Medpersonala pensionesanas un algas

Aizsāka joll 

Medpersonala pensionesanas un algas
30.05.2010 02:34
Nesen LV medijos ieliktas divainas zinas- kaut kadi analitiki ieteikusi palielinaat pensionesanas vecumu lidz 70gadiem.
Tapat vajagot vel vairak samazinaat algas valsts iestades.
Drosi vien ari medpersonalam.
Regulari atkartojas runas un raksti par talaku algu samazinasanas nepieciesamibu un pensijas vecuma celsanu, to apliksanu ar nodokliem.
Kaut kaa negribetu iedoomaties 70 gadus vecu Atras palidzibas soferi, arstu, sanitaru.
Loti divaini paliek, iedomajoties 70 gadus vecu mikrokirurgu, oftalmokirurgu, anesteziologu, operaciju masu, dezurarstu, dezurmasu, zobu tehniki, zobarstu, neatliekamas palidzibas uznemsanas arstu,medmasu, dezurejoso kirurgu.
Nevelos aizvainot vecumu, bet vai fiziska izturiba veikt tadu darbu nebus nepietiekama.
Precizaas roku kustiibas, piemeram, vai nakts dezuras.
Tas, ka daudzi mediki, kam ir iespejas, pensijas vecumaa vairs nestrada profesijaa, vai vismaz censas darit vieglaku darbu ir visur pasaulee.
Taja pasa laikaa jaunie vaid, ka nav darba vietu.Vecos pensijaa nelaizam.Pensijas censas samazinat, aplikt ar nodokliem.
Tadejadi daudzi spiesti stradat, lai izdzivotu.Jaunajiem lidz ar to paliek vel mazak vietas darbam.
Tikai dodam naudu izglitibai, vecos nelaizam pensijaa.Kunkstam par bezdarbu.
Rezultata samazinas brivo darba vietu skaits, palielinas bezdarbs.Ko apkaro ar kursiem par nodoklu naudu.
Vainigie esot pensionari.Pie visa uz pasaules.

Algas.
Jau senaak Latvijaa medicinas darbiniekiem bija ar privato sektoru salidzinot, loti zemas algas.
Valsts atjaunojot ekonomiku, velak pieliksot, velak iedosot.
Diemzel , ne jau visas specialitates mediki sanema kaut kadas pateicibas.
Tatad, paliekam pie algas.
Mediku algas tikusas samazinatas vairakos piegajienos.Skaits samazinats, citur pat tik talu, ka velak spiesti pienemt atpakal masas un arstus.Kaut kads limits, cik var izdarit viens cilveks, jau pastaav.
Vel ir EK un PVO normas, utml.
Tatad samazinam algas.
Tik ieverojami, ar launu citibu, ka daudzi tirani apskaustu.
Vienreiz jau sada situacija bija, ka daudzus samazinaja 90o sakumaa, ari gultasvietas.Tad pec 2000gada ari bija laiks, kad valsts iestadem bija gruti sameklet darbiniekus.Stradat citur bija izdevigak, vareja samaksat par dzivokli, partiku, apgerbu, atlauties salabot zobus.
Tad attistijas privatie, un valsts saka celt algas.Ne jau aiz zeluma, bet, lai butu kas stradaa.
Tagad mediki sabiedribas acis nostaditi par liekeziem, medicina par nevajadzigu, arsti un medmasas par nieciibaam.
Veselibas ministriju ari mediji steidzas vainot visas pasaules nelaimees.
Kad pasiem vajag izmeklejumus, palidzibu, tad sakas kauksana un brekasana.Personala par maz, dargi, nav tas un sitais.
Noklustot slimnicaa, individs peksni uzzina, ka ir taadi mediki un tadas liekaas slimniicas.
Kuri esotr pie visa vainigi.
Pie kreditiem NI celsanai, pie paterina kreditiem, ko sanemusies visadi viendienites.
Sabiedribai laikam butu velme vainot medikus un pensionarus ari NI attistitaju firmu neveiksmees.
Luk, aiznemas naudu, uzcela maju, pardeva.Aiznemas veel, uzcela debeskrapi un nevar pardot.
Kas vainigi- arsti, VM, pensionari, medmasas, masu paligi, sanitari un slimnicas.
Drosi vien.
Re: Medpersonala pensionesanas un algas
30.05.2010 03:58
Palasiju vairakos portalos rakstus par medicinu, algam, strukturalam reformaam.
Komentari pie tiem paradija tas masas degeneraciju visaugstaka pakapee.
Arsti- izsuceji.
Medmasas- neizglitotas, lai iet pa minimalo algu uz darbu.
Slimnicas- sliktas.
Visiem budzetniekiem atnemt algas.Ta jums vajag.
Komentarus tadaas kloakaas es nerakstu nekad.Parasti ari nelasu, bet bija interese.
Nedaudz pastastisu, kadi mani iespaidi par tiem LV budzentiekiem.
90 o sakumaa visiem iedeva apmeram vienadas pensijas.Daudzi bija spiesti turpinaat darbu.
Algas mazas.90o viduu loti daudzas ar nemedicinu saistitas nozarees un piepelnaas vareja nopelnit vieglak un atrak.
Medicinas masa- par sekretari, pat garderobisti kaada glaunaakaa lokaalaa, veel kko.Alga- vismaz tada, lai varetu komunalos nosegt un normali paest, apgerbties.
Protams, daudzi ari gaja projaam.
Kapec ne, ja par pardesmit lapu tulkojumu vareja sanemt nedelas arsta algu?Nekauneties, negaidit brinumu vai pateicibu.
Nopirki, atvedi, pardevi- menesa alga rokaa.
Brinumi turpinajaas ari velaak.
Visapkart mazliet labakas algas, cenas aug, valsts gaida un taupa.
Normala veikala pardevejai vairak algas kaa medmasai, vaditaja vietniekam- vairak kaa arstam slimnicaa.Prasibas- videja izglitiba.
Luk, augsti novertets darbs specialitatee.

Uz eiropu.
Tad saka kaut kas uzlaboties, kaut cik it kaa.Privatie saka attistities, jau brauca ari uz arzemem arii.
Valstij mazliet nacas pielikt.No tiem pat nodokliem, ko sie mediki maksa par visu, ko perk,nopelna.
Vismaz vareja laikam to elementarako vajadzibu nosegt, kaut kas mazliet palika paari.
Tagad laikam atkal atkartojas tas pats.
Nomazinajusi personalu un algas, vairakos piegajienos.
Protams, var jau pateikt- visur ir krize, nekur vini aizbraukt nevar/???/, privatajiem ir kriize.
Tomer, atkal izradaas, ka pat instrumentu pardevejs TUR nopelna vairak, ka arsts LV, un sunu pastaigu asistente vairak ka medmasa LV.Ar visu krizi.
Gaudotaji nenem vera, ka isteniba ir inflacija, un komunalie maksajumi augs, jau ir pieaugusi.
Tikai min presei , ka algas irxxx, minot videjo summu uz papira.
Driz drosi vien tas algas nodzis lidz limenim, kad arsti un medmasas klus par komunalo maksajumu paradniekiem.
Proti, alga zemaka kaa veicamie maksajumi.
Ja agraak arzemes stradajosie , atvelkot no algas komunalos, transportu, maksajumus sanema pari palikuso dalu, ko teret partikai, apgerbam, med.pakalopjumiem MAZU,ari salidzinot ar LV, ja rekina, cik vareja par to nopirkt.
Tagad resursu cena izlidzinas ar Rietumeiropu, maksajumi aug/algas mazinaas.
Rezultata, ienakumiem atnemot izdevumus soreiz ieguveja ir sunu aukle vai instrumentu pardevejs TUR, nevis medmasa vai arsts LV.
Jo partikas cena apm, vienada, komunalie un ire stauji izlidzinaas, transporta izdevumi ari..
Daudzi izlasis, un nodomas, ka atkal kadi slimi murgi.
Optimizetaji un struturreformatori neredz IZMAKSAS IZDZIVOSANAI.
Tikai samazinat un viss.
Lidz klus neiespejami stradat profesijaa valsts iestadee.
Vainigi, protams mediki, nevis kas cits.Noteikti arii pie NI buma, pie kreditiem, pie taa, ka ir ziema un vasara.
Klustot neiespejami izmaksu del stradat profesijaa, daudzi aizies.
Tadi vilni jau bija 90o sakuma samazinasana, tad nespeja iztikt un labakas iespejas, tad darbs citas profesijaas,pec tam privatsektors un arzemes/kur vel tagad so to atrod/, tagad reformas un taupiba.
-----
Ta politika mani neinteresee, VM iestaadees es nestradaju, LV medicinaa arii nestradaju, vispar medicinaa nestradaju.
Jasaka, taa ir laime.
-----
Uzrakstiju tikai tapec, ka kadreiz stradaju.
Taja laikaa, kad tiesam par pardesmit lapu tulkojumu vareju dabut vairak , ka par nedelas -divu nedelu darbu slimnicaa.
Vel vareja kaut ko nopirkt/pardot un darboties kupi/prodaj biznesaa.
Ienakumi bija lielaki vairakas reizes, salidzinot ar darbu slimnicaa.
Loti jauki.
Vel atceros, ka viena medmasa aizgaja piestradat valutas mainas punktaa, par kasieri.Velak pasauca savu darbabiedreni liidzi.
Satiku, pilnigi pa pusgadu pec cilveka izskatijaas.Cita aizgaja par sekretari, vel atceros patologu, kurs saka tirgot suknus un citu importu , pameta medicinu un saka justies kaa cilveks.
Justies ka cilvekam, vienkarsi domaju normali nomaksat maksajumus, cilvecigi sakopt veselibu,apgerbties, paest/ne samazgas/, atlicinat kaut ko, nevis skaitit centus lidz algas dienai un mekleet nakamo darba vietu, kur straadat uz dezuraam, parvietojoties no viena dezuru darba vietas uz otru, lai izdzivotu.
Tagad esot it kaa viena slodze, un viena darbavietaa jastrada, tad laikam ari ta iespeja liegta.
----
Ak, jaa , es arii dariju ko lidzigu tam suknu tirgotajam, plus vel papildus so to.
Bez biznesa izglitibas, un darija ari tadi, kam bija tikai vidusskola.
Kaut kaa vienkarsi un skumji.
Padomaju, luk, es vareju bez biznesa izglitibas sakt un notureties.Jo LV bija jataupa nauda uz algaam medikiem.
Tagad LV atkal ir jataupa nauda.Soreiz ari cilveki ar biznesa izglitibaam, daudziem diplomiem kunkst, ka nav darba.
Naudas neesot.
Atnemsim tiem tur medikiem.
.Vini visu pacietis, jo nav tak kur likties./vismaz daudzi taa domaa/.
Ta ir domajusi jau 90ajos gados, tad ap 2000 gadu, tad gatavojoties iestajai ES, taupot uz tiem medikiem.Tapat domaja, kad saka iet uz privatam iestadem, saka braukt projaam.Tagad arii sak domaat to pasu- vini nekur neliksies.
Redzesim.
Fascinee, ka esot jauna aparatura, vel nez kas jabuvee.
Tai pat laikaa kunkst, ka nav naudas nepieciesamako medikamentu iegaadei, ka esot paraadi.
Saaka atgadinaat manu laiku, kad nenema vera tos komunalos, to inflaciju.
Viniem, tas algas, gan jau neneosprags.
Nenospragu, pat paliku laimigs,
Nospraga vienkarsi palausanas uz kaut ko.
Ar dzivi apmierinats.
Domaju, tagad bus kaut kas lidzigs, lidzigs process.
Piemeram, internetaa mineto ieteikumu vienota algu sistemaa medmasai 200, arstam 300 uz papira.
Izlasot tos murgus, un komentarus pie murgiem, mati ceelaaas staavus.
Nejedz, ka no ta atvelk nodoklus.Lielaka dala interneta smirdkomentetaju nav bijusi veikalaa pec partikas, nezin, cik ir maksajumi.
Vai tiesaam ir ceriba, ka uz darbu klunkurees pusdzivi arsti un medmasas, kas skaitis savus paradus par maksajumiem un maizes rikas?
Kapec klunkurees?
Kalpot sabieribai?Tiem rejejiem?
Ziedosies zaimotaajiem?
Sie murgi internetaa un tv, presee cirkulee jau sen.
---
Varbut labak kaa neattistitaas valstiis vai Sveicee?Vienaas viss par pilnu maksu, otraa apdrosinasanas medicina, ko uzrauga valsts.
Abos gadijumos nedz arsts, nedz medmasa neuztraucas, kaa izvilkt lidz nakamai algai.
Viss maksaa tik , cik tas maksaa.Arii darbs.
LV varbut kaads cer, ka vinus apkalpos pusdzsivi nabagi, kas stradas lidz 70 gadiem, lai kalpotu sabiedribai.
Pec tam, ja sagaidis, sanemtu no sabiedribas mikropensijas un dzivotu pusbadaa, ja berni neiedos.
Jasakraj esot pasiem.
Labi, bet nodokli ir augsti, un to del izdevigak ieguldit citur, nevis algotaa darbaa.Ipasi LV.
Tatad- mediki un pensionari paraziti esot.Nonemsim algas, liksim lidz 70 gadiem straadaat.
Naudu komunalajiem lai dzemdee pasi no zila gaisa.
Vainigie atrasti- nonemsim un neko nedomasim.
Naudu- bezdarbniekiem, parkvalifikacijai, utml.
Nirgasanas- lieli nodokli, minialgas un pasaka- sakrajiet pasi.
Algas esot bijusas uzustas.Noteikti, ka jau LV, uzpustas bija mazaas algas.
Taas pie visa vainigas.
Krit konkuretspeja.Tikai, nezin kapec pilni Baltijas veikali ar IRL, U.K, DE, FRA, Spanijas, Ungarijas preceem.
Visur tur algas ir lielakas.Danijas meebeles, Norvegijas konservi, spilveni, segas- tur laikam maza alga.
===
Vainigi laikam pie visa bus pensionari, arsti, medmasas un slimnieki.
Kurs gan cits.
Izlidzinoties cenaam ar Rietumiem, vienlaikus celoties nodokliem un kritoties algaam daudzi tomer domaa, ka
perspektivi cilveki ziedos savu eksistenci kaut kadiem murgiem- paliks paradaa, neediis, bet tenterees uz darbu jo sabiedribai vajagot.
Kads naivums.
Vnk, interesanti, ka tevi apkalpotu 70.g.v reanimatologs, AMP arsts, soferis, sanitars, operaciju masa, kirurgs.
Gribat ?Pie tam vel, taadu, kas dzivo no minialgaam, ilgi domaa ka iztikt, skaita katru santimu, ir parstradajusies pa entam darba vietam, lai neklutu par bomziem?
Piemeram, dezurejosais arsts un medmasa, kas strada x darbavietaas, vai kaut ko piehalturee.
Var aizliegt stradat vairakas darba vietaas.
Tie kas to ieverotu vnk klutu par bomziem un punkts.
Tatad, darba paliktu tie, kam ir pensija, kam ir papilddarbi/nogurusi, nodziti, nomocijusies, veci un izvargusi.
Plus studenti,varbut.
Parejie vienkarsi nespetu notureties finasnsu delj tados darbos.
Ieved pacientu un welcome, tiesi taada medicina , kaadu gribeja sabiedribas murgotaji- tikts galaa ar sliktam ministrijaam, bubuli= nistajiem arstiem, maasaam.Priekaa,
Sanemot sadu apruupi , nez ko teiktu niknie komentetaji un kliedzeji?
Re: Medpersonala pensionesanas un algas
30.05.2010 04:46
Gribeju piebilst, ka ar LR VM man nav nekadu biznesa darijumu, nekadas partijaas nesastaavu.
Politiskus rakstus es portalos nelasu, komentarus ari nelasu, kur nu veel ko rakstit.
Politika mani vispar neinteresee.
Peetiit un kaut ko veel runaat par to man nav velesanas ,laika .Pat ja buutu, nepietiktu speeka koncentreties.
Par pasas VM darbu sis temats vispar nav domats, to man nav velmes petit vai vertet.
Kritizet kadu ari ne.
Vienkarsi, palasiju sabiedriskos medijus, temata rakstus un komentarus.
So ierakstiju, jo domaju, kaada gan ir attieksme pret vecumu, medicinu, kada izpratne par izdzivosanas izmaksaam LV.
Vajpratigu degeneraciju paradija ari komentari daudzos portalos.
Vienkarsi,bija laiks , pec loti ilga laika palasiju.
Rezultats iedvesa sausmas.
Pedejo reizi sikak palasiju 2008.gada decembrii.
Tad bija ieteikts veselibas apdrosinasana visiem.
Visvienkarsako piemeru ieteica kads komentaraa- vajag xxxmiljoni.
Uzliekam katram 70lati nopirkt gada polisi un lidzekli buus.
Nodokli vel nebija pacelti, algas vel nebija nonemtas, ta ka savakt no katra pa 70 butu reali.
Nauda butu, par so summu nevajadzetu mazinaat budzetu.Taa apgrozitos, naktu paterins, nodokli, tie pasi INN SOC PVN veidaa.
Mazaks butu ekonomikas kritums.
Kada atbilde sekoja?

Lamas, draudi, mediki-paraziti, visi vainigi.
Vacijaa darbojas Krankenkasse un apdrosinataji.Visiem jamaksaa nodoklis.

Daudzas valstis ir autostrades iebrauksanas maksa.Neviens nekliedz.
Komentari atgadinaja planpratinu murgus.Kloakas cienigs saturs.
No riebuma pat aizmirsu ta portala nosaukumu un parstaju lasit jebkadus komentarus.
Saturu mazliet atceros- nonemt algas, sleegt, paraziti, visadi zaimi, lamas, jeeliibas, nekadu polisi, nee, utml.
Tagad dabuja ko grib- algas pasiem ari nonemtas, maksas pakalpojumi, inflacija, neliidz rupjibas un naids.
Bija ieteikts pacelt vel vairak nodokli tabakai.
Kliedza, breeca.
Tad paradijas ieteikums aprupet tikai nodoklu maksatajus.
Manuprat stulbuma kalngals.Ja butu noteikta polises cena xx lati, labak butu iekaset no visiem, kas spej maksaat.Tad maksatu ari bezdarbnieki, utml, kam vel kadi iekrajumi.Savaktu vairaak naudas.
Butu janem mazaki paradi, ievaktu no aprites nodoklus, IKP arii butu labaks.
Tabakas nodoklis.
Ar normalu nodokli un stingru kontroli tos simt miljonus savaaktu.
U.K un Skandinavijaa tabaka ir ar lielu nodokli, lukss.Kapec ne?Auto ar tiplumu virs xx, jaudu virs xxZS var daudzas valstis uzlikt lielaku apdrosinasanu, nodokli.Japana, Italija ir visbargakie paraugi.
Jaudigas auto esot bisatamakas, vairak tere degvielu.
Tabaka nav bistama?Ir.Nodoklis- mazs Austrumeiropaa.
Kapec ne liels?Parkapejiem uzliktu konfiskaciju un cietumsodus, kas nemaksaa akcizi, ieved nelegali vai trigo.
Somijaa kaa nekaa bijis pat ieteikums aizliegt tabaku.
Iznaksot letak, jo izdevumi arstejot lielaki, kaa nodoklis no tabakas.
Ko LV?Neko.
U.K ir lieli nodokli tabakai un NI.
Rezultataa labaka veselibas aprupe, kaa LV.
Var jau kliegt, ka tur attistiba utt.
Cilvekam tomer izdevigak maksat nodokli valstij, kurai ir nauda endoprotezeem un nav jagul uz gultas savos s...dos, tadel,ka nav naudas nedz pasam , nedz valstij.
Valsts arii ietaupa uz aprupes pabalstu, invaliditates rekina.
Rietumos daudzi jau sen aprekinajusi, ka letak ir arstet, nevis ilggadigi maksat invaliditates pabalstu,aprupes pabalstu.Turklat, vel ienak algas nodokli, rezultata divkarss labums.
Pasaa LV kadreiz rakstija, ka katrs izarstets veza vai citu draudosu slimibu slimnieks velak ienes valstij 200000.
Pagaja dazi gadi un kliedz- medicina esot slogs.
Palasiju citu forumu- tur tie pasi, kas lamaa par liekeziem VM un medikus, medicinu, saka, ka viss jaatnem.
Tie pasi gaudo par maksajumiem, ko tagad jamaksaa par analizem, par slimnicam utml.
Kas vispar notiek ar sabiedribu?Luk, istais jautajums.
Re: Medpersonala pensionesanas un algas
30.05.2010 20:52
Visu nelasīju, bet viena tabakas rūpnīca jau tika aizsista ciet- nodokļu dēļ. Ražotāji ražotnes pārceļ uz citām valstīm- nodokļu dēļ. Akoholam palielināta akcīze- ražo nelegālo alkoholu, mazāk jau neviens nedzers, bet nodokļi aiziet gar degunu. Vnk nesaprātīga saimniekošana un visiem sāk palikt pofig.
Re: Medpersonala pensionesanas un algas
31.05.2010 00:34
Vismaz par alkaholu un tabaku izlasijaat.
Parejais laikam neinteresee.
Kad Jums bus jastrada lidz 70g.v un Jus apkalpos 70.g.v zobarsti, AMP arsti, kirurgi, piemeram, Jus tiekat negadijumaa un Jus nevarat izveleties labako kliniku.
Jus nogadaa un Jus vini arstes, jo ir pacelts pensijas vecums.
Turklat, sis personas sanemtu minialgas, Viena alga- par komunalajiem, citur edienam nopelnis.
Isak sakot, personals, kas strada bez brivdienaam vai katru otro diennakti, piemeram.
Gribaas?
Tas , ko tagad gatavojas dariit, tapat kaa 90o sakumaa, 90o beigaas, pirms iestasanaas ES.
Ka saka, lai paliek parados par komunalajiem, need, meklee entos darbus, jo kur sie liksies.
Bus mums bomziigi darbiniecini- pusdzivi mulkisi.
Tomer, kaut kaa nenospraga, par brinumu daudzi ari nepalika valsts darbaa.
Loti ceru, ka nakamo algu samazinajumu rezultataa valsts slimnicas paliks bez normala personala.
Tas taa arii notiks.
P.S slimnicas jau nesastav tikai no kirurgiem vien, vai nodalu vaditajiem.
Diezin vai kads gribes palikt par bomzi, jo viedajiem kungiem taa gribetos.
Re: Medpersonala pensionesanas un algas
31.05.2010 14:34
Briesmīgāki par 70 gadīgiem ārstiem ir ārsti rezidenti.
Un mūsu medicīna jau sen sūkā (sori). Tāpat jau tālāk nav kur.
zinu kaudzi brīnišķīgu ārstu - septiņdesmitgadnieku, tai skaitā, arī ķirurgus - nevajag dirst te nevienam uz galvas, ka tik pašam nav tāda Dr pakalpojumi jāizmanto..
Re: Medpersonala pensionesanas un algas
01.06.2010 17:10
Pirmkart, ne visiem ir veseliba stradat tadu darbu no 23lidz 70 gadu vecumam.
Piemeram, nostavet kajaas 8 stundas.
Te nekada veidaa nav apsaubitas prata spejas, atmina, kvalifikacija vai kvalitate!
Domaju, vai visiem ir fiziskas spejas stradat lidz 70 gadu vecumam.
Saprotu, ka Jums patiik pensijas vecuma palielinasana, nodoklu palielinasana un algu samazinasana.
Vai ari kads Jums darbaa licis so rakstiit sajaa forumaa.
Vispar saprotiet, ka pensijas vecuma palielinasna attieksies uz visaam profesijaam, visur.
Lidz ar to augs bezdarbs.
Algu samazinasana iespaidos iztikas iespeejas no vienas darba slodzas vienaa darba vietaa.
Tatad, lai nomaksatu komunalos,paestu, apgerbtos un apmakasatu transportu vajadzetu stradat vismaz vairak kaa 1,5slodzi.
Visdrizak 2 darba vietaas.
Tas atbaidiis specialistus, ne tikai arstus, bet arii medmasas,Tas arii vajag normalas , ar smadzeneem.
Ja jus neesat stradajusi diennaktis, jus nestadaties prieksaa, kada atskiriba ir stradat 6 diennaktis, vai 9 diennaktis vai 12 diennaktis menesii.
Diennaksts ir 24 stundas.
Iedomajaties, piemeram ,ja sis kirurgs, anesteziologs, NMP arsts, medmasa negul katru otro diennakti, piemeram?
Tads instrumentees, pados kirurgam instrumentus, kirurgs tads pats,
Ak, jaa , vel dieninieki, kas piestradas citur vakaros, brivdienaas lai nepaliktu parados par komunalajiem un paestu.
Ja vel beerni, vecaaki slimi, kam japalidz.Cik darbos tad jastradaa?
Par vecumu nedomaju, ka visi ir vienadi.
Zini, manam tevam brilees nav, vinam jau sen ir pensija.
Pazistu ari 60gv arstu ar perfektu redzi, vinam labi iet ari stenda sausana pa skivisiem.
Otrs jau ar -10 un vairak dioptrijaam , un vins samekleja firmaa darbu.
Tagad pensija.
Iedomajieties, ja vinam tas neizdotos, vins turpinatu opereet.
Ja kas, uz tabulu jau vins redz ar korekciju, tikai acis nevar ilgak pa pusstundu koncentreet.
Tiesibas vinam ir, bet vins garus gabalus ar auto nebrauc.
Labi, vel nebija pielikta pensijas vecums.Ne visi atrod komercsektoraa vietu.
Ja kas, vins var iziet veselibas parbaudi arri, tur jau pusstundu neliek kaadu smaklu darbu dariit,vai ne?
Jaa, nu ir svaka veseliba arii jauniem, daudzi svakaki kaa vecie.
Nevienu nedzenu pensijaa, tikai nesaprotu, ka var taa iedomaties, ka visi vares tik ilgi stradat.
Un , kas uztures bezdarbniekus,ko?
Par jaunajiem, noteikti ar viniem gruuuti, tiem interniem, rezidentiem.
---
Bet, ja algas bus vel mazakas, driz naksies nemt pat Studentus un par maasam skolnieces no maasskolas.
P.S starp citu ne SVF, ne EK, ne PB NAV LIKUSI SAMAZINAT FINANSEJUMU VM.
===
Kaut kur dzirdets, ka administrativie izdevumi nemaz tik sarukusi nav.
Nevar but normala slimnica, kur kadam papiru kartotajam ir lielaka alga, kaa pieredzejusam arstam, vai sekretarei vairaak kaa medmaasai ar pieredzi.
Paskatieties arzemju darba sludinajumus pa Eiropu, ASV.
Salidziniet sekretares un pieredzejusu mediku algas!
Tas mikroalgas tur tiesam ir, tikai vinas ir IESAACEJJIEM PEC STUDIJAAM.
Parejie sanem normali.
---
LV laikam ir atkal uznacis kartejais vilnis, gan jau tei lohi mediki nenosprags, vilks ljamku, jo neesot kur likties.
Maldi pilnigakie, tiklidz nodzis lidz prasta privatsektora darbinieka, nespecialista REALAJAI algai, taa aizies.
Ziniet, tadi arstu un videjaa medpersonala mocisanas vilni jau bija 90o sakumaa, samazinajumi skaitaa, algas neceela ilgi, ap 90 o beigaam arii kaut kas lidizgs.
Pec tam arii taupiija uz REALO STRADATAJU REKINA.
Tad pie iestajas ES, lika CIESTIES.
Luk, ja veikala vaditaja paligs ar videni sanema ne mazak kaa sertificets arsts! un pardevejs uz rokas tikpat , cik sertificeta medmasa uz papira, ti krietni vairaak!
Vienreiz paveroju, sofera un arsta algu.
Tomer, kaut kaa atkal notika tas pats, kas iepriekseejaas reizees.
Tagad bus tas pats.
Ja protams, arodbiedribas neklus par arodbiedribaam.
Pagaidaam man liekas, LV taas ir tikai % no algam ievaaceji.Lai pasiem nebutu jastradaa.
Murgo, seed un sanem naudinu.Visu paraksta, ko dod prieksaa.
Cer, ka vinus uzturees ar % no algas muzigi ilgi.Par pliku muldesanu.
Gan jau redzesiet, kas un kaa.
BTW, ta kaa neesmu visu laiku Latvijaa, man var nakties izmantot citu valstu mediku pakalpojumus.
Vispar, ja butu nopietni slikti, es LV uz slimnicu negtibetu doties.
Ja vien speetu, tad pedejiem speekiem dotos citur.
Pilnigi nopietni.
Ekonomiku ari sakratojusi tik talu, ka bez nemsanaas pa citaam valstiim es nevaretu sevi nemaz uztureet.
Vispar, nesudzos par savu dzivi.Viss OK.
Tikai fascinee, kaa subjekti, kas pa brivu macijusies, ar stipendijam uz sabiedribas rekina PSRS un LR laikaa, tagad murmulee par pensijaam un ka pasiem esot arri jasakraaj.
Tikai nodoklus palielina, lai celtu piebuves un tiltus, ta ka iebaudiet.
Varbut uzreiz labak 80 gadi pensijas vecumu un 90% nodokli no visiem ienakumiem.
Sanaktu daudz slimnicu uzcelt, kur samazinat gultasvietas.
Varetu savlaicigi par zalem samaksaat+ kavejumu sodanaudas+bankaam par kreditiem taam izremontetajaam telpaam slegtajaas slimniicaas.To Jus maksasiet ar prieku.
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 17 pieskaita 11?
Ziņa: