Esmu vīrietis 37, kalsnas miesas būves, nesmēķēju, nelietoju alkoholu, darbs ir mazkustīgs.
No jau zināmām kaitēm - barības vada trūce, lēna kuņģa un zarnu trakta darbība.

Esmu pieradis, ka ik pa laikam kuņģī dedzina vai arī vēderā uzkrājas gāzes, un tad attiecīgi lietoju zāles, ko izrakstīja ārsts, un mēģinu pieturēties pie sev ierastiem ēdieniem.

Atvainojos par tualetes vārdiem, bez tiem šoreiz neiztikt.

Pirms kāda gada pamanīju, ka pāris reizes mēnesī gadās sajūta, ka gaiss vēderā kaut kur iestrēgst vietā, kas rada lielu diskomfortu. It kā gaisa nav daudz, bet ir tāda spiediena sajūta ap vēdera izeju, kā spiežot laukā fekālijas vai kad ir caureja. Parasti tad pamasēju vēderu, paguļu, un pēc kādām 10 minūtēm viss ir normā. Pirmās reizes bija mulsinoši, šķita, ka būs caureja un tūlīt spruks, tāpēc sēdēju tualetē un gaidīju, bet izspruka tikai mazs purkšķītis un tad pamazām viss pārgāja. Galvenais, nesākt apzināti spiest kaut ko laukā (kaut gan gribas, jo muskuļi jau it kā ir gatavi kakāšanai), jo tad gan kļūst tikai sliktāk.

Šāda sajūta var gadīties neatkarīgi no iepriekšējām aktivitātēm vai ēdiena - var būt gan pēc ilgstošas sēdēšanas, gan arī uzreiz pēc aktīvas 10km nosoļošanas. Sliktākais ir, ja gadās naktī - tad var kādu pusstundu pusmiegā nomocīties, nesaprotot, kas notiek, bet tikai zinot, ka nav kaut kas riktīgi, līdz beidzot pamostos līdz galam un saprotu, kas notiek. Tas ir - spiediens ir tik mērens, ka nepamodina līdz galam, bet tikai traucē.

Biju pie urologa un uz ultrasonoskopu, taču neko jaunu neatrada, un nav jau arī iespējams trāpīt uz apskati tieši tajā brīdī, kad ir problēma.

Likās - nu labi, kas tur, par vienu sīkumu dzīvē vairāk, pieradīšu.

Taču pēdējo reizi bija mazliet šokējoši. Sēžu pie datora, strādāju, jūtu - atkal spiež. Nu labi, mazliet pamasēju, pavingroju, strādāšu tālāk, kamēr pāries. Bet pēkšņi jūtu, ka tā spiediena sajūta it kā sāk spiest arī uz smadzenēm - sāk pazust skaņa, sāku svīst un jūtu, ka drīz noģībšu. Uzreiz atgāzos pusguļus stāvoklī un tad viss pamazām pārgāja. Man vispār ir tendence uz pazeminātu asinsspiedienu, tāpēc ir raksturīgi, ka kaut kādi kairinājumi var vilkt uz ģīboni (piemēram, ilgstoša nekustīga stāvēšana vai karstums vasarā), taču šoreiz biju neizpratnē. Nu nebija tas spiediens tik liels, lai radītu tādu šoku organismam. Esmu, piemēram, pavadījis stundu zobārsta kabinetā, kad izoperēja dziļu gudrības zobu, un tās bija pamatīgas mocības gan man, gan ārstam, taču nu nemaz nebiju tuvu ģībšanai.

Tāpēc tagad nesaprotu, pie kāda ārsta vērsties un kā tas var būt, ka tik neliels spiediens var novest līdz ģībonim. Arī citas reizes bija tāda vispārīga ķermeņa vājuma sajūta tajos spiediena gadījumos.

Kas tas vispār varētu būt? Kur tad tās vēdera gāzes tā var iesprūst, ka rada tik lielas nepatikšanas?

Jāiet pie ķirurga un gastroenterologa. Lai izslēdz spastisko vai citu kolītu. "Kobra",
Veiksm,i. asins analīzes. Ķirurgs lai apskatās uz visām trūcēm
( iespējamām). Ja viņi neko neatrod tad pie neirologa.

Arī iedomājos neirologu vispirms. Klejotājnervs?
Proktologs. Varbūt nevajadzēs koloskopiju, pietiks ar rektoskopiju?