Šajā forumā bieži esmu saņēmis labus padomus, tāpēc lūgšu Jūs visus vēlreiz - palīdziet!

Es jūtu, ka esmu izdedzis, nav vairs tās degsmes dzīvē. Nejūtu, ka būtu gatavs jaunajam semestrim medicīnā. Attiecībās problēmas, ģimene Norvēģijā. Es saprotu, ka pats atbildu par savu dzīvi, bet es jūtu, ka mans atlētisma gars tiek apspiests. Mani dažkārt vairāk uzrunā vīri formas tērpos, specvienības, nevis ārsta tēls. Ārsti tikai runā, runā, bet reti kurš domā par veselību.

Visas tās dzīves problēmas mani ir izsūkušas, ka esmu galīgi apjucis. Apātija, varbūt pat depresija. Nezinu, kā lai rīkojas, jo vēl varu paspēt paņēmt akadēmisko un braukt pie mammas uz Norvēģiju.

Pirms stājos mediķos, atceros, ka gribēju uz LSPA iet... varbūt tomēr arī vajadzēja.

Būšu pateicīgs par Jūsu padomiem :)

Domāju, ka Tev jāpaliek mediķos. Un vēl Tev vajag labus vitamīnus. Ā, un vel Tev vajag zaķenīti kas sagādā daudz prieka pirkstiem, mēlei un mazajam draugam...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

pie mammas?

hm...

tik lielas ziepes?

bet, redz, mamma var palīdzēt tikai bērnībā. manuprāt.

citādi Tev derētu ņemt paīra lapu vai tīru failu kompī un sarakstīt visu, kas Tavā galvā darās, varbūt izlīdīs galvenā problēma: no kā Tev tagad ir visvairāk bail...

No manas pieredzes: akadēmiskā atvaļinājuma paņemšana ļoti sarežģī augstskolas pabeigšanu. Pēc tam atsākt ir daudz grūtāk,jo pa gadu dzīvē daudz kas būs mainījies. Labāk pabeigt tagad to,kas iesākts (bakalaura līmenis?) un tad skatīties tālāk: patīk Tev,vai vairs nepatīk medicīna? Pabeigtas 1.līmeņa studijas pavērs daudz plašākas iespējas gan darbā,gan izglītības turpināšanā.

Kad es 3.kursā ņēmu savu 1. akadēmisko pārtraukumu, viena pasniedzēja manu rīcību komentēja tā: ļoti daudzi studenti paņemot akadēmisko tieši pēc 3.kursa un daudzi pēc tam vairs nepabeidzot. Vienubrīd visiem ir lūzuma punkts- tas,ko Tu gadiem mācies, sāk "līst pa ausīm ārā", un jaukās ilūzijas par izvēlēto specialitāti arī ir pazudušas. Labāk ir tikt tam pāri, pabeigsi- atvērsies daudzas durvis,pa kurām tagad nelaiž iekšā.

Esmu 4 reizes pārtraukusi studijas-zinu, cik grūti atsākt. Zinu arī, cik pretīga ir sajūta, kad jau kuro reizi man atsaka labu darbu, jo man, redz, ir tikai "vidējā izglītība"- pēc 3 pabeigtiem kursiem! Janvārī man beidzot vajadzēja pabeigt, bet... decembrī es nezkāpēc uzrāpos traumatologam uz operāciju galda. Bakalaura darbs taga stāv pusrakstīts. Ir jāmeklē jauns darbs, bet ir šaubas, vai varu pretendēt uz darbu, kur prasa "jebkādu augstāko izglītību", pat tad, ja citādi es atbilstu prasībām un bakalaurs teju,teju būs...

Piekrītu runcenei par rakstīšanas metodi-tā dažreiz var tik pie skaidrības. Es izmantoju divus rakstīšanas stilus: "automātiskā" rakstīšana, kad ātri pieraksta visu,kas ienāk prātā, nedomājot par stilu, pareizrakstību un "analītiskā" rakstīšana- raksta, domājot un apsverot savas izjūtas, pārdomas,secinājumus. Dažreiz der viens, citreiz - otrs rakstu paņēmiens.



Edited 1 time(s). Last edit at 20.08.2013 00:01 by kachenite.

es vienu kadru zināju, kas tieši pirms 5. kursa no mediķiem aizgāja...

visu mūžu nožēloja, jo studijas neturpināja – gandrīz ārsts, bet nekā, bija tāds sevi nepiepildījis un ar visu ļoti neapmierināts un nelaimīgs cilvēks.

kachenite, ārstiem nav bakalaura līmeņa, uzreiz pēc 6 gadiem ir ārsta grāds, tāpēc aiziešana būtu vēl stulbāka, jo tā var būt uz neatgriešanos.

snuker, negribēsi būt ārsts, taisies par ministru :) tagad taču studijās vēl aste palikusi. ja negribēsi iet rezidentūrā, var domāt ko citu, bet būs pamatā ļoti laba augstākā izglītība.

Man bij paziņa, kas 90.gadu vidū studēja medicīnu-tolaik pēc 1.kursa obligāti bija jāiziet māsu prakse slimnīcā, pēc 4.k. bija bakalaura grāds, tad-turpinājuma studijas,lai var par ārstu strādāt. Paziņa nepabeidza- viņai 3.kursā dēls piedzima.
Ta kāda starpība, kāds beigās būs grāds? Stāsts ir par studiju pabeigšanu/ nepabeigšanu un to, cik atšķirīgas pēc tam dzīvē ir iespējas.

Nu, jā, saprotu, ka pēc tam atsākt ir samērā grūti, tāpēc laikam vienkārši kaut kā jāsavācās un tie 2 gadi jāpieveic. Esmu godam cīnījies, labi mācījies, pēc tam tālāk skatīšos, ko darīt.
Pamatā jau visam ir trauksme pēdējā laikā, kas ir parādījusies, diemžēl varētu teikt, ka esmu attiecību cilvēks - grūti bez mīļotās sievietes.

+1 par pabeigshanu.

Ja "iegrimsi" maaciibas, novirziisi energjiju tur, buus vieglaak tikt paari gruutiibaam par miiljoto.

Snuker, visi to paardziivotu.

Bet vai mees taapeec vareetu aiziet no darba? Ko tad? Doties uz naktspatversmi izjukushu attieciibu deelj? Izkrati kaadam draugam sirdi un panjem pa alinjam.

Jā, paldies par uzmundrinājumu! :) Centīšos!

Iemesli varētu būt vairāki. Attiecības sagandēšana,kas vīrieti nomoka. Par mediķi parasti iet altruisti.Tātad hormonu kokteilis tev spiež kalpot.Vienalga kam. Sievietei,sabiedrībai slimajam.
To pierāda arī tava sadegšana. Pārāk daudz esi centies.
Klausi padomam. Augstākā izglītība pavērs tev pavisam citus apvāršņus. Tu ar šo izglītību varēsi iet armijā,policijā,sportā.Varēsi kļūt par diplomātu saeimas deputātu,ministru.
Kas jādara lai izturētu. Jau augstāk teica. Sublimē seksa un kalpošanas enerģiju mācību enerģijā. Samazini uzbudinošu vielu (smēķi,kafija,Colas) lietošanu. Galvenais uzdevums ir izgulēties pilnīgā klusumā,tumsā un drošībā. Dabīgais "C" vitamīns. Svaigs gaiss. Pēc iespējas samazini psihisko,
mācību slodzi.Nevajag rauties pēc augstākām atzīmēm.Dzīve ir pārāk īsa lai to čakarētu ar kursa maiņu! Domā,kā kalpot lai dabūtu pilnvērtīgu ēdienu.Masē bagātas atraitnes:)
Pareizi darīji,ka griezies pēc palīdzības forumā. No katra pa druskai un dabūsi patiesību.Mans domā,ka galvenais ir miega trūkums.
Lai tev veicas. Diemžēl jābrīdina par iespēju sadegt pa īstam. Tā ir šizofrēnija. Uzzini vai dzimtā nav tā bijis? Tad gan jāpieņem kardināli lēmumi.

Tev jāuzticas savai intuīcijai. Tā nepievils.

Liels paldies visiem par padomiem, tiešām ļoti novērtēju :)
Centīšos, cik nu manos spēkos, lai harmonizētu sevi :)