Lūk, kādas pārdomas man neliek miera.
Man ir tāda studiju gadu draudzene. Skaista sieviete. Šodien ja viņa būtu 18 gadīga, varētu uzvarēt skaistumkonkursos.
Viņa ir tā, kura sludināja , ka sievietes dzīvē galvenais ir bērns, ka vīrieši nāks un ies un es šo ziņu pieņēmu bez apdomas. Man viņa vienmēr bija autoritāte, gudra, skaista, izsmalcināta. Un tikai tagad pēc tik daudz gadiem spriežu, ka viņa tomēr ir tāds viltus pravietis manā dzīvē bijis.
Lūk, var teikt , ka viena izaudzināju savu bērnu. Un tā arī bērnam esmu teikusi, ka viņas priekšā vienmēr jutīšos vainīga, ka nenodrošināju viņai tēvu. Ja godīgi - es pat nemēģināju. Kaut kā likās ja būs tāda mīla, kas "pļauj gar zemi" - tad jā, citādi nav vērts.
Tagad skatos un brīnos, ka meita tikpat lecīga un neatkarīga kā es savulaik, par bērniem pat vēl nedomā. Girbot dzīvi dzīvot. Un tad es spriežu - neko jau nevaru pārmest, pat nemēģināšu. Pati viņu tādu izaudzināju.
Jā un par tiem vīriešiem. Lūk, es kaut kā biju iedomājusies,kas tas tikai man tā - nespēju veidot ilgstošas noturīgas attiecības. Izrādās manai skolotājai ir tieši tāpat.
Lūk,zināju, ka viņa apprecējusies ar šķirteni. Ka ir katram savi bērni un liela māja un liela mīla. Kad šogad viņus apciemoju, biju iedomājusies, ka mani sagaidīs mīlošs pārītis, paraugcilvēciņi. Bet svētā debess, cik šokēta es biju. No mīlas tur ne smakas vairs nebija palicis, tikai savstarpēja iecietība , iespējams arī tikai manas klātbūtnes dēļ.
Kad palikām divatā, es nenocietos un viņai saku, jūs tādi ne visai mīlīgi. Mana skolotāja atmet ar roku, tur viss jau sen beidzies, gaidām viens uz otru,kurš pirmais aizies.
Tā es nevarētu. Ja ir , tad ir, ja nav , tad nav. Nezinu, mani kaut kā satrieca tai ģimenē piedzīvotais.
Man ir klasesbiedrene no pamatskolas laikiem. Mēs draudzējāmies, pirms uzzināju, ka viņa mani nesmuki aprunā. Jāun lūk, kad kādreiz ciemojos pie tās draudzenes un atnāca vīrs un viņi sāka lamāties,ka nav ēst pagatavots, vai , ka kaut kas smird, es cēlos un gāju prom , jo man likās drausmīgi , ka var tā kliegt uz otru, tā pazemot svešinieka klātbūtnē.
Es nevarētu pēc tam mīļoties un mīlēties, ja uz mani kliegtu. Vispār, kaut kā biju iedomājusies, kad meita aizies savā dzīvē, tad ar kādu vīrieti uzsākšu kopdzīvi, lai lētāka un ērtāka dzīvošana. Bet tagad esmu tā kā drusku "atsēdinājusies". Ja jau tā, tad tomēr lai ir dārgāk, bet lai nav tā, ka svešo klātbūtnē mīļi jāsmaida un paliekot divatā viens otram spers un kodīs. Vispār šausmīgi.
Jā un saprotama lieta, ka manai skolotājai ar nemīlamo vīru ir kopējs kredīts par kopīgo māju un viens otra bērnus ne visai ...

par to bļaušanu... Tu tā kā būtu tā, kura nekad strīda laikā balsi nepaceļ? :D
Tak visi strīdās un kasās ;)
Par to vai strīdēties citu klātbūtnē... individuāli... Tev tas šķiet pazemojoši, man vienalga. Protams es aizeju talāk ja kāds pāris sāk kasīties :D
Bet ta tupa noklusēt to kas krājas arī nav pareizi, tad beigās arī būs tā, ka gaida kad otrs aizlasīsies nevis atradīs kompromisu kādai samilzušai problēmai

Nē, tāda ideāliste es neesmu,ka nekliegtu uz bērnu, jo bērns neklausa,ja saku vienu , otru , trešo reizi.
Laikam biju pirmais cilvēks sava drauga dzīvē, kurš viņam pateica 'bļ...,jo viņš kārtējo reizi nokavēja un es biju nokaitināta līdz baltkvēlei. Un viņš neko pretī neteica, jo tomēr vainīgs bija un viss konflikts atrisinājās.
Man tante ar onkuli dzīvo kā paraugpāris. Bet man viņi vairāk kā tāds izņēmums.
Jā un tas galvenais - kad es redzu tos pozitīvos piemērus, es kaut kā noskaņojos uz labo,bet kad slikto ieraugi - tas kaut kādas cerības sagrauj. Nē, nav tā, ka nav dzirdēts un redzēts iepriekš kā precētie kasās. Bet tomēr - kaut kas mani šai konkrētajā gadījumā ļoti satrieca. Varbūt tas,ka ļoti skaistas sievietes arī kļūdās un skaistums nav garantija mūžīgai mīlestībai. Nezinu.

Hmm? Interesantu tēmu pacēli. Vispār ir tādi cilvēki kas principā nevar izveidot ilgstošas attiecības. Un manuprāt problēma ir lūk kur (starp citu es to problēmu jau redzu Tavā tekstā). Ir cilvēki kuriem ir ļoti augstas un perfekcionistiskas prasības pret otru cilvēku. Varbūt arī ne tik ļoti augstas bet ar šauru tolerances diapazonu un tendētas uz to, ka jābūt "pareizi". Šie cilvēki reti kad izveido ilgstošu ģimeni jo reti kad gadās tā, ka otrai pusei nav nekādas "vainas". Un ja arī otrā puse ir ok tad vienmēr var nepatikt otrās puses mamma.

Man viena tāda draudzene ir. Gadus 3 dīcu ap viņu. Negribēja mani. Nu, domāju labi. Viņa tāda jauna, es jau vecis, nu negrib viņa veci. Atradu citu... Bet tagad ir pagājuši 10 gadi un es redzu, ka viņa joprojām ir viena. Tjipa nav neviens atbilstošs gadijies... :)

Savukārt man ir cita bēda. Laikam esmu pārāk tolerants un pārāk tendēts uz ilgstošām attiecībām. Ar ex sievu oficiāli izšķīros tikai pēc 24 gadiem. Reāli gandrīz 20 gadus bijām kopā. Bet patiesībā jau sen viņu vajadzēja pamest...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

kailā madam Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Varbūt tas,ka ļoti
> skaistas sievietes arī kļūdās un skaistums
> nav garantija mūžīgai mīlestībai. Nezinu.


Es pat teiktu, un kā vēl kļūdās tās skaistās sievietes. Un skaistums točna nav garantija mūžīgai mīlestībai. Tas drīzāk ir garantija mūžīgām problēmām...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

kāds sakars attiecībam ar skaistumu vispār?
Skaista fūrija tāpat ir fūrija...tikai skaista.

Un kas vienam skaisti, otram šķiet atbaidoši.

UN visi tie ideālie pāri ir ideāli tikai fasādē.

Jebkurš ierindas psihologs pateiks, ka tie kas nestrīdās...viņi nemaz nedzīvo kopdzīvi. Varbūt zem viena jumta jā, bet ne kopdzīvi.

Labi, es tiešām esmu diezgan neiecietīga, ja nav tā kā es gribu, bet no otras puses - es nespēju iedomāties dzīvi,ka visu laiku jāsamierinās - teiksim - vīrietis mīl kavēt, vai iedzert, vai nerēķināties ar mani. Krāpšanu izslēdzu vispār, tā ir ārpus diskusijām.
Mēdz teikt, ka jāprecās jauniem, jo tad spēj pieņemt otru, kamēr tās brilles nav nokritušas.
Es biju Tiguļkalnā koncertā un pie mums zālītē blakus atnāca sēdēt jauns pāris. Tā ap gadiem 20 abi. Viņi izskatījās tik skaisti tieši tāpēc,ka bija iemīlējušies un bija tā, ka tā pļaviņa, kur sēdējām bija estrādei aizmugurē , bet no tās varēja redzēt skatu uz pilsētu un saulrietu. Un tie mīlnieki abi nosēžās un saliek kopā pieres un skatās viens otra acīs un man neērti paliek to redzot. It kā es pa vidu iespraukusies,bet vienlaicīgi - tas bija tik nenormāli skaisti. Jā un tad es spriedu , ka tas ir tas, ko visu laiku gribās - to iemīlēšanos, kad neapnīk skatīties acīs viens otram. Un to jau ikdienā arī neredz , vairāk jau ir tādi - ar kamenscietām vai īgnām sejām.
Reiz skatījos KKlubu , kur bija Iveta Šnepa - ļoti skaista dāma. Un tur intervijā viņa stāsta cik ļoti mīl vīru un tā. Bet reiz vienā pasākumā viņu redzēju kopā ar vīru un man viņi neatstāja mīloša pāra iespaidu.
Nezinu. Vienlaicīgi, es domāju,kad ar savu draugu esmu kopā sabiedrībā - diez vai mēs abi pēc balodīšiem izskatāmies un tā sajūta jau arī nav vairs, bija , bet nepiedodami īsu laiku.

es domāju vairāk tādu universālu skaistumu. Ko tomēr var redzēt pēc izteiksmes, pēc izturēšanās. Nezinu, vai es jel kad fūriju nosauktu par skaistu.
Tur laikam jāvienojas, kas tad vispār ir skaistums.

Nu, vīriešiem un sievietēm tā skaistuma izpratne manāmi atšķirās. Sievietēm skaistākās ir tjipa "princeses" vai "karalienes", a večiem labāk patīk ja izskatās pēc "izpis mani"... :)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Vispār dabā sieviete ir zieda ekvivalents un ziedam jābūt tādam lai to gribētos "apputeksnēt"...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Ir taču rakstīts par to jau simtiem reižu, ka katram ir kaut kas savs kas patīk. Un ka seksīgumu - gan sievietes, gan vīrieša , nosaka gatavība, vēlēšanās mīlēties. Bet vai tas ir tas skaistums? Nedomāju gan. Tie viens otru neizslēdz un tomēr.
Skaists cilvēks ir tāds , kuram ir stāja, kuram ir inteliģence , kurš ir sakopies. Nav obligāti jābūt dārgi ģērbtam vai kā Šnepa tajās Kluba bildēs - izkrāsota ne pa jokam. Bez grima viņa būtu pat skaistāka, jo viņai ir slaids kopts proporcionāls augums, pareizi veidoti sejas vaibsti.

Vispār es izlasīju tādu grāmatu - Klarissa Pintosa Estesa Sieviete, kura skrien ar vilkiem.
Manā vērtējumā ļoti izcila.
Es pat izrakstīju dažus citātus - Upi uzlūko kā Gran Dama, kura soļo pa zemi plandošos svārkos – zilos, sudrabotos vai zeltainos – un kura noguļas uz lauka, lai tas taptu auglīgāks.
Kā gan upe varētu būt kaut kas atšķirīgs no La Dulce Acequia, saldās atveres zemes gūžās?
Ņūmeksikas ziemeļos par vētrainu, bangojošu, pārplūdušu straumi saka,ka tā ir uzbudināta un savā kvēlē steidzas pieskarties it visam,kas var augt un veidoties.
Tātad upe simbolizē dāsnu sievišķību,kas kairina,iekvēlina, iesveļ kaislību.
Kad sievieti aizrauj kāda ideja,kad viņu iedvesmo nākotnes iespējas, tad viņai tāpat kā straujai upe, ir lemts bez apstājas plūst uz priekšu , tecēt savā radošajā gultnē, kam nav līdzīgas visā pasaulē.

Līdz ar to es domāju,ka skaista ir pirmkārt, brīva sieviete, ar pašcieņu, sievišķīga, ar bērniem, mīlēta un mīloša.
Es drusku apskaužu visas sievietes ar maziem bērniem. Lieli bērni - tas tomēr ir citādi.

Jā un ja par attiecībām - tad man šķiet, ka tas ideālais vīrietis ir tas, kurš spēj pieņemt tādu sievietes brīvību un kurš ļauj sievietei būt sievišķīgai.
Kaut kā ienāca prātā - Māris un Zaiga Gaiļi.

večiem tiešām, visiem ko pazīstu, patīk izaicinoša paskata beibes.

Par brillēm... psihologi saka, ka vīrieši pēc ~ 25-30 gadiem, rozā brilles vairs nespēj dabūt uz acīm, pat ja to ļoti grib. Sievietēm tas esot iespējams visa mūž garumā un tai pat laikā jo ilgak sieviete meklē (meklēšana ka tāda manuprāt jau ir diagnoze) savu superīgo, jo drīzāk paliks viena jo ģenerē jaunus un jaunus egoistiskus kritērijus.

P.S.
un kādu vīrieša brīvību pieņemsi Tu, to izlems vīrietis, vai ne? ;)



Edited 1 time(s). Last edit at 12.06.2013 16:33 by Mateus.

Nu jau gan Mateus, aizrunājies. Tieši pēc 25-30 gadiem uzkrīt tādas brilles,ka maz neliekās. Tad jau nebūtu 60 gadīgs vectētiņš kopā ar 25 gadīgu sievieti. Un ne jau tik liels retums tas ir.
Kad braucu ar prāmi uz Stokholmu, nezinu, varbūt sagadīšanās, bet man bija uzkrītoši, ka tur ir daudzi pāri, kur sieviete vecāka par vīrieti. Savukārt , pagājušā vasarā esot Pēterburgā man bija iespaids, ka tur vīrieši ar sievietēm ļoti staigā pāros. Atbraucu uz Rīgu - skatos - nu nav pie mums tā. Teicu to savam ceļa biedram - ai, ko es izdomājot, muļķības, bet nē. Tā ir.
Izaicinošas nevar nepamanīt, tas ir fakts. Mans novērojums ir,ka vīriešiem patīk sievišķīgas sievietes. Mana mamma man arī saka, ka man esot jābūt klusākai un mierīgākai, ka tik enerģiskas vīrieši negribot un es tad nevarēšot apprecēties. Es mammai saku, nu par vēlu mani tā mācīt, vajadzēja mani audzināt klusu un piemīlīgu.
Lai es tagad pārtaisos par kluso peli un kad apprecos, tad nometu masku un atlaižu enerģiju :))
Un vēl - saka, ka labas attiecības ir ilgstoša un rūpīga darba rezultāts. Bet var jau to darba potenciālu ieguldīt citur.
Esmu domājusi, ka ja es būtu precējusies, man varbūt nemaz nebūtu tik svarīgs izskats. Un diez vai pat gribot var nemitīgi iemīlēties vienā un tajā pašā vīrietī, bet esot neprecētai - katru vasaru vari mīlēt savu vīrieti. Ziemu atstāt atpūtai un ilgām, domu sakārtošanai, lasīšanai, studijām un vasarā - atvērta jaunai dzīvei.
Protams, ka katra lieta ir ar labo un kreiso pusi. Nedomāju,ka ir daudz viennozīmīgu patiesību.

kailā madam Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> un vasarā - atvērta jaunai dzīvei.


Jā, un kāpēc gan nē? Galvenais lai skudru pūznis negadās apakšā :)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Un kas Tev teica ka tam opitim taa.meicha ir uz brilleem :D
tiem opisiem parasti tiek golddigga ;) un abas puses lieliski zina, ko kuram vajag ;)

Galvenais ir neiemīlēties katru reizi. Tas varētu būt traģiski.
Skudru pūznis drīzāk būtu eksotika.

Jā, Mateus, to tik vienkārši neizspriest. Ir visādi,

Ir ir... sevišķi daudz ir pāru, kur ir ~25gadīga naudīga meiča un apprec onku ap 50/60 un bez graša pie dvēseles...vai ne? ;)

Dīvaini, ka nu nav tādu pāru :D nav... :) bāgāts opis un plika kā baznīcas žurka beibe - pa pilno ;)

Sieviete vecaka par vīrieti protams... lasi tak uzmanīgak ko es rakstīju ;) Izslēdz selektīvo redzi lasot un būs ok ;)

pazīstu pāri - vīrietis 45 pliks kā baznīcas žurka, un 20-gadīgs skuķis, tikpat pliks :)



par tēmu: negribu pavirši rakstīt....bet teikt ir ko....būs iedvesma, uzrakstīšu.

nu tas ka nabagie satiekas jo ta gadījās nav nekāds radītājs.
Šajā jomā arī jau ir neskaitāmi pētījumi savilkti - jo zemāks sociālais slānis, jo mazāka izvēlība.

Tu tomēr esi naiva... paprasi ku! vai mazdakterim vai vienalga kam pēc 30 40 gadiem... viņu prāt - viņi ir spējīgi tikt pie rozā brillēm?
Vīrietis jau tā pēc dabas ir racionāls, bet ar laiku šī īpašība kļūst izteiktāka, bet roza brilles attiecīgi mazāk un mazāk iespējamas.

Un es Tev prasīju piemēru kur 20 gadīga meiča ar naudu, bet opis bez... ja jau tādi cilvēki saiet čista po ļubvi :P Un tādu pāru ko Tu minēji, sevišķi daudz ir Rīgas exGhetto

P.S.
atzīšu gan, ka nemāku spriest 100% korekti par šādiem cilvēkiem (pliki kā baznīcas žurkas), jo manā paziņu lokā tādu nav. Neviens.



Edited 1 time(s). Last edit at 12.06.2013 21:27 by Mateus.

esmu pavirša, lasīju pa diagonāli.

par tām rozā brillēm - tur nav nekāda vidējā aritmetiskā, tici man .....:)

ir ir kā Tu saki.
Laikam tieši tādēļ, ka Tu to visu zini un Tev ir taisnība, rodas šādas tēmas 8-)

es neradītu šādu tēmu :), es par attiecībām zinu visu, kas man vajadzīgs........un zinu, ka mana pieredze nebūs derīga citam, pat meitai neko nevaru ieteikt, jo viņa ir cita paaudze............un , ja es tev krītu uz nerviem, skaties man pāri :)

Labrītiņ. Skaidra lieta, ka katram ir sava unikālā dzīve un ka uz jebko var paskatīties no labās un kreisās puses.
Vienīgi vakar vēl ik pa laikam padomāju par tām rozā brillēm un nospriedu,ka Mateusam tomēr nav taisnība.
Ka tomēr visi grib, visi iet , kā naktstauriņi uz gaismu, pēc tām rozā brillēm. Lai kaut ūdens plūdi pēc tam.
Es vienreiz sekssaitā iepazinos ar vīrieti. Apmēram ideālais - tā pirmajā brīdī. Un viņš man saka, jā es esot tieši tas, ko viņš meklējot, mīļākā bez pretenzijām uz nopietnām attiecībām. Un tālāk viņš uzreiz man saka, bet tu saproti, maziņā, ka es gribu tā - ar iemīlēšanos. Vienkārši sekss man ir mājās, man ir skaista sieva. Es gribu ne tikai mīlēties, bet mīlēt. Jau biju nopriecājusies kāds izcils mīļākais man būs, bet pēc šiem vārdiem - manī ieslēdzās aizsargreakcija. Nē - tam es nebiju gatava,ka kāds pa manu dvēseli padzīvosies, tur palauzīsies un padauzīsies un kad apniks - apmierināts aizies. Norunājām,ka abi vēl padomāsim, bet kad viņš man piezvanīja, es pateicu nē.
Vai ir tāda filma Amerikāņu žigolo - ar Ričardu Gīru. Un tajā filmā miljonārs liek nogalināt savu sievu, jo tā mauka viņu nemīl. Kādas tad bija tā miljonāra jūtas - es saprotu , ka tieši tās - alkas pēc rozā brillēm, ka tevi mīl, ne tikai tavu naudu.
Jā, protams, tā ir tikai kaut kāda patiesības daļa, jo tā no malas skatoties patiešām ir tā,ka daudziem ir labi tā - es tev naudu, tu man savu jaunību.
Vēl jau ir sievietes,kurām vienkārši patīk vecāki vīrieši un viņas mīl patiesi,vai kurām tā dzīvoja mammas un viņas pat nespēj iedomāties citādu dzīvi.
Kāda cita mana draudzene - vai paziņa, nezinu kā teikt- viņa saka, ka gribot mīļāko (viņa ir precēta), bet negribot iemīlēties. Viņu tās mīlestības esot nomocījušas,viņa gribot kaut ko klusu un mierīgu.

Kuri ir tie visi?
Nah Tu kaut kādas filmas piesauc? Aaaa pareizi...dzīvē tak ir kā filmās :D

Jocīgi...visiem ir roza brilles un visi pēc tām tiecas, bet parkos uz soliņiem utt čubinās tikai jaunākā jaunatne ;)

Jā, jau jā Mateus, filmās mēdz rādīt kā ir dzīvē , un romānus par to mēdz rakstīt.
Un nav jau visiem tās brilles, nav. Bet visi grib.
Jau iepriekš rakstīju par to pārīti Talsos,kuri piesēdās pie mums. Es nezinu vai tā bija skaudība no manas puses, bet viņi abi izskatījās debešķīgi skaisti, sevišķi tā meitene. Tā sejas izteiksme. Nu ir kaut kāda aura, kaut kāda enerģija tai brīdī,kad ir mīlestība. Tā nav tukša skaņa vai tukša fantāzija.
Vēl man ienāca prātā atkal Pēterburga. Ar metro braucām uz Pēterhofu ( tālāk ar mikriņu) un mums blakus bija pāris - abi tādi - manā vērtējumā kaut kur pēc 50. Un viņi arī bija iemīlējušies. Tas vīrietis tāds - ne garāks par to dāmu, bet apķēris viņu kā saudzējot no apkārtējiem un tā sieviete atkal viņu apķērusi kā patvērumu pie viņa meklējot. Un ik palaikam viens gar otru vaidziņus paberž un uzsmaida viens otram.
Iespējams, ka es par to sajūsminos, tāpēc,ka pati diez vai varētu tā izrādīt savas jūtas ,ka visi redz , bet gribētu. Bet galvenais, kā tādas jūtas - iemīlēšanos noturēt.

Labi, nu neesmu es iemīlējusies, bet nu padomāju, kā man ir noveicies, ka nav jādzīvo ar nemīlamu vīrieti,kuru knapi knapi varu pieciest.
Laikam visu to te rakstu,lai pati sevi nomierinātu un iepriecinātu.

tā nu ir, Kailum, vīrieši grib kaut ko skaistu :), sieva ir rutīna, mīļa, laba, dažam satriecoša skaistule, citam pelēkā.... bet viņiem velk uz aizrautību, neprātu, mīlestības pilnu seksu....bet ar laika ierobežojumu.... nu tā - uz mēnešiem diviem, pusgadu :))), sievietes vēlas uz visu dzīvi....nu labi, lai nav tik krāšņi, lai tās mīlestības mazāk, bet lai nopietni, lai ilgi...:)..... lai šķiras no sievas utt.
un, lūk, tās, kuras šīs vēlmes prot sapārot, tām viss izdodas :)

bet ja kaut kas mums neizdodas - tad mēs sakām - nu tāda es esmu, nespējīga uz ilgām attiecībām, ...un ko tu no manis gribi? es no šķirtas ģimenes, pat vecmamma ar bērniem padusē bija pabēgusi no vīra 50 gadu sākumā...nu ātri gan atgriezās :))...................bet vajadzētu teikt - mēs negribam piepūlēties veidot noturīgas attiecības :)

inka, nu nezinu. Varbūt, ka katra šķiršanās man ir bijusi kā sitiens, un neko neesmu mācījusies un eju uz nākamām attiecībām ar domu par kārtējo sitienu, bet varbūt, ka nevajag sevi lauzt - dzīvot kāda esi.
Par vienu savu draugu savulaik sūdzējos māsai , ka viņš par daudz uzmanības pievērš šķirtajai ģimenei. Māsa saka - normāls , adekvāts vīrietis. Bet man nepatīk. Ko tad pameti to ģimeni un tad lielais mūžīgais glābējs. Un vēl kādi sīkumi bija un es izšķīros no viņa. Māsa saka - tevi var apbrīnot - laikam ceri satikt ideālo vīrieti - 40 gados nevainīgu un mīlestības pilnu. Varbūt, nezinu. Bet tas teiciens par attiecību kopšanu man neder. Vai nu ir vai nav, es domāju.

Nu nezinu. Man drīz būs 53 un es nedomāju, ka manā dzīvē varētu būt kaut kāda tur iemīlēšanās, rozā brilles u.t.t. Nedomāju, ka varētu atrasties tāda sieviete kas ieslēgtu manī šīs sajūtas. Jā, labas, praktiskas, drošas, draudzīga un pat mīļas attiecības jā bet bez jebkādiem tur taurentiņiem... Man ir sieva kura nezin vai mani mīl, man ir draudzene kas ļoti mīl mani bet kuru es nemīlu (taču man viņa ir vajadzīga), man ir draudzene kuru kādreiz ļoti mīlēju bet kura nemīl mani (taču es esmu viņai vajadzīgs). Bet tāda ar kuru tas viss būtu apvienots vienā man nav un nedomāju, ka kādreiz būs...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Tā arī nesapratu, ku, tās citas sievietes tev mīļākās, jeb tikai draudzenes.
Es domāju,ka ir tā, ka gribēt jau var, bet tā tomēr tāda laimes spēle.

Vēl ir tā, ka sievietei novecojot ļoti ļoti sašaurinās iespējas. Tagad ejot pa ielu kopā ar meitu uz mani neviens neskatās. Kad pirmoreiz to ievēroju, jutos aizvainota. Ne uz meitu, bet uz notikumu kā tādu. Tagad jau pieņemu par normu - vari , protams, skriet plikiem pupiem un īsiem brunčiem, ko es nedru protams, bet - jaunībai tik un tā ir absolūtās priekšrocības.

Ir tāda laba somu rakstnieka Arto Passilinnas grāmata Ej un meklē. Un tur beigās ir epizode, kad vīrietis gados iepazīstās ar jaunu meiteni, jeb jaunu sievieti un priecājās cik viņai veselīgi zobi, nebūs nauda ārstiem jātērē. Neesmu to aizmirsusi, jo man zobi, jau toreiz bija diezgan plombēti, bet šķiet, ka jau toreiz man pie sirds ķērās, tas jaunības kults, ka kādai sievietei priekšroka ir tikai tāpēc,ka viņa ir jaunāka. Bet tā ir daba un tā ir bijis vienmēr, protams.