Laba diena!
Gribētu vairāk uzzināt par hipohondriju no pieredzējušiem cilvēkiem. Protams, kad izmisīgi jāklejo no viena ārsta pie otra un jāatdod kaudze naudas, īstu skaidrību nerodot, rodas bažas par 100 un 10 slimībām, ar kurām varētu sirgt. Tad vēl ir brīži, kad gribas atrast kaut ko gudru un izskaidrojošu par saviem simptomiem, bet google.lv, protams, var tikai atrast informāciju, kas reāli sabiedē. Diemžēl ārsti bieži vien ir vienaldzīgi, kaut ko līdz galam neizskaidro vai neuztver nopietni. Un gaužām bieži arī gribas apšaubīt ārstu diagnozi, it īpaši ginekologu, lai gan mainīts jau neskaitāmas reizes. Kurā brīdī ir jāsāk satraukties par šo psihisko slimību? Vai to kādam arī kādreiz uzstāda kā diagnozi? Cik noprotu, tagad modes kliedziens ir diagnsoticēt veģetatīvo distoniju.

p.s. Reizēm nesaprotu, kur ir vienkārši bezcerības sajūta, kur jau slimība. Nekādu nopietnu slimību (vismaz diagnosticētu) man nav, tomēr ik pa laikam kaut kas noiet uz īso, un tad kā nu kuro reizi - tad gaidu rindā pie ginekologa, tad lora, tad pulmonologa, tad USG, tad vēl sazin ko... Citi mana vecuma cilvēki, mani draugi, pat gados vecāki radinieki neapmeklē tik bieži ārstu kā es.

Hipohondrija īsti nav medicīnas, bet psiholoģijas lauciņš.

Psihologs, psihoterapeits. Ja ir ilgstošas, smagas uzmācīgas domas, tad pat psihiatrs ar medikamentiem.

Parasti cilvēki sāk rakstīt, kad jau kļūst par smagu.

Sajūtas ir reālas un nav patīkamas. Jāmeklē iepriekš minētā palīdzība, citādi iznāk kā azartspēlmaņiem -- tiek izmests šausmīgi daudz naudas bez jēgas un satura.

Hipohondrija ir medicīnas lauciņš. Tā ir psihiatriskā diagnoze ar savu ssk 10 kidu F45. 2. Psihologam tur noteikti nav pielikšanas punkta.

Piedodiet, "kodu", ne "kidu".

Formāli jā, bet dzīvē hipohondriķim labāk ar psihiatru nesākt. Es nerunāju par burtu, bet par to, kas dos rezultātu.

Te jau bija tēma-,, Foto: apsārtusi naba, problēmas ar nagu, ādu + daudz citu problēmu" kur cilvēkam 3 gadus nebij veikti nepieciešamie izmeklējumi kur visi simptomi norādīja uz kandidozi, tā ka būtu ļoti piesardzīgi jāvērtē apgalvojumi ka cilvēkam nav nekādi somatiski traucējumi, tā būtu ārkārtīga kļūda, Sabziras teiktais ir medicīniski un zinātniski korekti, jā.... tomēr- noteikt diagnozi hipogondrija bieži varētu daudz pa ātru, daudz un tam var būt ļoti smagas sekas.
Ja medicīna, tas medicīna, es tā teiktu...

Diemžēl ārsti bieži vien ir vienaldzīgi, kaut ko līdz galam neizskaidro vai neuztver nopietni. Un gaužām bieži arī gribas apšaubīt ārstu diagnozi,/c/
Pilnīgi pareizi un pamatoti un ir jautājums- kāpēc būtu jādomā ka tā ir hipohondrija? Es arī 40 gadus ticēju ka neesot somatiskas problēmas un nepareizi, biju uz izmeklēšanu slimnīcā utt. Viss esot ok bet tā bija kļūda.