Informatīvs ziņojums „Par ārsta palīga atzīšanas citās EEZ valstīs problēmsituācijas izvērtējumu, kā arī pamatojumu ārsta palīga profesijas nepieciešamībai Latvijas veselības aprūpes sistēmā”
Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izpildītu Ministru prezidenta 2013.gada 2.aprīļa rezolūcijā Nr.2013 – REZ – 18/2013 – M – 293/2706 – 661 doto uzdevumu iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar izvērstu ārsta palīga atzīšanas citās Eiropas ekonomikas zonas valstīs problēmsituācijas izvērtējumu un risinājumu, kā arī pamatojumu ārsta palīga profesijas nepieciešamībai Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Vienlaicīgi uzdots sniegt vērtējumu par Eiropas sociālā fonda līdzekļu izlietojuma lietderību, īstenojot pārkvalifikācijas programmu „Ārsta palīgs – māsa”.
Ārsta palīga profesijas atzīšana citās Eiropas ekonomikas zonas valstīs
Ikviena Eiropas Savienības dalībvalsts savā teritorijā saskaņā ar saviem tiesību aktiem var atļaut dalībvalsts pilsoņiem, kuriem ir tādas profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, kura nav iegūta šajā dalībvalstī, veikt darbību reglamentētajā profesijā . Tajā skaitā arī ārsta palīga (feldšera) profesiju var atzīt Eiropas Savienības dalībvalstīs un šo personu tiesības netiek ierobežotas, ja šo personu profesionālā kvalifikācija atbilst attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām, kāda nepieciešama profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā valstī.
Saskaņā ar 2005.gada 7.septembra Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk – Direktīva 2005/36/EK) noteikto, reglamentētā profesija ir profesionālu darbību kopums, uz kuras sākšanu un veikšanu kādā noteiktā veidā attiecas normatīvos vai administratīvos aktos paredzēta prasība par īpašas profesionālās kvalifikācijas esamību, jo īpaši par veikšanas veidu uzskata tāda profesionālā nosaukuma lietošanu, kuru normatīvie vai administratīvie akti atļauj lietot vienīgi personām ar noteiktu profesionālo kvalifikāciju.
Likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kurā iekļautās tiesību normas izriet no Direktīvas 2005/36/EK, noteikts, ka ārsta palīga (feldšera) profesija ir veselības aprūpes jomā reglamentētā profesija, kurā kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas. Latvijā ikvienai ārstniecības personai, tajā skaitā arī ārsta palīgam (feldšerim), ir tiesības nodarboties ar ārstniecību tikai tādā apjomā, kas noteikts normatīvajos aktos par ārstniecības personu un studējošo kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu.
Ārstniecības likuma 31.pantā noteikts, ka personas ar ārvalstu medicīniskās izglītības diplomu iegūst tiesības nodarboties ar ārstniecību Latvijā pēc diploma ekspertīzes un atzīšanas likumā noteiktajā kārtībā. Šāda kārtība noteikta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, pamatojoties uz attiecīgās valsts tiesību aktiem. Atbilstoši likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 33.pantā noteiktajam persona, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs, var pretendēt uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu tādā Latvijas Republikas reglamentētajā profesijā, kurā ietvertās profesionālās darbības ir salīdzināmas ar profesionālajām darbībām, ko tā veikusi savā mītnes valstī. Visām uzņēmējām dalībvalstīm, kurās kāda profesija tiek reglamentēta, jāņem vērā citā dalībvalstī iegūtā kvalifikācija un jāizvērtē, vai tā atbilst uzņēmējas dalībvalsts prasībām. Ja profesionālā kvalifikācija atbilst uzņēmējas dalībvalsts prasībām, tās atzīšana no uzņēmējas dalībvalsts puses ļauj attiecīgajai personai šajā dalībvalstī sākt darbību tajā pašā profesijā, kurai viņš kvalificēts izcelsmes dalībvalstī, un veikt to uzņēmēja dalībvalstī atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem.
Latvijā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.525 „Kārtība profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā”. Lai novērtētu konkrētā darba pretendenta ārvalstīs iegūto kvalifikāciju, attiecīgās valsts informācijas institūcija (Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumi Nr.300 „Noteikumi par informācijas institūcijām attiecībā uz reglamentētajām profesijām”) veic izglītības dokumenta ekspertīzi un pēc ekspertīzes nosūta iesniegtos dokumentus atbilstošai kompetentai institūcijai (Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.886 „Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”), kas veic profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un sagatavo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību reglamentētajā profesijā.
Profesionālim, kura profesionālā kvalifikācija ir iegūta profesijā, kura nepastāv dalībvalstī, kurā profesionālis vēlas strādāt, profesionālo kvalifikāciju var atzīt citā, radniecīgā profesijā, ja ir iespējams kompensēt atšķirības profesionālās kvalifikācijas prasībās. Piemēram, ja Latvijā ierodas persona ar profesionālās kvalifikācijas dokumentu, kas apliecina tās profesionālo kvalifikāciju tropu medicīnā, kompetentā institūcija izvērtēs šo profesionālo kvalifikāciju un lems par to, kādai profesionālai kvalifikācijai atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumiem Nr.460 „Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām” (turpmāk – Noteikumi Nr.460) tā pielīdzināma. Tā kā Latvijā netiek gatavoti speciālisti tropu medicīnā, šī personas profesionālā kvalifikācija tiks pielīdzināta kādai no Latvijā esošajām profesionālām kvalifikācijām, tomēr, iespējams, ar nepieciešamību apgūt papildus kompetences. Informācijas un kompetentās institūcijas veic ārvalstīs iegūtas profesionālas kvalifikācijas apliecinošo dokumentu ekspertīzi un nosaka profesionālās kvalifikācijas atbilstību attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām. Turklāt katras valsts kompetentā institūcija nosaka, kādi kompensācijas pasākumi nepieciešami, lai ārvalstīs iegūtu profesionālo kvalifikāciju atzītu attiecīgajā valstī.
Institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, atsevišķi izvērtē katras attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem (apliecībām un citiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem), un pieņem lēmumu atzīt vai neatzīt pretendenta profesionālo kvalifikāciju. Kā arī pieņem lēmumu par papildus nepieciešamās izglītības saturu un ilgumu, ja tāds nepieciešams.
Personai, kura vēlas veikt profesionālo darbību Latvijā un vēlas atzīt savu profesionālo kvalifikāciju, ir jāvēršas Akadēmiskās informācijas centrā, kas ir informācijas institūcija Latvijā un savas darbības jomā:
pieņem no pretendentiem likumā noteiktos dokumentus kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai un nodod tos kopā ar savu izziņu kompetentajām institūcijām, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai apliecības reglamentētajās profesijās;
nodrošina Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt ārvalstīs, informāciju par attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, prasībām, informācijas institūcijām un kompetentajām institūcijām reglamentēto profesiju jomā;
nodrošina informāciju par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas prasībām, akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentēto profesiju jomā;
paziņo pretendentam institūciju, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajā profesijā, pieņemtos lēmumus.
Lēmumu par iespējām atzīt ārvalstīs iegūtu profesionālo kvalifikāciju katrā individuālā gadījumā pieņem attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.
Uzsākot darba meklējumus ārvalstīs, katrai personai ir ieteicams iepazīties ar konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts darba tirgus prasībām un piedāvājumu, izpētot informāciju par ārvalstu (arī Latvijas) izglītības dokumentu akadēmisko un profesionālo atzīšanu citās valstīs, kuru var iegūt konkrētās valsts nacionālajā informācijas centrā (informācija par katras valsts kompetentajām institūcijām pieejama interneta vietnē www.enic-naric.net ).
Automātiskās atzīšanas princips – atzīšana, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu, vienoti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek piemērots šādās ar veselības aprūpes jomu saistītās profesijās:
ārsts;
zobārsts;
farmaceits;
māsa (medicīnas māsa);
vecmāte.
Minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlijā noteikumos Nr.315 “Izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”. Minimālās prasības (tajā skaitā teorētiskās un praktiskās zināšanas) zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijas Republikā, lai iegūto profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs, noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumos Nr.68 „Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai” (turpmāk – Noteikumi Nr.68).
Veselības ministrijā ir saņemti ierosinājumi pielīdzināt ārsta palīga (feldšera) profesiju māsas (medicīnas māsas) profesijai, tajā skaitā paredzēt iespēju, ka absolvējot ārsta palīga (feldšera) studiju programmu, persona saņem diplomu gan ārsta palīga (feldšera), gan māsas (medicīnas māsas) profesijā. Attiecībā uz šādu ierosinājumu, sniedzam skaidrojumu.
Saskaņā ar likuma ”Par reglamentētajām profesijām un profesionālas kvalifikācijas atzīšanu” 9.panta otrajā daļā noteikto, ārsta palīga (feldšera) profesija ir veselības aprūpes jomā reglamentētā profesija, kuras kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un likumā noteiktajos gadījumos – profesionālās sertifikācijas noteikumi. Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 24.marta noteikumu Nr.268 „Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” (turpmāk – Noteikumi Nr.268) 7.2.apakšnodaļai ārsta palīgs (feldšeris) ir ārstniecības persona, kura ieguvusi profesionālo vidējo izglītību vai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību saskaņā ar akreditētu ārsta palīga (feldšera) studiju programmu, ko apliecina izglītības iestādes izsniegts diploms.
Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei, atļauts ārsta palīgam (feldšerim), kurš ir reģistrēts ārstniecības personu reģistrā. Turklāt patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā ārsta palīga (feldšera) specialitātē (ambulatorās aprūpes ārsta palīga vai neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) specialitātē) atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā1.
Savukārt māsa (medicīnas māsa) ir veselības aprūpes jomā reglamentētā profesija, kuras profesionālās darbības uzsākšanai un veikšanai attiecīgās valsts tiesību aktos izvirzītas atbilstošas profesionālās kvalifikācijas prasības. Saskaņā ar likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 14.pantā noteikto, personas tiesības veikt profesionālo darbību māsas profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas māsas studiju programmas apguvi, kas atbilst māsu skolā vai medicīnas koledžā – pilna laika studiju trīs gadiem, bet augstskolā pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves – četriem gadiem, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā1. Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību māsas profesijas specialitātēs, papildus iepriekš minētajiem diplomiem, apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts2 un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā1.
Līdz ar to, abu iepriekš minēto profesiju (ārsta palīgs, māsa) profesionālo sagatavotību apliecina atbilstošā studiju programmā izsniegts izglītību apliecinošs dokuments – diploms. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav iespējams ārsta palīga (feldšera) profesiju automātiski atzīt par medicīnas māsas profesiju.
Lielākajā daļā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu nav ārsta palīga profesijas (šāda profesija ir, piemēram, Bulgārijā). Savukārt medicīnas māsas profesija ir reglamentēta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai atvieglotu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu medicīnas māsas profesijā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ir panākta vienošanās par kopīgām minimālajām prasībām medicīnas māsas izglītības saturam (prasības ietvertas Noteikumos Nr.68).
Normatīvo aktu prasības pieļauj iespēju studiju programmas ietvaros ņemt vērā personas iepriekš iegūto izglītību vai profesionālo pieredzi. Saskaņā ar Augstskolu likuma 59.2 panta piektajā daļā noteikto, augstskola vai koledža izvērtē personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus un, ja tie atbilst attiecīgas studiju programmas prasībām, atzīst tos, kā arī piešķir attiecīgus kredītpunktus. Kārtība un kritēriji, kādā novērtē un atzīst iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus noteikti Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumos Nr.36 „Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.36). Veicot studiju programmu pielīdzināšanu, personas ar iepriekš iegūtu medicīnisko izglītību (tajā skaitā ārsta palīga profesijā) var apgūt arī māsas studiju programmu vai citu izvēlēto izglītības programmu (iegūt diplomu izvēlētajā profesijā) pēc iespējas īsākā laika periodā.
Saskaņā ar Noteikumos Nr.36 noteikto, personas ar iepriekš iegūtu kvalifikāciju (tajā skaitā arī ar ārsta palīga) var iesniegt studiju rezultātu atzīšanas komisijai (mācību iestādē, kurā iegūta kvalifikācija) iesniegumu par iespēju ieskaitīt (pielīdzināt) citā sev vēlamā izglītības programmā (piemēram, māsas vai vecmātes) jau iepriekš sasniegtos studiju rezultātus. Piemēram, ja persona ieguvusi kvalifikāciju „Ārsta palīgs” mācoties profesionālajā vidusskolā, tad studiju komisija var izlemt cik kredītpunktus no šīs personas iepriekšējās izglītības vai profesionālās pieredzes varēs ieskaitīt, ja persona izvēlēsies studēt programmā „Māszinības”. Ja persona ieguvusi kvalifikāciju „Ārsta palīgs” 1.līmeņa augstākās izglītības programmā, tad šīm personām var tikt piemēroti arī Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumi Nr.932 „Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”. Personai var tikt piedāvāts iestāties māszinību programmā vispirms kā klausītājam, pēc tam kā studentam un, iespējams, pēc individuāla plāna apgūt trūkstošās zināšanas, nokārtot nepieciešamos pārbaudījumus, kas būtu par pamatu māsas (medicīnas māsas) diploma iegūšanai. Jebkurā gadījumā mācību iestāde pieņems individuālu lēmumu ņemot vērā konkrētās personas iegūto izglītību un pieredzi.
Ārsta palīga profesijas nepieciešamība Latvijas veselības aprūpes sistēmā
Saskaņā ar likumu „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, ārsta palīgs (feldšeris) ir veselības aprūpes jomā reglamentētā profesija, kuras kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un likumā noteiktajos gadījumos – profesionālās sertifikācijas noteikumi.
Noteikumos Nr.460 noteikts Latvijas Republikā reglamentēto profesiju specialitāšu un apakšspecialitāšu saraksts un ārsta profesijas papildspecialitāšu saraksts. Ārsta palīga (feldšera) profesija tiek iedalīta šādās specialitātēs:
Reglamentētā profesija Specialitāte
Ārsta palīgs (feldšeris) Ambulatorās aprūpes ārsta palīgs
Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs (feldšeris)
Lai persona būtu tiesīga strādāt kādā no ārsta palīga (feldšera) specialitātēm, tai jāiegūst ārstniecības personas sertifikāts attiecīgajā specialitātē1. Norādām, ka katrai ārsta palīga (feldšera) specialitātei noteiktas atšķirīgas kompetences.
Atbilstoši Noteikumiem Nr.268 ārsta palīga (feldšera) kompetencē ir:
sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību slimajiem (cietušajiem) dzīvībai bīstamā, kritiskā stāvoklī pirmsslimnīcas etapā un stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas (neatliekamās palīdzības) nodaļās;
noteikt pacientam diagnozi, ārstēšanu;
patstāvīgi lietot un izrakstīt medicīniskos preparātus, tai skaitā stipri iedarbīgos preparātus;
konstatēt pacienta nāvi;
sadarbībā ar ārstu nodrošināt nepārtrauktu medicīnisko palīdzību un profilaksi pacientiem visos veselības aprūpes līmeņos;
organizēt un vadīt savu un savu kolēģu darbu;
izglītot pacientus, sabiedrības locekļus, komandas dalībniekus.
Ambulatorās aprūpes ārsta palīga kompetencē ir:
veikt iedzīvotāju primāro aprūpi ambulatorajās ārstniecības iestādēs sadarbībā ar ģimenes (vispārējās prakses) ārstu;
noteikt pacientam diagnozi, ārstēšanu;
patstāvīgi lietot un izrakstīt medicīniskos preparātus, tai skaitā stipri iedarbīgos preparātus;
sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību;
konstatēt pacienta nāvi.
Neatliekamās medicīnas ārsta palīga (feldšera) kompetencē ir:
pārvaldot neatliekamās medicīniskās palīdzības, intensīvās terapijas, reanimācijas, toksikoloģijas un katastrofu medicīnas teoriju, medicīniskās tehnoloģijas un praksi, sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību slimajiem (cietušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā, kritiskā stāvoklī pirmsslimnīcas etapā un stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas (neatliekamās medicīniskās palīdzības) nodaļās;
izmeklēt pacientu, noteikt pacienta diagnozi un izvērtēt pacienta veselības stāvokļa smaguma pakāpi;
izvēlēties un veikt neatliekamu pacienta ārstēšanu, izvērtēt neatliekamās hospitalizācijas indikācijas un nodrošināt atbilstošu transportēšanu;
patstāvīgi lietot un izrakstīt medicīniskos preparātus, to skaitā arī stipri iedarbīgos;
konstatēt pacienta nāvi;
organizēt un vadīt izbraukuma brigādes darbu;
darboties neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečeru grupā un izvērtēt pieteiktos izsaukumus;
darboties ārkārtas medicīniskās situācijās notikuma vietā, veikt cietušo šķirošanu.
Saskaņā ar Ārstniecības likuma 26.pantā noteikto, patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. Veselības inspekcija novērtē ārsta palīgu (feldšeru) atbilstību prasībām atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumu Nr.192 „Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.192) 14.punktam, piešķirot tiesības veikt profesionālo darbību ārsta palīga (feldšera) profesijā uz pieciem gadiem, reģistrē reģistrā ārsta palīgus (feldšerus), kuri:
1. apguvuši akreditētu ārsta palīga (feldšera) profesionālās vidējās izglītības programmu un ieguvuši diplomu par profesionālo vidējo izglītību;
2. apguvuši akreditētu ārsta palīga pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un ieguvuši diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību;
3. apguvušas akreditētu pilna laika medicīnisko studiju programmu ārsta profesijā un ieguvušas diplomu par augstāko izglītību, kā arī ieguvušas profesionālās kvalifikācijas pilnveidi apliecinošus dokumentus par zināšanu un prasmju apguvi vai pilnveidi vismaz 150 stundu apjomā profesionālās darbības veikšanai ārsta palīga (feldšera) profesijā un nokārtojušas ārsta palīga kvalifikācijas atbilstības pārbaudi;
4. apguvušas akreditētu māsas profesionālās vidējās izglītības programmu un ieguvušas diplomu par profesionālo vidējo izglītību vai apguvušas akreditētu māsas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un ieguvušas diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kā arī ieguvušas profesionālās kvalifikācijas pilnveidi apliecinošus dokumentus par zināšanu un prasmju apguvi vai pilnveidi vismaz 150 stundu apjomā profesionālās darbības veikšanai ārsta palīga (feldšera) profesijā un nokārtojušas ārsta palīga kvalifikācijas atbilstības pārbaudi;
5. ārvalstīs ieguvuši ārsta palīga (feldšera) profesionālo kvalifikāciju, kura ir atzīta Latvijas Republikā likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajā kārtībā.
Šobrīd Noteikumi Nr.192 pieļauj citu ārstniecības personu profesiju pārkvalifikāciju, lai iegūtu tiesības praktizēt kā ārsta palīgam, bet personai ir tiesības izvēlēties apmācības veidu (Eiropas sociālā fonda bezmaksas pārkvalifikāciju kursu veidā vai maksas kursu veidā pie attiecīgā izglītības programmas realizētāja).
Veselības ministrija sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām organizācijām ir uzsākusi darbu pie jaunu Ministru kabineta noteikumu par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveidi, papildināšanu un uzturēšanu izstrādes. Veselības ministrijā ir saņemti iebildumi no ārstniecības personu profesionālajām organizācijām, ka līdz ar iepriekš minēto pārkvalifikācijas kursu realizēšanu, rodas nevienlīdzīga situācija darba tirgū, jo ir atšķirīgs izglītības ieguves ilgums un apmācības veids, bet profesionālā kompetence ir vienāda.
Ņemot vērā minēto, jaunajā tiesību aktā ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas jomā tiesību normas, kas paredz iespēju iegūt tiesības veikt profesionālo darbību ārsta palīga profesijā pārkvalifikācijas (profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursu) ietvaros, netiks iekļautas. Uzdevumu plānots izpildīt līdz 2014.gada 1.jūlijam (izpildes termiņš izriet no Ministru kabineta 2013.gada 5.marta sēdes protokola Nr.13 31.§ 2.punktā dotā termiņa).
Saskaņā ar Veselības inspekcijas sniegto informāciju uz 2013.gada 1.janvāri Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā bija reģistrēti 3570 ārsta palīgi, no kuriem tiesības veikt profesionālo darbību ārsta palīga profesijā pēc pārkvalifikācijas (Māsa – Ārsta palīgs) ieguvušo skaits ir šāds:
Iegūtās tiesības profesijā pēc pārkvalifikācijas 2010 2011 2012
Ārsta palīga profesijā 0 349 12
Attiecībā uz ārsta palīga profesijas un specialitāšu profesionālo darbību Latvijas veselības aprūpes sistēmā, sniedzam šādu skaidrojumu.
Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumu Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 97.punkts nosaka, ka teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzēju nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD) izņēmuma gadījumos slēdz ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
Novada pagastā, kurā atrodas feldšerpunkts, nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 km;
Feldšerpunkta apkalpes zonā (teritorijā, kuras iedzīvotāji saņem ārsta palīga (feldšera) sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus) deklarēti ne mazāk par 500 iedzīvotājiem.
Saskaņā ar Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2012. – 2014.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2012.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.269 „Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2012.- 2014.gadam) kā viens no pasākumiem (1.3.2.uzdevums mērķa sasniegšanai) noteikts feldšerpunktu pieejamības uzlabošana primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā (feldšerpunktā strādājoša ārsta palīga noslodzes palielināšana). Feldšerpunktu izvietojums teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu nodrošina iedzīvotājiem (t.sk. grūtniecēm un jaunajiem vecākiem) reģionos saņemt veselības aprūpes pakalpojumus tuvāk dzīves vietai. Latvijas pašvaldībās 2010.gadā bija izvietoti 156 feldšerpunkti, no kuriem 65 bija valsts un pašvaldības finansētie, bet 90 finansēja pašas pašvaldības. 2012.gada jūnijā NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļa sadarbībā ar NVD teritoriālajām nodaļām veica situācijas analīzi par feldšerpunktiem, par kuru darbību nav NVD un pašvaldības noslēgts līgums un secināja, ka 2011.gadā valstī primārās veselības aprūpes pakalpojumus sniedza 162 feldšerpunkti, no kuriem 67 finansēja valsts, bet 2012.gadā līgumattiecībās ar NVD bija 69 feldšerpunkti.
Ņemot vērā minēto, teritorijās, kur nav ģimenes ārsta, veselības aprūpi var saņemt feldšerpunktos, kuros strādā ārsta palīgi (feldšeri), tajā skaitā ārsta palīgs (feldšeris) ir tiesīgs izrakstīt recepšu zāles. Ambulatorajā ārstniecības iestādē ārsta palīgs veic iedzīvotāju primāro aprūpi sadarbībā ar ģimenes (vispārējās prakses) ārstu. Neatliekamās medicīnas ārsta palīgi (feldšeri) veido ārstniecības personu pamatpersonālu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā darbam neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs, kā arī strādā Nacionālo bruņoto spēku medicīniskajās vienībās.
Viena no Veselības ministrijas darbības jomām 2013.gadā ir cilvēkresursu nodrošinājums veselības aprūpes nozarē. Ar Veselības ministrijas 2013.gada 14.janvāra rīkojumu Nr.32 „Par darba grupas primārās veselības aprūpes attīstības plāna 2014.-2016.gadam izstrādei izveidošanu” ir izveidota darba grupa, lai izvērtētu esošo situāciju primārās veselības aprūpes jomā un izstrādātu primārās veselības aprūpes attīstības plānu 2014.-2016.gadam. Darba grupā darbojas profesionālo asociāciju pārstāvji, tajā skaitā Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu palīgu profesionālās biedrības pārstāvis un Latvijas māsu asociācijas pārstāvis, un viens no darba grupas ietvaros skatāmajiem jautājumiem ir ambulatorās aprūpes ārsta palīga loma un kompetence primārajā veselības aprūpē. Tāpat 2014.gadā turpinās darbs pie pamatnostādņu „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2014.-2020.gadā” izstrādes, kuru ietvaros paredzēts vērtēt visu ārstniecības personu, tajā skaitā ārsta palīgu (feldšeru), nodrošinājumu un kompetenci veselības aprūpes sistēmā. Ņemot vēra minēto, pamatojoties uz ekspertu secinājumiem, tiks veiktas atbilstošas izmaiņas tiesību aktos.
Eiropas sociālā fonda līdzekļu izlietojuma lietderība īstenojot pārkvalifikācijas programmu „Ārsta palīgs – māsa”
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumu Nr.353 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.2.3.aktivitāti „Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana”” 2.punktā noteikto, šīs aktivitātes mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla apmācību un piesaistīšanu darba tirgum, lai panāktu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, slimību diagnostiku, medicīnisko rehabilitāciju, profilaktisko darbību, pilnvērtīgu nozares administrēšanu un veicinātu sadarbību starp veselības aprūpes iestādēm un darba devējiem. Aktivitāte galvenokārt paredzēta, lai Latvijā praktizējošas ārstniecības personas varētu iegūt jaunas zināšanas un prasmes papildu pienākumu veikšanai Latvijas ārstniecības iestādēs.
Projekta ietvaros pārkvalifikācijas programma „Ārsta palīgs – māsa” tika realizēta laika posmā no 2009.gada 31.augusta līdz 2011.gada 31.augustam. Programmu īstenoja Rīgas Stradiņa universitāte. Šīs programmas realizācijas mērķis bija vērsts uz vietējās nodarbinātības attīstību, kā arī cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes nozarei Latvijā. Kopumā tika apmācītas 335 personas.
Veicot apmācības pārkvalifikācijas programmā, ārsta palīgs neiegūst diplomu par māsas (medicīnas māsas) izglītības programmas apguvi, bet gan tiesības veikt profesionālo darbību māsas profesijā Latvijas veselības aprūpes un veselības veicināšanas iestādēs. Pēc kursu beigšanas personai tiek izsniegta izziņa, kas dod iespēju reģistrēties Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā māsas profesijā.
Eiropas Sociālā fonda projekta „Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai” (turpmāk – Projekts) īstenošanas gaitu pārrauga projekta plānošanas un uzraudzības eksperti (turpmāk – eksperti). Ekspertu komisijā ietilpst Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Māsu asociācijas, Slimnīcu biedrības, kā arī izglītotāju (Latvijas Universitātes) pārstāvji. Eksperti, atbilstoši darba tirgus vajadzībām, kā arī saskaņā ar valstī esošo politiku veselības aprūpes jomā, sniedz priekšlikumus gan par apmācību tēmām, kuras būtu jāfinansē no projekta līdzekļiem, gan par nepieciešamo mērķauditoriju, kura būtu jāapmāca projekta ietvaros. Vienlaikus eksperti izvērtē Projekta ietvaros izstrādātās mācību programmas un mācību materiālus, kā arī uzrauga mācību procesa realizēšanu pasākumu norises vietās, sniedzot par to atzinumu Projekta administrēšanas vienībai.
Veicot mācību procesa vērtēšanu Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī programmas un mācību materiālu „Ārsta palīgs – māsa” izvērtēšanu tika veikta programmas mērķauditorijas aptauja. Apkopojot mācību programmas dalībnieku anketas tika izdarīti secinājumi, ka aptuveni 90% gadījumu mācību process tika novērtēts pozitīvi – tika iegūta jauna un svarīga informācija, mācību process bija labi strukturēts un interesants, mācību procesu vadīja profesionāli un zinoši pasniedzēji.
Par programmas „Ārsta palīgs – māsa” aktualitāti liecina arī mērķauditorijas pieprasījums. Rīgas Stradiņa universitāte turpināja pārkvalifikācijas programmas „Ārsta palīgs – māsa” īstenošanu arī pēc programmas īstenošanas beigām Projekta ietvaros. Turklāt Projekta administrēšanas vienība joprojām saskaras ar personu jautājumiem, kuras vēlas apgūt pārkvalifikācijas programmu „Ārsta palīgs – māsa”, lai varētu veikt māsas pienākumus Latvijas veselības aprūpes iestādēs.
Saskaņā ar Veselības inspekcijā pieejamo informāciju, laika posmā no 2010.gada līdz 2012.gadam pārkvalifikācijas „Ārsta palīgs – māsa” (profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursu) ietvaros pārkvalificējušās 497 ārstniecības personas.
Veselības ministre I.Circene
03.04.2014
15:10
3491
Aija Caune, 67876084
aija.caune@vm.gov.lv