Labdien... Vienmēr esmu pati tikusi galā ar savām problēmām, bet nu ir pienākusi reize, kad vairs nezinu, ko iesākt... :(
Sākšu ar to, ka ar tagadējo puisi esmu kopā jau vairāk kā 2 gadus! Mūsu attiecības sākās tik pasakaini skaisti un likās daudzsološas... Nevienas attiecības man nebija bijušas tik jaukas... sākumā mēs vienkārši tikāmies, kopā pavadījām laiku, es paliku bieži pie viņa, bet mums nebija seksa - es teicu, ka nevēlos neko sasteigt un viņš saprata, neko neuzspieda. Mums kopā bija tik labi, ka mēs varējām vienkārši gulēt viens otra apskāvienos, pat sarunas nebija vajadzīgas - pietika jau ar to, ka bijām viens otram cieši blakus. Varbūt Jums liekas, ka tādas izjūtas bija tikai man, bet nē - par šo tēmu esam runājuši un viņš atzina, ka arī viņš jutās tāpat! Mēs nekašķējāmies, visi apkārtējie brīnījās un apskauda - kāda saskaņa valdīja starp mums. Abi bijām neizsakāmi laimīgi un pārņemti viens ar otru! Piebildīšu, ka tik nopietnas attiecības viņam ir pirmās - ar mani! :) Viss bija labi, līdz brīdim, kad man bija jādodas strādāt uz ārzemēm...! Runāju ar mammu, prasīju, ko darīt - varbūt tomēr nebraukt, žēl sabojāt tik labas attiecības!... Mamma deva vērtīgu padomu - lai braucot, tā viņa teica, tas laiks, ko pavadīsim šķirti nav ilgs, 2,5 mēneši, un tas mums palīdzēs saprast, ko īsti vēlamies! Ja viņš mani sagaidīs, tad tas pierādīs, ka viņš tiešām mani mīl! Ar tādu domu aizbraucu! Biju prom kādu nedēļu vai divas, kad uzzināju, ka mans puisis, ar kuru mums vienmēr bijusi tik ideāla saskaņa un kuru tik ļoti mīlēju es un likās, ka arī viņš mani mīl tikpat stipri, uzzināju, ka viņš mani krāpis - skūpstījies ar citu...uzzināju, biju pilnīgi sagrauta! Protams, piezvanīju uzreiz viņam un teicu, ka nevēlos turpināt attiecības, ka gribu šķirties! Viņš raudāja, lūdza piedošanu, teica, ka ļoti nožēlo! Ka esot bijis piedzēries tajā vakarā un nav apzinājies, ko dara! Uzskatu, ka ja nemāki dzert - tad nedzer! Tā arī viņam pateicu! Un teicu, ka vienalga palieku pie tā, ka gribu šķirties! Viņš raudāja - gribēja pie manis braukt, pareizāk sakot, man pakaļ braukt, vai vismaz atsūtīt biļeti, lai braucu ātrāk mājās, jo viņš bez manis nevarot... teicu, ka nekādā gadījumā ātrāk mājās nebraukšu! Viņš solīja visu iespējamo un kā izrādās viņam neiespējamo - lai tikai piedodu un nešķiramies... kkas man lika viņam ticēt, ka viņš nožēlo, ka mīl mani ļoti, ļoti, protams, piedevu! Viņš solīja, ka man pierādīs, ka varu viņam uzticēties un ka es vienīgā viņam vajadzīga! Nu labi - pierādi! Tā nu atkal viss bija jauki, es atbraucu, viņš mani sagaidīja, ieraugot mani raudāja! Emocijas neizsakāmas! Viņš tik tiešām izturējās pret mani ļoti, ļoti labi - nēsāja uz rokām! Visi viņa draugi teica, ka viņš par mani vien runājis, nevarējis mājās sagaidīt... patīkami :) līdz brīdim... bija ballīte - mani, viņa draugi, viss forši! Viņš atkal mazliet pāršāva pār strīpu ar alkoholu... un atkal skūpstījās ar citu, draudzenes to redzēja, uzreiz man pastāstīja... es tajā pašā vakarā saliku mantas un gribēju iet prom! Sāpīgi, bija ļoti sāpīgi... Uzdevu sev jautājumu - kur palicis tas foršais puisis, ar kuru iepazinos un kurā iemīlējos? Galvā bija daudz neatbildētu jautājumu, sirds sāpēja... atkal viņš man lūdza piedošanu... teicu, ka šoreiz pietiek, pietiek spēlēties ar mani un manām jūtām... viņš bija neizsakāmi izmisis, nelaida mani prom, vēlējās visu paskaidrot... uzklausīju... un atkal mana muļķe sirds noticēja visam, ko viņš teica... piedevu... atkal viss jauki, baudam attiecības... kad pēc kādiem pāris mēnešiem atkal bija ballīte pie mums - mani, viņa draugi...vakara turpinājumā devāmies uz klubu! Atkal viņš bija manāmi iereibis, drīzāk mazliet vairāk kā manāmi... Likās - vakars izdevies! pagāja laiks un es uzzināju, ka tieši tajā vakarā, kurš likās tik izdevies viņš atkal skūpstījies ar citu meiteni... nu viss! Šoreiz dusmas tikpat lielas cik sāpes! Saku - ja neesi izskrējies, ej - es Tevi neturu, bet ar manām jūtām un mūsu attiecībām spēlēties nevajag! Nezinu, kā viņam tas izdevās, bet kārtējo reizi viņš izlūdzās manu piedošanu... vēl vienu iespēju lai viņam dodot pierādīt, ka viņš nav tāds riebeklis un ka viņš mani mīlot! Nezinu, vai esmu pārāk naiva vai pārāk ļoti gribas ticēt cilvēkiem, gribas ticēt, ka ne viss ir tik slikti, ka cilvēks var mainīties... piedevu... un kas ir tagad? Tas viss jaukais un skaistais, kas bija mūsu starpā ir pagaisis... lieki piebilst, ka es viņam pilnīgi nemaz neuzticos - pēc visa, kas bijis... pa vidu visām iešanām pa kreisi vēl arī daudz ir melojis man... Uz klubiem, man vispār ar viņu negribas iet - bail... cik reizes viņš solīja, ka viss būs labi, pierādīs, ka varu viņam ticēt! bet nekā... ikreiz, kad aizejam uz klubu, pieķeru viņu dejojam ar citām, kgan bija man solījis, ka nedarīs neko tādu, kas man var nepatikt un sāpināt, ka atgūs manu uzticību! Bet vai tiešām viņš domā, ka pēc visa, kas bijis viņš atgūs manu uzticību šādi uzvedoties? Viss taču jau sen tika izrunāts, jau sen viņam biju pateikusi, ko es vēlētos no viņa sagaidīt un ko nevēlētos! Likās, ka viņš mani ir sapratis un ir apņēmības pilns mainīties, ka tiešām visu nožēlo..
Ko es vēlējos ar visu šo pateikt? Lūdzu, iesakiet, ko man darīt tālāk? Es nevaru tā turpināt... Es viņam neuzticos pilnīgi nemaz... bez uzticības attiecībās ir ļoti grūti... viņš man solīja, ka neies viens uz klubiem, bet tgd jau sāk protestēt, ka es negribu lai viņš viens ietu atpūsties, tā saucamie "džeku vakari". Es viņam neuzticos! Un ja pats reiz solīji - aiz mēles neviens Tevi neraustīja un neko tādu neprasīja - tad pildi to, ko solīji! esmu apjukusi... vienu gan es skaidri zinu - man ir apnicis nepārtraukti baidīties, ko viņš varētu sadarīt ikreiz, kad iziet kkur viens, ja jau viņš spēja izdarīt kko tādu, kad es biju netālu, gandrīz blakus... Prasīju viņam, kāpēc viņš skūpstījāsar citām, kāpēc ne ar mani? Vai viņam nepatīk ar mani skūpstīties? Nē, viņam ļoti patīkot ar mani skūpstīties, ka viss bijis alkohola ietekmē, ka viņš pats nemaz nav gribējis - ka meitenes bija tās, kas spēra pirmo soli un viņš alkohola reibumā neesot sapratis, ka nevajag atbildēt ar to pašu... ai, es pat nevaru visu izstāstīt... ar to visu viņš mani ir tāāādos kompleksos iedzinis... lai ko es vilktu mugurā - mna nekas nepatīk, lai kā es krāsotos vai ieveidotu matus - nekas nepatīk... pirms attiecībām ar viņu viss ar manu pašvērtējumu bija kārtībā, saņēmu un vēl joprojām saņemu ļoti daudz uzmanības apliecinājumus, komplimentus no citiem puišiem, bet ... kkas manā galvā neļauj man līdz galam saprast... neļauj celt pašvērtējumu... Jūs jautāsiet, kādēļ vēl esmu kopā ar tādu puisi? Esmu tik daudz ko ieguldījusi šajās attiecībās, ka nevaru tā vienkārši ņemt un padoties, gribas cīnīties un turklāt vēl man piemīt slikta īpašība - vienmēr izvēlēties grūtāko ceļu, pa kuru iet... bet šobrīd, rokas ir nolaidušās... gribas iet prom, bet kkas attur... kas? Kas tas ir, kas mani attur? Pieradums? Nezinu... man jau šķiet, ka mīlestība, jo atceros to skaisto attiecību sākumu, to superforšo puisi, kuru iepazinu, ar kuru kopā bija tik labi, kurš man lika justies tik labi...atceros tos taureņus vēderā, kas cēla spārnos... atceros mīļās sms, mīļos vārdus, tos romantiskos mirkļus, to pieklājīgo džentelmeni, kurš vienmēr rūpējās lai man būtu labi, lai es būtu laimīga... tas viss bija tik skaisti! Kur tas palika? Kāpēc pēc tā visa skaistā viņš izrīkojās tik nesmuki? Vai es viņam kko nozīmēju? Vai viņš mani mīl? Kā lai viņam uzticos? Vai man palikt kopā ar viņu un kāpēc vispār? Varbūt vnk iet prom, izvēlēties citu ceļu? Varbūt man vajag pabūt vienai, sākt citu dzīvi, citas attiecības? Ko man darīt????? Lūdzu, palīdziet, esmu depresijā...

Vai drīkst zināt,cik Tev gadu?

22

Man nevajag nosodījumu, tikai padomu! Lūdzu...

Šo palagu,ko sarakstīji,saglabā,pēc pāris gadiem būs pašai par ko pasmieties.

ElīnaMaza

Teikšu tā, Tu vienkārši nepazīsti vīriešu dabu - viņi pēc būtības ir drusku citādāki... Un ja skūpstīšanās patiešām ir vienīgā problēma tad ar to varētu arī samierināties... bet pielūko, ka tur nav arī problēmas ar alkohola lietošanu - tas jau ir daudz nopietnāk par skūpstīšanos...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Es gan esmu puisis - bet nu teikšu es tā
Nujā - bučojās ar citām - zinu, ka tas sāp
bet tomēr - puisis bija visu laiku alkohola reibumā
Varbūt vienkārši pasaki - ka viņam jābeidz dzert!
Joes tak zinu arī - lka alkohols noņem saprātu


spriežot pēc rakstītā - puisis tevi mīl
vienīgi viņš jātur pa gabalu no alkohola - un tad jau būs okei

Ja tā ir viena reize tad neko, ja tā ir otrā reize -aizdomīgi, trešā -tā jau ir diagnoze! Šķiries!!!!!!! Aizmirsti un dzīvo tālāk. Pārsāpi sāpi un viss. Tagad skūpstās pēc tam drā....es pa kreisi. Alkohols ir stulba atruna!

Uzrakst'[iji tā itkā tev pirmo reizi bija seks:D

Jā, vīrieši ir citādāki, viņiem kļūst garlaicīgi un viņi mēdz visu neatgriezeniski sačakarēt.
Nu viņš visu sabojāja un nekad vairs nebūs kā agrāk, neko citu kā tapt pamestam viņš nav pelnījis. Skumji... bet viņš parādīja savu īsto dabu, un cilvēku tik viegli neizmainīsi. :(

... es uz pakalinas :)
22 gadi, bet vēl tāds naivums :) 22 gados jau bērni jādzemdē nevis griestos jāskatas ;)

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

aizmirsti visus padomus, apklusini saprātu un sirdi, ieklausies ko saka Tava dvēsele. To dzirdēt ir ļoti grūti un bieži, jā pat neiespējami...bet, ja nu izdodas....

Mīlestība ir dzimtas turpinājuma instinkts,kas tiek vadīts ar dzimumhormonu, dzimumferamonu un nosacījuma refleksu palīdzību. Sievietēm tur vēl piejaucas bezgalīgs romantisms un nosacījuma refleksi. Alkohols var izrādīties tas, kas nomāc iekšējās narkotikas radīto eiforiju. Vis cikls - romantiskā mīlestība,adrenalīna -rīcības periods un atmiņu oksitocīna periods vidēji ilgst 3 gadus .Maksimums 6 ( ļoti reti) gadus. Tad paliek atmiņas,pateicība,bērni un vēlreiz atmiņas ,kas var vienot uz ilgu laiku. Ja laiks ir pagājis un nav ģimenes,tad vīrietis meklē jaunu mīlestības(narkotikas) devu. Ja nav to aizstājis ar alkoholu, sintētiskajām narkotikām un adrenalīna izsišanu ar citām metodēm.
Daba ir visu ieplānojusi. Daba nepakļaujas atmiņām un mūsu izdomātajiem ideāliem.
Diemžēl.



Edited 1 time(s). Last edit at 29.08.2011 15:20 by Mazdakteris1.

Var vienot ari kopigi piedzivoju,intereses, draudziba, uzticiba, palaviba u.tt.
Ne jau tikai seksualas tieksmes vieno virieti un sievieti.
Cilveks klust tikpat tuvs ka masa, bralis, mamma, tevs... Un ta ir visistaka milsetiba, kas tikai sakas pec tiem 3 gadiem! Jo sakuma posms ir parverets un tu redzi, ka cilveks velas but kopa tiesi ar tevi.
Ne jau visiem ta ir. Bet ir!

Mīlestību var arī izcīnīt, un tā mīlestība ir spēcīgāka par pirmā acs skatiena mīlestību. Iz Dzīves!

...aš apraudājos...ar savu seksīgās plaukstas virspusi noslaucīju savas seksīgās acis...

...ir monogāmi kustoņi un ir poligāmi...bikšainais radījums pārsvarā ir poligāms...nu, papisāties, vinš kā galants kabaljero aplidoja, un...nja...

...galantums ir laba lieta...jumpravas iekrīt kā zirnekļa tīklos

...reiņa un jūles sindroms ir normāla parādība...bet lielākoties tā ir akūta parādība...un ja nav ķīmijas,.tad hroniskā kaitē tā var arī nepāriet...

mad runā tādā valodā lai mēs varētu saprast par ko tu tur runā!

...lai svētīti top garā nabagie...

Paldies par tavu svētību, es tagad sapratu:))

Tā nav mīlestība, bet iemīlēšanās Mazdakteri1.