai vajag normālu atkarību speciālistu, psihoterapeitu, bet tā ir nauda.

Vislabākā jau būtu Minesota, jo, cik saprotu, viņa pati arī ir alkoholiķe; tagad tā ir diezgan labā līmenī, kur palīdz cilvēkam sevi iepazīt, man šķiet, ka bezdarbniekiem ir bez maksas, tādas nodaļas ir vismaz Tvaika ielā un Jelgavas slimnīcā, tas ir bez zālēm, tikai psihologs, psihoterapeits utt.

Bet, ja viņa nesapratīs un negribēs saprast, ka ir ziepēs, tad nekā.

Tu vari palīdzēt ierobežoti, tā viš ir, es arī būtu dusmīga, izmisusi, pārbiedēta, raudātu utt., ja tā būtu noticis ar kādu man tuvo, bet svarīgi ir, ko pats cilvēks grib, Tu nevari piespiest.

Un tas Tev, savukārt, jāmācās pieņemt.

Bet cilvēkam, kurš pats grib, var palīdzēt diezgan daudz, bet pat tad izmaiņas būs lēnas, jo viņa droši vien nekā labāka vispār nezina.

Psihiatrs te vispār ņe pri čom, ja nu vienīgi rodas dziļa depresija vai miega traucējumi, lai gan šādos gadījumos daži no viņiem ir ļoti prasmīgi pārrunu vedēji, bet valsts sistēmā psihiatrs ir ļoti pārslogots un tikai pagūst izrakstīt receptes.

Bet vajadzētu spiest arī uz policiju par krimināllietu. Vari par to pakonsultēties organizācijā "Marta", tur ir bezmaksas juristi, psihologi utt., palīdzēs uzrakstīt policijai iesniegumu; bet atkal – Tu varēsi līdzēt tikai tad, ja viņa pati gribēs tikt no tā murga vaļā, uz "Martu" viņai būs jāgrib iet pašai.

Narkoloģijas dienests sniedz konsultācijas atkarīgo tuviniekiem, nesen lasīju, ka bez maksas. Varbūt vari tur vērsties pati, lai saprastu, ko Tu vari un ko nevari.

Tāpat krīzes centrā "Skalbes" ir saņemama plīdzība, krīzes tālrunis ir bez maksas, bet viņai pašai jāzvana.

Bet, ja viņa pie tā vīrieša turas tikai tāpēc, ka viņš tai cigas gādā (kaut arī piekauj līdz reanimācijai), tad viņas pašvērtējums ir 100 grādu zem nulles.

Bet vsp brīnos par policiju un arī ārstiem, viņiem bija jāziņo. Kas te notiek mūsu valstiņā...



Edited 1 time(s). Last edit at 27.08.2013 13:03 by Runcene.
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 12:39
kā Runcene raksta, viņai JĀGRIB pašai mainīt savu dzīvi. Tu vari jautāt, ko viņa vēlas, un palīdzēt īstenot šīs vēlmes, ja uzskati, ka tas nāks viņai par labu.
Tev nav jāstāsta viņai , cik tas un tas ir slikti, un ka vajag tā un tā, viņa piekritīs, bet jēgas nekādas. Vari izteikt konstruktīvus priekšlikumus, un tad izdari secinājumus, vai ir vērts vispār iejaukties viņas dzīvē.
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 14:39
Es vērsos krīzes centrā Rīgā - Skalbes . Vispirms man bija jāgaida,kamēr mani savienos ar speciālisti. Tas bija sarežģīti, bija ilga gaidīšana, tad atvienošanās, tad savienoja atkal. Tad tāda speciāliste pēc uzvārda Morozova uzklausīja manu stāstu un pateica, ka es varu pieteikties kādām bezmaksas konsultācijām, bet lai es zvanot pēc nedēļas, tagad viņa braucot komandējumā, vai uz kādu semināru iešot. Pēc nedēļas bija līdzīgi - vispirms viņu sazvanīt nevarēju, bet citi darbinieki, kuri pacēla telefonu pateica,ka par ES naudu atbildot tikai šī darbiniece Morozova, lai es zvanot atkal. Beidzot es sazvanīju Morozovu un viņa man saka- ziniet, pierakstieties uz maksas konsultācijām mēs tā nevaram bez maksas konsulēt katru, kurai to iegribās. Es protams, sašūmējos uzreiz - es saku, piedodiet, bet jūs tikko nedēļu iepriekš man pati personīgi piedāvājāt bezmaksas , tagad sakiet,lai es jums neuzbāžos, kas par lietu, ko jūs man vienreiz to un otrreiz to un kāpēc jūs likāt man nedēļu gaidīt? Morozova pateica,lai es atvainojot, viņai esot daudz konsultāciju gribētāju - viņa nevarot visus atcerēties. Es knapi,knapi noturējos,lai viņai nepateiktu nu tad ejiet dirst galu galā, jo es burtiskā nozīmē jutos izdirsināta. Piedodiet par rupjību, bet tā es jutos.
Mazpilsētas sociālā dienesta darbiniece man pateica tā,ka mana māsīca vienreiz jau esot vesta uz krīzes centru ar darbinieces pašas personīgo auto, pēc tam viņa - tā darbiniece neesot teikusi tam varmākam māsīcas krīzes centra adresi un tas viņai esot draudējis. Ņeko jau izdarīt nevar viņai, bet tā darbiniece saka - tāpat bija stresaini,ka nedabū pa muti no viņa un beigās tā māsīca tik un tā atgriežās pie viņa - sitēja. Tagad neviens vairs nevarot piespiest tai darbiniecei kaut ko darīt māsīcas labā vēlreiz. Visi krīzes centri esot pilni, tādas cietējas gaidot rindā.
Par policiju. Sazvanījos arī ar to. Lieta nodota valsts policijai, jo šoreiz ir izdarīti smagi miesas bojājumi. Polcists man pateica, ka krimināllieta būšot tik un tā. Jo māsīcai tagad ir izgriezta liela daļa no kuņģa un zarnām. Tās neesot bijis iespējams sašūt. Tie esot nopietni veselības bojājumi, bet -vai tiešām to vīrieti ieliks aiz restēm un uz cik ilgu laiku un cik ātri prezidents valsts svētkos tādu apžēlos - nav ne jausmas.
Ja kādam ir interese - varu pateikt - ka tā ir Tukuma slimnīca un tas ir Tukuma novads.
Es apzinos,ka esmu nervoza un neiecietīga, bet krīzes centra Skalbes darbiniece Morozova mani pārsteidza - kā ar kulaku pa pieri - sak, nelien , kur nevajag. Tagad laiks pagājis - arī šo viņas sūtīto krupi esmu norijusi un mans pašlepnums galvu pacēlis un atkal tramda manu sirdsapziņu. Ko man darīt un vai varu,ko darīt.
Man draugi saka- paņem to sievieti pie sevis, palīdzi viņai pirmajā laikā, bet viena lieta- man tiešām ir šausmīgi bail no viņas civilvīra. No domām vien par spēcīgu sitienu man bikses slapjas un mute sausa. Otra lieta - man ir ļoti mazs dzīvoklis, tikai ar divām gultām,nezinu cik ilgi es izturētu ar viņu - to māsīcu. Es pati jūtos tāda baigi panikainā ar viņu. Meita man pusaudze -visa mana pacietība aiziet viņai.
Minesotas programa cik saprotu darbojās tikai tad, ja uz to aiziet alkoholiķis pats- bet šis izskatās nav tas gadījums.
Es, Runcene it kā atgrūžu visus tavus labos padomus, bet tā laikam vienkārši ir.
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 14:51
Ok, es nezināju, ka ar Skalbēm nu ir tā, agrāk tur pilnīgi noteikti tā nebija... patiesībā neviens viņiem naudu nedod, valsts nedod, viņi paši kaut kā kārpās, taisa projektus utt. Tā situācija ir apmēram tāda, un krīzes centri ir pārslogoti, tas arī tiesa.

Bet parunā may be ar to sociālo darbinieci par psihologu, pašvaldībai krīzes gadījumiem ir jāpērk psihologa pakalpojumi, lai tikai viņa nestāsta tam tur, ka viņa iet pie psihologa.

Kaut ātrāk pieņemtu to likumu par aizliegumu tuvoties, tad arī soc. darbinieki būtu aizsargātāki. Skaidrs, ka par Ls 200 neviens negribēs atdot dzīvību.
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 15:01
Vēl Tu vari mēģināt sazināties ar "Martu", bet būtu labāk, ka viņa pati kaut ko darītu.

Tad iznāk, ka viņa tagad dzīvo kopā ar to tipu un viņš pat nav arestēts?
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 15:24
Jā tieši tā. Viņa tagad jau mēnesi ir atpakaļ pie tā tipa, jo no slimnīca viņu ātri izlika laukā, tāpēc,ka nabadze. Sociāli degradējusies būtne. Pēc operācijas viņa gulēja ar trubām degunā un vēderā ar ielas džinsiem virsū. Kaula un āda. Dvieļi,krūzītes, nekā viņai nebija. Kad pirms tam zvanīju uz slimnīcu un personālam jautāju,ko viņai vajag aizvest, man pateica, ka ne ko īpašu, ja vajadzēs - blakus esot supernetto - visu varēšot nopirkt. Bet nu nebija tai supernetto ne normāli dvieļi, ne pidžamas,lai gulētu ērti.
Visu laiku lasu cik mazi ir budžeti slimnīcām, bet noteikti der padomāt arī par attieksmi pret darbu slimnīcās.
Es Tukuma slimnīcā ierados pēc 7 vakarā. Nodaļa bija vaļā, nevienu darbinieku nekur neatradu. Tā kā man reanimācijas nodaļā man pateica,ka jau aizvesta uz ķiruģiju - meklēju savu radinieci tajā. Vienas durvis bija drusku vaļā, tur skanēja TV, es pavēru, tur gulēja iemigusi sieviete baltā halātiņā. Pateicu ,kas esmu un ko meklēju. Tā sieviete nestādījās priekšā vai viņa ir māsiņa vai sanitāre. Biju satraukta,kur mana māsīca , tāpēc nepajautāju. Viņa arī nezināja, kurā palātā guļ slimniece, ieveda pirmajā - tur bija divas sievietes, man prasa, kura esot, es saku - nepazīstu. Un kad nosaucu māsīcas vārdu un tā viena saka, tā tur ar tām trubiņām - tā ir viņa - man bija šausmīgs šoks.
Pēc tam es domāju,ka pieņemsim, tāds civilvīrs būtu traks pa īstam - viņam būtu nieks ieiet nemaznītam slimnīcā, nosmacēt savu upuri un aiziet.
Tāpēc - jā - visādi r ar to medicīnu - slikti, bet - nezinu,kas ir Tukuma slimnīcas vadītājs, bet es teiktu - baigākais bardaks tur ir. Un ja tur ieved bomzi,kas nedod ne santīmu personālam, bet rūpes tāpat prasa - tad tas automātiski nenozīmē izturēties pret tādu kā pret lopu, kuram nevajag ne dvielīti, ne kādu nakts drēbi, ar kuru gulēt zem segas. Man sirds šausmīgi arī nosāpēja par to personāla attieksmi pret mani . Es ceru,ka es nekādos apstākļos nezaudēšu cilvēcību. Jā,ķirurgu gan māsīca slavēja - esot ļoti sirsnīgs cilvēks.
Starp citu, Runcene - manu bērnu stradiņos tomēr izoperēja. 17.nod. dr Krūmiņa. Mēs maksājām par operāciju, bet nekādas kūkas vai naudu nevienam personālam nedevām un bērns saka, ka attieksme no personāla bijusi daudz skarbāka un nelaipnāka kā savulaik bērnu slimnīcā Vienības gatvē. Es jau meitai teicu - laipni lūgta lielo pasaulē - naudu pa priekšu negrūdīsi - neviens tev klāt nenāks un neuzsmaidīs - tāda ir mūsu medicīna un tādi ir mūsu mediķi.
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 15:34
Man draugi saka- paņem to sievieti pie sevis, palīdzi viņai pirmajā laikā,(c)

nu tev gan draudziņi!


man ir bijusi saskare ar nedaudz citādiem cietējiem, ne ar vardarbību, zvanoties uz krīzes centriem, pašvaldību sociālajiem dienestiem reāli nekas netika ieteikts vai nokārtots.
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 15:54
bērnu viņai nav? varbūt tieši viņiem vajadzīga palīdzība.

un vēl - vai viņa pēc slimnīcas alkoholu lieto? vai ir iedzērāja vai jau alkoholiķe?
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 15:59
Jāsaka kā ir. Kāds mēnesis jau pagājis - neesmu uz to novadu zvanījusi. Nezinu,ko man teikt, ja zvanīšu.Vai izrādīšu tikai tukšu ziņkārību. Viņai pašai un viņas sitējam telefoni nav. Viņi abi ir alkoholiķi. Iet visādos gadījuma darbos, bet cik nopelna, tik nodzer. Jau iepriekšējās reizes , kad viņa ir sista un gulējusi reanimācijā , esmu klapatojusies - zvanījusi, interesējusies, ar viņas mammu runājusi, bet tāda- tik tukša ūdens kulēja sev beigās esmu likusies. Viņai starp citu draugs salauza savulaik roku - vaļējs lūzums un to viņa pati saaudzēja, viņai ir ne tikai boksera plakanais deguns un bezzobu mute, bet arī līks apakšdelms un tai sievietei vēl nav 40 gadu.
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 16:00
nē , bērnu nav , draugu nav.
Viņa ir bijusi visai vieglas uzvedības dāma, īsta skaistule savulaik.
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 16:08
viņai ir ērtāk piedzerties un aizmirsties, vismaz nav jāskatās spogulī savā šausmīgajā sejā....plus bērnu nav, motivācijas nav.


tev ir labāk aizmirst viņu un nelikties gar viņu zinis, ar savu klātbūtni tu vari būt tikai kā mēms atgādinājums par skaisto aizgājušo bērnību un jaunību.
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 16:15
Jā, tā laikam ir. Tikai reizēm ēdu kūkas, kā vakar piemēram, un man pēkšņi gandrīz kaklā iesprūda. Paliku domīga. Vai neaptaukojos nevis fiziski, bet garīgi.
Man gribētos izdarīt kaut ko tādu, ko es spētu izdarīt izvērtējot savus resursus, spējas.
Re: ko ieteiksiet
27.08.2013 17:24
nu nez, tas ir diezgan smags stāsts, kur cauri nespīd ne grasis motivācijas...

mēs jau nevaram nevienu izglābt, cilvēkam jāmācās izjust pazemība vismaz šai vienā lietā, tāda parasta, ne jau reliģiska.
Re: ko ieteiksiet
28.08.2013 09:27
Runcene,jā tā ir - sanācis ļoti ļoti seksīgs stāsts.
Savas sirdsapziņas mieram tomēr sazināšos ar centru Marta,sekojot Tavam ieteikumam.
Jāņem vērā,ka tā sieviete nekad nav strādājusi, maksājot nodokļus valstij. Un tomēr.
Labi, seksīgu dieniņu:))
Re: ko ieteiksiet
28.08.2013 10:16
Man vēlīnos pusaudžu gados bija draugs, mācījās par feldšeri tāpat kā es, bija ļoti gudrs, iemācījās pelnīt naudu, ārstējot ven. slimības un atkačājot alkoholiķus, visādu kompartiju utt., bet kaut kas viņu nostučīja, jo tas toreiz bija nelegāli (tagad bez sertifikāta arī būtu), taču kaut kāds bijušais pacients viņu izručīja, bija liels činavnieks pprokuratūrā. Puisis jau bija iestājies, lai studētu par ārstu. Viņa mamma no tā visa dabūja insultu; viņš pats jau toreiz bija tendēts uz atkarībām un sāka muļķoties ar tabletēm, bet pēc tam ar kaut ko stiprāku. Viņam bija piekļuve visam.

Nu un tagad neviens kursabiedrs nezina, kur viņš ir, kas ar viņu.... ne Latvijā, ne ārzemēs nav nedz dzirdēts, nedz redzēts...

Kad viņam nāca lomkas virsū, viņš man zvanīja, lūdzās, lai lūdzu Dievu par viņu, ka viņš grib tikt nost, bet tad sakari pārtrūka, viņš vnk pazuda. Nu ko, es ar visu savu toreizējo lielo tieksmi glābt nekā nevarēju izdarīt.

Tā ir, kailum, reālā pasaule un reālā dzīve, reizēm pa skarbo.

Par Tavu meitēnu: nu labi, ka tika Krūmiņas rokās, bet par attieksmi, ah, ko nu... psrs laikos ar to pašu knapo mazo algu māsām mācīja attieksmi pret pacientu, nez, tagad laikam nemāca... :( un tas jau nav nemaz tik grūti.
vecs dr
Re: ko ieteiksiet
28.08.2013 11:38
to Runcenei
Aules kundzes laikos ij pasniedzēji bija citi ij tikumi bija citi
Re: ko ieteiksiet
28.08.2013 11:54
man ir savs citiem palīdzēšanas kodekss:
1) ja nevarēs vilkt līdz galam, labāk nesākt, nav nekas sliktāks kā palīdzīgas rokas sniegšana un tad raušana atpakaļ,
2) reāli palīdz nauda, līdzjūtēju tāpat pietiek, no sākuma ir jāizlemj, cik esi gatavs ziedot un kam.
3) neskaties atpakaļ, palīdzēji, nomierinies un attālinies
4)negaidi pateicību.
Re: ko ieteiksiet
28.08.2013 21:14
Akni +100

__________________
dr.puce@gmail.com
Re: ko ieteiksiet
29.08.2013 09:43
Es arī saku: Akni + 100, īsi, skaidri, kodolīgi; labākais komentārs pēdējā laikā.
Re: ko ieteiksiet
29.08.2013 12:36
Kā lai saka - var piekrist, bet ar atrunu - zelta vērtē ir labs padoms.
Konkrētajā situācijā nauda nebūtu izšķirošā.
Viņa taču jau bija krīzes centrā, pēc tam rehabilitācijas nometnē, ja tā to var saukt.
Man viņa zvanīja pirms apmēram gada un teica tādus vārdus - brauc man lūdzu pakaļ, palīdzi man. Es teicu - nē, tu brauc pie manis, tad es palīdzēšu ko varu. Viņa saka - neesot naudas, es saku, bet tu esi dzērusi, tātad par ko iedzert ir nauda.
Tad es saku - brauc ar stopiem - viņai esot bail. Es saku - bet kad es tev naudu sūtīju pa pastu tu visu nodzēri, es vairs to nedarīšu.
Un stāsts šobrīd vairāk ir par mani. Ir vai nav man jājūtās vainīgai? Pat ja man būtu lieka nauda, ko ieguldīt manā radiniecē - tas atrisinātu, vai vismaz risinātu problēmu?

Ar labdarību tā ir, biju jau te Rīgā iesaistījusies vienā projektā un sapratu - cik tas ir sasod'ti viegli noziedot naudu, vēl saņemt kādas atlaides nodokļiem un tad justies labam, mierīgam un pareizam.
Es jau vispār esmu diezgan meistarīga uz problēmu radīšanu sev. Tā nu tas ir. Bet kā man mainīties, nezinu, neticu,ka varu.
Re: ko ieteiksiet
29.08.2013 15:06
Nē, Tev nav jājūtas vainīgai.

Bet vispār ir tāda nianse, ka naudas došanas jautājumos saistībā ar alkoholiķiem Akni ideja var nederēt, jo nav pilnīgi nekādas jēgas.

Vismaz kaut mazliet viņai ir jāizdara pašai.

Es varbūt darītu tā: labi, es Tev pēdējo reizi aizsūtu naudu, lai Tu vari atbraukt. Pēdējo!!! Tad redz, kas notiek. Un tiešām pēdējo, lai viņa jūt, un turi vārdu.
Re: ko ieteiksiet
29.08.2013 15:13
Tādas pēdējās reizes jau ir bijušas.

Zini, ir tādi cilvēki, žēl,ka par viņiem neraksta. Tādas sievietes,kuras audzina bērnu nama bērnus. Jo tie bērnu nama bērni ir tie, kuriem pietiek naudas - viņi ir paēduši, apmazgāti,izguldīti, bet viņiem vajag emocionālu tuvību,paļāvību,ka tā ir tava ģimene,ja var teikt - apjēgt,ka ir tāda beznosacījuma mīlestība.
Man šķiet, ka jau esmu par to rakstījusi. Biju bērnu namā un man pretī skrēja maza meitenīte - līkām kājiņām,gāzelēdamās un kā mērkāķēns vienā lēcienā bija manās rokās un apķērās man tik stipri ap kaklu, ka bija jādomā vai nenožņaugs un visu laiku man saka - mammīt, mana mammīt. Es cietos , cietos, tad tomēr sāku raudāt.
Toreiz atbraucu uz Rīgu un to stāstīju savai meitai un mēs nolēmām,ka tad, kad nomaksāšu kredītu, kad viņa beigs vidusskolu, es ņemšu kādu bērnu nama bērniņu un viņai būs māsiņa vai brālītis.
Tagad esmu priecīga,ka to neesmu izdarījusi. Man pietrūktu pacietības, mīlestības utt. Bet par šīm domām un atteikšanos no kādreizējiem plāniem - vainu nejūtu. Bet par māsīcu domāju - kāpēc tā.Augām puslīdz vienādos padomjlaika apstākļos.
Neesmu uz Martu vēl piezvanījusi. Gribu izpētīt kas viņi īsti ir un tad zvanīt.
akni.
Re: ko ieteiksiet
29.08.2013 16:00
dzērājam nevar dot naudu, var samaksāt slimnīcu tam 2 nedēļu organisma skalošanas pasākumam.
Re: ko ieteiksiet
29.08.2013 22:33
Diemžēl cilvēki un arī sievietes dalās divās lielās grupās. Mazohistos un sadistos. Tava māsīca ir mazohiste.Viņa ir atkarīgā. Viņas liktenis ir tāds,kādu viņa grib. Liec viņu mierā un domā par savu dzīvi.
Skarbi bet tāda ir patiesība.
Re: ko ieteiksiet
30.08.2013 12:38
muļķoties, aicināt pie sevis dzērājradinieces un ņemt bērnus no bērnu nama varēsi tad, kad meita būs nostājusies uz savām kājām, prom savā dzīvē.....bet interesanti....tad vairāk negribas to darīt :), rakstu tikai no savas pieredzes.....hormonu līmenis stabils, un galva skaidra, vēlmes piezemētas un konstruktīvas.......vārdu sakot, vienmēr ņem vērā, ka tavus garīgos lēmumus var ietekmēt tīri fizioloģiskas pārmaiņas.....nu kaut vai vairogdziedzera hormonu pārmērīga izstrāde.
Irma
Re: ko ieteiksiet
30.08.2013 16:10
Lielākajai daļai cilvēku noteikti nebūtu pat divu domu, ka nav, ko tādai radiniecei palīdzēt, jo viņa jau ir zudis cilvēks, bet es saprotu, ka reizēm uznāk emocionāli brīži, kad gribas palīdzēt pat bezcerīgiem gadījumiem. Man jau šķiet, ka tad labāk ir palīdzēt kādiem slimiem bērniņiem, bāreņiem vai varbūt pamestiem dzīvniekiem, bet ne šādiem dzīves vrakiem.

Es personīgi par alkoholiķiem un narkomāniem vispār pat dzirdēt neko negribētu, jo es uzskatu, ka šie cilvēki paši savu dzīvi tādu ir izvēlējušies, bet esmu ieprecējusies ģimenē, kurā ir viena radiniece alkoholiķe, kas dzīvo netālu un man, gribot negribot, viņu regulāri nākas satikt uz ielas un sveicināt. Viņa izskatās tā, it kā viņu būtu tramvajs sabraucis un viņas dzīvesbiedrs nav labāks, turklāt arī mēdz viņu reizēm iekaustīt, jo ir redzēta ar zilu aci (bet ne tik drausmīgi kā tavā stāstā). Es uzskatu, ka Latvijā policija pārāk maz vērības piegriež vardarbībai ģimenē, jā, tā ir problēma, tomēr es piekrītu arī vienam izteicienam, ko reiz dzirdēju kādā tv šovā, ko teica policiste: ja sievieti vīrs mājās piekauj vienreiz, viņa ir upure, bet ja atkārtoti - tad faktiski viņa ir nozieguma līdzdalībniece (jo viņa to pieļauj un turpina dzīvot kopā ar savu varmāku).

Protams, Latvijā sievietes ir nožēlojamā situācijā, ļoti neaizsargātas (re kur nesen pat mātei ar zīdaini krīzes centrā tika atteikta palīdzība piektdienas vakarā), bet kailās aprakstītais gadījums ir totāla, neārstējama līdzatkarība. Iesaku vairs netērēt laiku, lai domātu par šiem cilvēkiem. Tas ir sabiedrībai zudis cilvēks. Nav tur ko viņu žēlot, viņa faktiski jau ir zombijs. Skarbi, bet es tā domāju.

Protams, vecim vajadzētu sēdēt aiz restēm, kaut vai tādēļ, lai savā delīrijā neapdraudētu citus sabiedrības locekļus, bet kamēr nebūs kāda līķa, es domāju, ka neviens viņu neietupinās. Sorry. Esmu dzirdējusi atsauksmes no citiem radiniekiem, kuriem kaimiņos dzīvoja bīstami alkoholiķi, kuri regulāri naktīs kāvās savā dzīvoklī, tika sista sieviete vai kas, neatceros. Kad mani radinieki piezvanīja policijai, lai izteiktu aizdomas, ka tur kaut kas nelāgs notiek, policistu jautājums bija: "Vai līķi ir? Nav, nu tad, ko jūs mūs traucējat?"
Re: ko ieteiksiet
01.09.2013 11:56
Kailā, met mieru tai lietai un aizmirsti par viņu. Nu nevar palīdzēt cilvēkam ja viņš pats to negrib. Tikai iztērēsi savu naudu un nervus un var vēl kādās nepatikšanās iekulties...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: ko ieteiksiet
01.09.2013 14:21
Reiz biju ekskursijā Valgundes pareizticīgo sieviešu klosterī. Tur pie kādas mājas redzēju sievieti ar nodzertu seju, viņai blakus bija spainis mizotu kartupeļu. Dzērāja mūķenei atskaitījās par padarīto darbu un prasīja,ko tagad darīt?
Vēlāk es redzēto atstāstīju savai radiniecei- pareizticīgajai. Izrādās,ka dažreiz pareizticīgie pieņem savā paspārnē bomžus, kas grib mainīt dzīvi. Bet- tur pašam ir jāgrib gan aiziet aprunāties ar "batjušku", gan izturēt klostera dresūru.
Tava māsīca neko negrib un viņa nemaz nezin, ka var ko gribēt. Cilvēkam vecumā starp 35- 40 ir smagi apzināties,ka viņa dzīve ir pilnīgs pī... Skaidrā to var būt grūti izturēt- vieglāk ir iedzert.
Domāju, ka Tu viņu neizvilksi. Ja viņa lūgs palīdzību, vari pastāstīt par klosteri (tur nav obligāti jākļūst par mūķeni). Valgunde nav pārāk tālu no Tukuma...
Savādāk- infa par pareizticīgo baznīcas palīdzības iespējām var noderēt vēl citiem.
Neesmu pareizticīgā, bet no cilvēka, kas mazgā baznīcas grīdu, pasaulē ir vairāk labuma, nekā no bomža. Man nav infas, vai katoļu klosteros arī ir tāpat.



Edited 1 time(s). Last edit at 01.09.2013 14:39 by kachenite.
Re: ko ieteiksiet
02.09.2013 10:33
Jā, ir tāds ļoti gudrs teiciens - ja nevari mainīt apstākļus, maini savu attieksmi. Skaidri un konkrēti,bet ja vien to varētu tik vienkārši īstenot dzīvē.
Tas bija tūlīt pēc vidusskolas. Biju viena mājās. Un pagalmā ienāca Jāņokulis, mana tēta brālis. Es kopš bērnības biju viņa mīļākais brāļa bērns, jo man patika dauzīties un viņam arī. Lūk, par viņu teica,ka cilvēks ar zelta rokām un zelta sirdi, bet - alkoholiķis viņš bija. Tāds,ka viņa acis jau bija zili duļķainas. Bet viņš bija ļoti miermīlīgs un smaidīgs alkoholiķis. Jā viņš apsēžās dārzā,kur es kaut ko darīju, pēc tam virtuvē un visu laiku lūdz iedot kaut mazu glāzīti šņabja. Mums mājās vienmēr bija kaut kādi šņabji, tajos laikos daudzus darbus apmaksāja ar šņabi un uzkodām. Bet es savam onkulim tik lasu morāli un kauninu viņu, cik slikts viņš ir,ka dzer. Un viņš man saka jā jā - esmu slikts, bet man ļoti ļoti vajag iedzert, kaut vienu mazu glāzīti, vai man žēl esot. Un es nedevu. Viņš vēl varbūt kādu stundu nīdēja un lūdzās, bet es jutos tik gudra un pareiza,ka viņam nedevu. Tad viņš sarāvies,kā tāda nelaimes čupiņa aizklunkurēja, es teicu,lai iet mājās, bet gan jau ,ka ne uz mājām aizgāja. Bet man jau tas nebija svarīgi. Kad atnāca mamma, es viņai lepni stāstu - cik ļoti Jāņonkulis lūdzās un kā es nē un nē. Un mamma man saka- bet kāpēc tu neiedevi, tev žēl bija? Tu neredzēji,ka cilvēkam slikti ir,ka viņš sāpēs sarāvies staigā. Mani tas samulsināja, es sajutos jocīgi. Tad mamma kaut ko stāstīja,ka viņiem - tiem dzērājiem,ja nedabū iedzert sašaurinoties asinsvadi un sāpot visas malas un kaut kā tā esot, un Jāņonkulis mums vienmēr palīdzējis esot, un tagad kad viņš lūdzi es esot atteikusi. Man tāds notikumu pavērsiens bija diezgan liels šoks, bet vēl lielāks bija,kad viņš - Jāņonkulis pēc neilga laika nomira un tad dzirdēju visas tās radu runas kāds vinš labs cilvēks bijis, un kā katrs viņam kā līdzējis to pēdējo laiku izdzīvot. Un es šausmīgi pārdzīvoju , kad apjautu savu trulo stulbumu. Bēru diena bija ļoti ļoti saulaina,es raudāju kā traka. Un tajās bērēs es pie sevis domāju,lai man piedod mirušie, bet pret tiem,kas vēl dzīvi es nekad nebūšu tik stulbi nejūtīga. Ja lūdz - neatsaki. Un ir tā,ka es nestaigāju pa pasauli katram bomzim latiņu ziedodama, bet kad man kāds izmisis nočurājies zildegunis tiešā tekstā lūdz - es pat neprasu kam, es iedodu latiņu. Slims cilvēks tas viņš ir manās acīs.
Un tā ar māsīcu bija. Es skaidri zinu,ka viņa sevi dzīvē nav īpaši apgrūtinājusi,ka viņa ir apbrīnojami egoistiska un vienlaicīgi - kad viņa man piezvanīja un lūdza naudu - it kā atdošot - man pat doma nebija,ka es varētu nedot. Jautājums bija tikai - cik lielu summu dot un vairāk par 5 ls vienā reizē es nekad nesūtīju. Mans vienīgais noteikums bija ,lai viņa iedzērusi nezvana man uz darbu.
Par klosteriem un visu citu - paldies par vēlmi palīdzēt, bet ja viņa atgriezās pie tā vīrieša, tad kāda jēga man tagad viņai zvanīt un to piedāvāt? Es zvanīšu tad,ja man būs konkrēts priekšlikums. Tā mana egoistiskā doma ir,lai man nebūtu jāraud bērēs un sev jāpārmet.
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 14 pieskaita 24?
Ziņa: