Vairāki man pazīstami mediķi ir ārstējuši B hepatītu, visas ir māsas.
Ir viedoklis, ka daudziem mediķiem ir C hepatīts, vēl neatklāts -- tā domā arī viens no Latvijas infektologiem, Ivars Mazjānis (jau pensijā), kad savulaik, vēl strādādams, saskāries ar vairākiem ķirugiem, saviem pacientiem.
Un tur taču visi ir mācīti sterilitātes gudrībās, vai ne? Un kādas cerības vai garantija šādā gadījumā ir pacientiem?
Mazliet par vidējā mediķa psiholoģisko portretu.
Medicīnā pārsvarā iet ļaudis ar pārspīlētu tieksmi glābt pasauli. Sociāli it kā izdevīgi, bet pašam noteikti nē, jo tā viņi ātri notērējas.
Izdzīvo tie, kas iepazīst šo savu ēnas pusi, darbojas apzinātāk un līdz ar to iemācās strādāt, nevis glābt. Kopā ar pārspīlētu tieksmi glābt nāk arī tieksme sev piesaistīt (psihiatri ir izcili šai ziņā, bieži ne jau pacientiem ir vajadzīgi šie ārsti, bet ārstiem ir vajadzīgi pacienti). Psiholoģijas teorijās šis aspekts par vajadzību sev piesaistīt un turēt ļoti īsā pavadā ir minēts daudzkārt (tur ir arī vesela terminu gūzma, tomēr es šoreiz po narodnomu), bet par psihiatriem un citiem mediķiem, kā arī sociālajiem darbiniekiem un psihologiem kautrīgi noklusēts. Līdz ar to sociālais izdevīgums (tautai vajadzīgais) arī ir apšaubāms.
Tas attiecas arī uz gadījumiem citās medicīnas nozarēs, kad bez vajadzības liek "atnākt vēl un padzert šīs zālītes drošības pēc vēl kādu mēnesi".
Tāpat tas attiecas uz gadījumiem, kad cilvēkam iesaka "rūpīgi novēroties". Katram pacientam vajadzētu mēģināt saprast, vai viņam to tiešām vajag. Uz nenobriedušāku prātu rēķina tā var nopelnīt kaudzi naudas un vēl piedevām turēt cilvēku nepārtrauktā hipohondrijas stāvoklī. Te gan jāteic, ka tādos gadījumos pamatīga nosliece uz šo visu jau ir arī pašam pacientam, bet ilgtermiņā šāds "duets" ir ļoti neizdevīgs sirdzēja psihei un viņa naudasmakam. Cilvēks tikai ienīkst vēl vairāk. Ārstam īstenībā vajadzēja viņu mest no sava klēpja laukā.
Par uzspiestajām ķirurģiskajām operācijām šoreiz nerunāsim...
Arī par sisto sievu aizstāvības kantorēm...
Mateus minētā cilvēku norakstīšana ir jau kļuvusi par hronisku epidēmiju. Ārsts savā glaunajā uzsvārcī (tagad ir nopērkami ļoti labas kvalitātes mediķu apģērbi, kas ļauj izskatīties respektabli) uzpūšas un gudri runā, ka tas viss ir "uz pierādījumiem balstīts" un ka "viņam ir pieredze".
Bet mūsdienās cilvēki sāk labāk iepazīt savus iekšējos resursus, liek tos lietā, vairo tos, dzīvo saskaņā ar to, ko tiešām paši grib, beidz šaubīties, maina dzīvesveidu, uzturu, un ir daudz gadījumu, kad dziļi skolotajiem nākas dikten brīnīties. Un par to nemaz nebūtu jātaisa lielas acis, ja "norakstītājs" ir ārsts, kas tikai velk ar pirkstu savā vecajā padomju vai jaunajā "uz pierādījumiem balstītajā" kladē un kaut ko atkārto.
Man ir zināms stāsts par kādu puisi, ap gadiem 25. Panervozs jau no bērna kājas, un tāda ir visa viņa ģimene. Neaizstāvēja maģistra darbu, pameta meitene ("jo nīkulis un neko nespēj"), sākās problēmas darbā, spirāle uz leju, darba arī vienā dienā vairs nav, jo stresa ietekmē savārīja ziepes. Uznāca šim dzeršanas un trakošanas mirklis, paplēsa kādus tur traukus.
Tēvs un māte savāca kapeikas un aizveda privāti pie diviem "augstākās kategorijas" psihiatriem. Neviens neizrunājās ar puisi, tikai izrakstīja ļoti dārgo neiroleptiku Abilify (28 tabletes maksā virs 100 EUR). Prognozēja šim nākamās vardarbības lēkmes ("viņš var uzbrukt jums (vecākiem) ar nazi"), slēgta tipa sociālās aprūpes iestādi un dzīves beigas, jo "mums ir pieredze ar tādiem".
Tēva tēvs laukos, to visu uzzzinājis, zvana un aicina mazdēlu pie sevis. Pastrādāja mazdēls lauku saimniecībā, veči izrunājās, iedzēra arī. Katrs zinās un nojautīs, kā tas stāsts tagad ir beidzies -- tāds, kas savu domāšanu nav "balstījis tikai uz pierādījumiem". Ir jau pagājuši daudzi gadi, ceļas māja, ir sieva, mazulis.
Visiem "vecajiem" -- ku!, Mazdakterim, pucei (Jūs abi neņemiet visu manis teikto personīgi :), Alsterei, Mateum, Madcynics un kachenitei -- lai izdodas arī turpmāk nākamajā gadā!
Turiet īkšķi arī par mani, jo daži darījumi ļoti neizdevīgā brīdī galīgi iestrēgst! Paldies, kungi un dāmas!
Edited 1 time(s). Last edit at 30.12.2015 13:36 by Runcene.