Krûts vçþa izpçte.

Aizsāka Noela 

Re: Krûts vçþa izpçte.
08.11.2006 17:08
Kaads naivums... 1000 sievieshu izlasiis... Buus vien Tev plakaati uz tiltiem jaaliek...
Klau, varbût pats sagatavo plakâtu un uzliec? Kâpçc ne? Tas taèu bûtu pareizi un labi!!!
Re: Krûts vçþa izpçte.
08.11.2006 17:11
Aaa... netiik gan pasham kaut ko dariit...
Re: Krûts vçþa izpçte.
08.11.2006 17:12
murgs ar ðitâdiem pasaules glâbçjiem.
Noela, kaut ko iemâcîjies? Piemçram, par to, ka nav jçgas spîdçt ar profesionâlismu, ja tas pieejams tikai 2,8% un jâpçta, kâpçc tas tâ ir???
Re: Krûts vçþa izpçte.
08.11.2006 17:53
jo dziljaak mezhaa, jo vairaak malkas...
Re: Krûts vçþa izpçte.
08.11.2006 20:33
Raimond1, tev tieðâm nepiecieðama palîdzîba. un jo âtrâk, jo labâk.
Noteikti. Un kas man palîdzçs???
Re: Krûts vçþa izpçte.
09.11.2006 00:10
Elektroshoks?
Insuliins ar diazepaamu?
Es gan domâju, ka savas domas un darbus labâk veltiet tam, lai noskaidrotu, kâpçc tas skait;lis ir tikai 2,8%.
Re: Krûts vçþa izpçte.
09.11.2006 00:28
Tu nezini?
Re: Krûts vçþa izpçte.
09.11.2006 09:13
Raimonds1 - uz priekðu, velti tam laiku. varbut sanâks kas vairâk par bezmçríîgu ciparu saukðanu un tukðu muldçðanu.
Nu, tâ gluþi nav, te jau ir atbilde, kâpçc tas cipars tâds ir - jo redz mçs te kasamies savâ starpâ, kas ir kas nav profilakse, tâ vietâ lai mierîgi izanalizçtu, kâpçc 15 gadus ir ðâda situâcija, kâpçc tas aktualizçts tikai tagad. Noela var diagnosticçt vai skrîningot cik spîdoði grib, ja tas skarr tikai 2,8%, tad rezultâti ir kâdi ir. Proti, kaut kâda kïûda ir paðâ sistçmâ un punkts.
Re: Krûts vçþa izpçte.
09.11.2006 09:49
Nav viss punkts. Jo tie 2,8% nekaadi neattaino situaaciju profilaksee... Jo taa manipulaacija pati par sevi nav profilaktiska manipulaacija...
Pateikðu priekðâ - ja ðito jautâjumu uzdotu kaut kâda sievieðu problçmu lobiste, tad diþie profesionâïi AR SAVU ÞARGONU UN IZCILAJÂM ZINÂÐANÂM VIÒU JAU SEN bûtu atðuvuði, kâ nespeciâlisti, kura nekâ nejçdz un kurai nav jâjaucas profesionâlajâs lietâs.
Tâtad diþais speciâlists katru reizi, kad piesienas pie terminoloìijas - faktiski traucç apjçgt problçmas bûtîbu - kâpçc tik dramatiski maz sievieðu rûpçjas par sevi, kâdas ir problçmas organizâcijâ, mçdijos, sabiedrîbas psiholoìijâ. Gçnu pçtîjumi ir tikai daïa no problçmas, lielais jautâjums ir cits.
Re: Krûts vçþa izpçte.
09.11.2006 18:10
þçl ka te nav podziòa "slçgt tçmu" ..
Toties masu mçdijiem laikam tâda podziòa lîdz ðim ir bijusi un darbinâta regulâri
Var jau p
çtît gçnus, bet laikam ðoreiz sabiedrîba bûtu arî jâpapçta, kâ lîdz tâdiem cipariem var tikt - 1/35.
Ðodien Ainas ðovs jâskatâs.
delfi.l v/rutks/vesels-ka-rutks/kruts-vezis-tuvplana-riska-faktori-diagnostika-pazimes-un-arstesana.d?id=47078007 2016.gads

Lai gan pēdējos 20 gados radīti jauni, efektīvi medikamenti krūts vēža ārstēšanai un pasaulē mirstība no šīs slimības sākusi samazināties, mūsu valstī uzlabojumu pagaidām nav, un krūts vēzis ik gadus izdzēš vairākus simtus sieviešu dzīvību. Arī valsts īstenotā krūts vēža skrīninga programma nedod cerētos rezultātus, jo liela daļa sieviešu neizmanto uzaicinājuma vēstules, kamēr speciālisti visā pasaulē ir vienisprātis – vislabākā krūts vēža profilakse ir regulāri izmeklējumi, tostarp mamogrāfija, kas ļauj diagnosticēt krūts vēzi agrīni, kad to ir iespējams izārstēt.
Konsultanti – Dr. med Arvīds Irmejs, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas un "Veselības centra 4" (VC4) ķirurgs- mamologs, un Sandra Lapuķe, VC4 radioloģe ar specializāciju agrīnu krūšu audzēju diagnostikā.

Kas ir krūts vēzis?

Vēzis ir nekontrolējami augošu šūnu masa, kas ar laiku var ieaugt blakus audos un orgānos vai pat limfmezglos un ar asins straumi izplatīties pa visu ķermeni, skarot arī attālākos orgānus. Krūts vēzis ir izplatītākā ļaundabīgā audzēja forma sievietēm. Dzīves laikā risks saslimt ar krūts vēzi ir katrai devītajai eiropietei.

"Tajā pašā laikā, diagnosticējot krūts vēzi (0-I-II) stadijā, to var ļoti veiksmīgi izārstēt pat līdz 90 procentos gadījumu. Lielākajā daļā gadījumu krūts vēzis labi padodas ārstēšanai un sievietes veiksmīgi pārvar šo slimību, dzīvo, ir laimīgas, veido karjeru un audzina bērnus. Piemēram, dziedātājas Kailija Minoga un Anastasija ir izārstējušās, pateicoties tam, ka slimība tika savlaicīgi atklāta un efektīvi ārstēta. Par ārstēšanas efektivitāti liecina arī Latvijas statistika. Pašreiz Latvijā pēc krūts vēža ārstēšanas ir dzīvas vairāk nekā 13 000 sievietes. No tām vairāk nekā 9000 sievietes krūts vēža ārstēšanu ir pabeigušas senāk nekā pirms pieciem gadiem. Neviena cita vēža gadījumā izārstēto skaits nav tik liels. Patiesībā pozitīvo gadījumu ir daudz vairāk, tikai pierasts, ka par labām lietām runājam mazāk," stāsta ķirurgs-mamologs Arvīds Irmejs.

Trauksmes signāli, kad jādodas pie mamologa:

Veidojums krūtī vai padusē;
Krūts ādas ievilkumi vai iedobumi;
Krūts gala izmaiņas – ievilkums, nedzīstoša brūce, izsitumi, asiņaini izdalījumi;
Krūts izmeklējumos (mammogrāfija, ultrasonoskopija u.c.) atklāts neskaidrs vai aizdomīgs veidojums;
Strutains krūšu iekaisums.
Jāatceras, ka krūts vēzim nav raksturīgas sāpes. Sāpes krūtīs ir labdabīgu izmaiņu sekas.

Kas izraisa krūts vēzi?

Vēl joprojām nav atklātas skaidras un viennozīmīgas cēloņu un seku attiecības, kā tas ir, piemēram, smēķēšanas un plaušu vēža gadījumā. Riska faktorus var iedalīt tādos, ko cilvēks var ietekmēt un tādos, ko nevar ietekmēt. Vēža rašanos sievietēm reproduktīvajā vecumā (20–50 gadi) var izraisīt sievišķie hormoni estrogēni. Tomēr pārsvarā krūts vēzis, tāpat kā citas vēža formas, tiek atklāts pēc 50 gadu vecuma.

Galvenie riska faktori

99 procentos gadījumu krūts vēzis skar tieši sievietes, lai arī neliels risks saslimt ar krūts vēzi pastāv arī vīriešiem.
Ja krūts vēzis atklāts mammai, māsai vai meitai, tas dubulto saslimšanas risku, īpaši, ja tuvās asinsradinieces ar to slimojušas līdz 45 gadu vecumam.
Par riska faktoriem krūts vēža attīstībai var kļūt vairākas fāzes sievietes reproduktīvās dzīves ciklā: mēnešreižu sākšanās pirms 12 gadu vecuma, pirmā grūtniecība pēc 30 gadu vecuma, menopauzes sākšanās pēc 55 gadu vecuma.
Saņēmi uzaicinājumu – izmanto to!

Veicot izmeklējumus, vidēji reizi nedēļā VC4 tiek atklāti jauni saslimšanas gadījumi, un tas ir ļoti daudz. Turklāt jāņem vērā fakts, ka viena daļa sieviešu neizmanto savas uzaicinājuma vēstules un neveic šos izmeklējumus. Iztaustot krūtis tikai ar rokām, nevienmēr var atšķirt dažādus veidojumus.

"Manā praksē bijuši vairāki gadījumi, kad ar rokām vispār neko nevar konstatēt, bet mamogrāfija uzrāda krūtī veidojumu. Tāpēc jau arī visā pasaulē tiek īstenotas skrīninga programmas – lai krūts vēzi diagnosticētu agrīni, kad vēl nav nekādas iespējas sievietēm pašas spēkiem to konstatēt," stāsta Sandra Lapuķe, "Veselības centra 4" radioloģe, kura specializējas agrīnu krūšu audzēju diagnostikā.

Daktere atzīst, ka lielākoties izmeklējumu novilcina sievietes, kas jau konstatējušas kaut kādas izmaiņas krūtīs. Iestājas nolieguma princips – ar mani nekas nevar notikt, es neko negribu zināt, labāk neizmeklēšu krūtis... Kad sieviete pēc kāda laika tomēr atnāk pie ārsta, visbiežāk slimība ir jau ielaista tās ārstēšana – daudz sarežģītāka. Tāpēc ir jātiek galā ar savām bailēm un jādodas uz izmeklējumu.

Kad un kuru izmeklējumu labāk?

Latvijā galvenokārt piedāvā divu veidu standarta krūšu izmeklēšanas metodes – ultrasonogrāfiju un mamogrāfiju. Sievietēm jaunākām par 35 gadiem izmeklēšana jāuzsāk ar ultrasonogrāfiju, ko vislabāk veikt 5–10 cikla dienā. Mamogrāfija veicama tikai īpašos gadījumos, ja to nozīmē krūts ķirurgs vai krūts radiologs. Protams, katrai pacientei nepieciešama individuāla pieeja, kā atklāt vai izslēgt slimības iespēju un visbiežāk ārsts izmanto nevis vienu, bet vairākus izmeklējuma veidus.

Piemēram, VC4 ir pieejama sonoelastogrāfija. Šī metode papildina ultraskaņas izmeklējumu ar speciālu programmu, kas spēj noteikt atšķirīgus elasticitātes modeļus konkrētai audu grupai (saslimstot ar vēzi, bojātie audi paliek neelastīgāki). Šādā veidā bez rentgena starojuma iespējams labāk atšķirt ļaundabīgus veidojumus un reizēm izvairīties no nevajadzīgu biopsiju veikšanas. Taču šī metode neaizvieto mamogrāfiju.

Sievietēm no 40 gadu vecuma krūšu izmeklējums nr. 1 ir mamogrāfija, ko veic vispirms! "Sievietēm pēc 50 gadu vecuma šis izmeklējums noteikti jāveic ik pēc diviem gadiem. To ievēro visā pasaulē, taču mēs nekad neatstājam sievieti bez uzraudzības divus gadus. Savām pacientēm vienmēr saku: ja viss ir labi, gadu pēc mamogrāfijas izmeklējuma aizejiet uz sonogrāfiju! Bet, tiklīdz rodas kāda sūdzība, noteikti jāatgriežas uz mamogrāfiju," norāda radioloģe Lapuķe.

Izanalizējot šos izmeklējumus kopā, speciālists sniegs galīgo slēdzienu. Reizēm neskaidros gadījumos radiologs var nozīmēt arī magnētisko rezonansi (MR) krūtīm. Taču šis izmeklējums būs produktīvs, ja pielieto augsta magnētiskā lauka attēlu sistēmas, kas pārsniedz 1,5 teslas. Zemāka lieluma sistēmas nespēj pilnīgi iegūt taukaudu saturāciju, kas vēlams kvalitatīviem attēliem.

Kas ir mamogrāfija?

Mamogrāfija ir krūts izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem un joprojām tiek uzskatīta par populārāko un informatīvāko metodi savlaicīgai krūts vēža atklāšanai, tāpēc to arī plaši izmanto daudzu pasaules valstu krūts vēža skrīninga programmu ietvaros. Lai varētu uzņemt labāku rentgena attēlu, pārbaudes laikā krūts tiek nedaudz saspiesta, kas var radīt nelielu diskomforta sajūtu.

Taču, veicot pārbaudi ar jaunākās paaudzes digitālās mamogrāfijas iekārtām, kas aprīkotas ar trīs dimensiju tomosintēzes iespējām, šī procedūra ir tikpat kā nesāpīga: kustīga lāpstiņa pielāgojas krūts formai, un iekārta atbilstoši pacientes auguma fizioloģiskajām īpatnībām pati fiksē spēku, ar kādu nepieciešams saspiest iekārtas lāpstiņas. Tomosintēze ir attēlveidošanas tehnoloģija, ar kuras palīdzību iegūst krūts izmeklējumus trīs dimensiju attēlos, kuri veidojas no dažādiem projekcijas leņķiem.

Pateicoties īsajam izmeklējuma laikam, sieviete saņem arī mazāku starojuma devu. Izvēloties veikt izmeklējumu ar šo tehnoloģiju, tā ir lieliska iespēja padziļinātāki izmeklēt krūtis standarta mamografijas ietvaros. VC4 to var izdarīt arī pacienti ar Nacionālā Veselības dienesta (NVD) uzaicinājuma vēstulēm bez maksas un ģimenes ārsta nosūtījumu, piedaloties tikai ar valsts noteikto līdzmaksājumu.

Šī izmeklējuma metode ir ievērojami precīzāka, var agrīnāk atklāt izmaiņas un iespējamo pataloģiju, jo speciālistiem ir iespēja attēlu aplūkot slāni pa slānim, redzēt struktūras katrā slānī atsevišķi un aplūkot kustīgu attēlu no trīs pusēm.

"Standarta mamografijā bieži vien ir grūti noteikt nelielus audzējus starp krūts dziedzera audiem, bet šis izmeklējums paver plašākas diagnostikas iespējas un nodrošina īpašas agrīnas diagnostikas priekšrocības pacientēm ar blīvu krūšu struktūru, kas biežāk sastopama gados jaunām sievietēm. Līdzšinējās mamogrāfijas iespējas šādos gadījumā bija diezgan ierobežotas. Šī iekārta atpazīst un automātiski marķē aizdomīgās struktūras, īpaši brīdinot un pievēršot ārsta uzmanību tām. Izmeklējuma rezultāts tiek saglabāts pacientu elektroniskā datu bāzē, katru nākošo izmeklējumu var salīdzināt ar iepriekšējo dinamikā," atklāj Lapuķe.

Vai ir pamats skepsei par mamogrāfijas lietderību?

"Medicīnā, tāpat kā politikā, ekonomikā vai jebkurā citā dzīves jomā, pastāv opozīcija, un jāatzīst, ka skeptiķiem vienmēr ir sava daļa taisnības. Protams, ka mamogrāfija vien neatrisina visas krūts vēža diagnostikas problēmas, un ir audzēju veidi, kurus izmeklējumā var nepamanīt. Taču mamografija arī nav galīgais diagnostiskais izmeklējums, uz kā pamata tiek operēts vēzis. Tā ir metode, kura ļauj agrīni uzrādīt aizdomīgās vietas krūtī," stāsta dakteris Irmejs.

"Diagnoze ir maksimāli precīza brīdī, kad veikta gan mamogrāfija, gan ultrasonoskopija, krūts ķirurgs ir apskatījis krūtis un no aizdomīgās vietas paņēmis biopsiju. Tā ir tā dēvētā trīskāršā diagnostika un tad nav pamats neuzticēties ārsta noteiktajai diagnozei, jo kļūdas varbūtība samazinās līdz vienam procentam. Ja gaidīs, kamēr audzējs attīstās tiktāl, ka sieviete jau var sataustīt bumbuli, iespējams, krūtis saglābt vairs nevarēs. Tāpēc sievietei ir nopietni jāapsver, vai palikt mājās un neaiziet uz mamogrāfiju, riskējot palaist garām slimību, vai tomēr veikt pārbaudi. Pat ja tā nepalīdzēs simtprocentīgi visām, – noteikti ik gadu būs vismaz 50–100 sievietes, kas vinnēs, pateicoties tieši laikus veiktai mamogrāfijai. Svarīgi nemānīt sevi un netērēt laiku un līdzekļus, vispirms vēršoties pie dziedniekiem, ekstrasensiem un citiem netradicionālās medicīnas pārstāvjiem vai izmantot dažādas nepārbaudītas alternatīvas vēža diagnostikas un ārstēšanas metodes."

Svarīgi zināt

Sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta Valsts skrīninga programmas ietvaros, mamogrāfijas izmeklējums ir bez maksas.
Valsts krūts vēža skrīninga ietvaros apmaksā mamogrāfiju katrai sievietei vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados.
Re: Krûts vçþa izpçte.
08.06.2016 21:19
Latgaļēši kloņē jaunus cilvēkus, idrit vai koociņ?

Apstādenoojeiķ latgaļēšus!
Raimonds1
Re: Krûts vçþa izpçte.
05.04.2017 21:38
2012.g. nra.lv/latvija/veseliba/82571-latvija-vezi-diagnostice-noveloti.htm
medicine.l v/raksti/valsts-apmaksata-diagnostika-dzemdes-kakla-kruts-veza-profilakse
-zarnu-veza-diagnostika
Valsts apmaksātā diagnostika (dzemdes kakla, krūts vēža profilakse, zarnu vēža ...
Skrīningu, patlaban veic
tikai 6 līdz 7 procenti no aptuveni 800 000 cilvēku ...
http://www.ntz.lv/dazadi/pern-1255-saslimsanas-gadijumi-ar-kruts-vezi/
1990. gadā vidējais sievietes vecums brīdī, kad tika diagnosticēts krūts ļaundabīgs audzējs bija 58 gadi, 2000. gadā tie bija 60 gadi, bet 2011.gadā tie jau ir 62 gadi. Taču tas nenozīmē, ka šī slimība neskar arī gados jaunākas sievietes, skaidro SPKC speciālisti. Latvijas dati liecina, ka saslimstība ar krūts vēzi straujāk sāk pieaugt sievietēm sasniedzot 35 – 40 gadu vecumu.

Latvijā krūts vēzis agrīnās stadijās (1. un 2.slimības stadijā) tiek atklāts 62 procentiem sieviešu. Tas nozīmē, ka šīm sievietēm izredzes nodzīvot piecus un vairāk gadus ir 82 procentos gadījumu. Savukārt, ja slimība tiek atklāta novēloti (3. un 4. slimības stadijā), izredzes nodzīvot piecus un vairāk gadus samazinās līdz 32 procentiem gadījumu."

Uzlabojumi ir, bet varētu būt arī labāk.
Jautaajums
Re: Krûts vçþa izpçte.
12.04.2017 22:17
Noela Raimonds1 - kas par biedçðanu, vai tad tu kâ ârsts nezini par profilaktiskajâm amputâcijâm, ovarektomijâm un BRCA gçnu mutâcijâm? oioioi nu kâ tu tâ. varbût pârâk novirzies no savas profesijas, ja jau skaities ârsts?
... pajautâ Gardovskim.

TEVI apmierina tas, kādi ir rezultāti?
NavSvarīgi
Re: Krûts vçþa izpçte.
15.04.2017 10:28
Cilvēka gaļa nav vienīgā cilvēka sastāvdaļa. Bet vīriešu un sieviešu specifiskās organisma slimības nav nekas patīkams.
Raimonds1
Re: Krûts vçþa izpçte.
02.06.2017 07:26
11 gadi no 2006.gada
tagad TV1
Vai viss tik labi?
Raimonds1
Re: Krûts vçþa izpçte.
08.06.2017 07:10
http://tvplay.skaties.lv/parraides/lnt-zinas/836808
paskatieties skaitļus tabulā!

google meklētājs Raimonds1

Krūts vēža izpçte. - Dr.lv
www.dr.lv › Uz sākumu › Citas lietas › Forumiešu pļāpas › tēma
2006. gada 7. nov. - 30 ziņas - ‎4 autori komentē Noela
Raimonds1 - kas par biedēšanu, vai tad tu kā ārsts nezini par profilaktiskajâm amputâcijâm,
ovarektomijâm un BRCA gçnu mutâcijâm? oioioi ...

PR strādā - google izmet man neglaimojošu komentāru pirmajā lapā, meklējot manus rakstus.
Bet skaitļi, kas raksturo problēmu ir slikti!

Kādam datorsmerdelim ir licies, ka būtu jauki, ja googles lapā pat bez dr.lv adreses apskates
būtu lasāms uz...s manai personai. Twitter paaudzei domāts - ne viņi to vēža profilaksi saprot,
ne lasīs to dr.lv adresi, tik sapratīs, ka Raimonds1 kaut ko muld laikam kārtējo reizi.

Patiesībā skumji un traģikomiski. www.dr.lv/phorum/read.php?5,215979,226921,quote=1

Virtuāli apķēzīt personu, kura šad tad kaut ko publicē, mākam, bet normāli komunicēt par
slimībām - nē.
2006.gads pat tabulā nav
populācijas aptvere 2009 -21% 2010-19% 2011-33% 2012-33% 2013-34% 2014-36%
2016-27% vēlamā aptvere 70%
Noela, kāds būtu Tavs komentārs!
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 21 pieskaita 22?
Ziņa: