Man te prāta vētra: vācu forumiešu viedokļus.
Piedodiet, ka tik gari- daudz sakrājies!

Esmu apmulsusi ar visu to, kas ar mani notiek medicīnas džungļos. Aptuveni zinu foruma pastāvīgo dalībnieku zināšanu līmeni. Varbūt, Jūsu skats no malas palīdzēs ko sakārtot? Priecāšos, ja moljers vai snukers arī ko pateiks :)

Madakterim: Gadi man pašlaik ir bik vairāk, nekā iepriekš. :) Svars- strādājot lielveikalā, strauji uzēdu pāris kg pa virsu (Tur nebija laika normāli paēst). Tagad ir 5kg vairāk, nekā vajadzētu un auguma garums, tas pats, kas agrāk-172 :)

Pagājušo vasaru sāka sāpēt vienai pēdai apakša. (Kājai, kur 2012.g. celim artroskopija bija.) Ilgu laiku brīnījos: kas tās par sāpēm, kas parādās no rīta uz 15 minūtēm, pēc tam pazūd? Aprīlī tā pēda sāka sāpēt nopietni. Nedēļu dzēru Ibumetīnu, tad aizgāju pie ĢĀ. ĢĀ apmeklējuma dienā IBU neiedzēru. Tad bija tā: iec kāju, kur gribi- ik pa ~20 sekundēm pēdai kāds ar īlenu visos virzienos izdur cauri!

ĢĀ izrakstīja Movalis. Dzēru 2 mēneši katru dienu, pēc tam- ar pārtraukumiem. Bez Movalis tālāk par virtuvi aiziet nebija iespējams. Visu vasaru visur braucu ar divriteni- vismaz to var bez sāpēm :) Uztaisīju rentgenu- ĢĀ aizdomas par „pēdas piešiem” neapstiprinājās. Izgooglēju, ka pēdas piešu biežs pavadonis ir plantārais fascīts. Pazīmes sakrita. Kamēr pusotru mēnesi gaidīju rindu pie traumatologa, sāka sāpēt kreisai rokai rādītājpirksts. Piepampa, notirpa tā, ka ne saliekt, ne iztaisnot līdz galam. Pirkstam tobrīd bija „nospļauties”, ka dzeru Movalis. Grib- pamst, negrib- nepampst un viss sākas no sākuma.

Traumatologam teicu, ka izgooglēju- pēdai pazīmes sakrīt ar plantāro fascītu internetā. Viņš neiebilda. Teicu, ka cēlonis varētu būt tas, ka pēc ceļa artoskopijas man nebija naudas fizioterapeitam- tad kaut kā mēģināju atgūt fizisko formu pati, pēc izjūtām, kas no vingrojumiem der, kas ne? Varbūt, kaut ko pārpūlēju? Varbūt, cēlonis bija tas, ka operētajam celim nepatika, ka sēžu ar šaurā leņķi saliektu kāju- es turēju kāju vienmēr izstieptu. Doks atsūtīja man epastā vingrojumu kompleksu no youtube- esot jāvingro vairāki mēneši, pirms būs rezultāts.

Pirkstu doks pataustīja un pateica, ka stenozējošais ligamentīts esot. Esot jāmasē un jāvingrina, tad pēc 2-3 mēnešiem redzēs. Ja nepalīdz- tad mikroķirurgs operē. Kā masēt un vingrot, neparādīja. Kamēr doks skatījās pirkstu, pats ar sevi runāja, ka „baigā hipoksija” viņam esot un aizskrēja līdz kafijas automātam. Slēdzienā ierakstīja, ka man ir problēmas ar vidējo pirkstu, nevis rādītāju. Mājās izgūglēju-tas st. ligamentīts parasti ir vidējam pirkstam, nevis rādītājam. Pazīmes arī nesakrīt. Vrb, man kāds īpašais ligamentīts, jeb doka „hipoksija” man nepareizu diagnozi piešķīra??

Pēc vēl 3 nedēļām- jūlija sākumā piepampa tai pašai pēdai virsa- tā, ka potītes kaulu nevar redzēt. 4 dienas tā noturējās, tad pamazām nogāja. Tur, kur piepampa, pēc kāda laika sāka gļukot pēdas saites- kaut kas ķerās, sāp, negrib kustēties kā vajag. Traucē veikt smalkas pēdas kustības un vingrot tos vingrojumus, ko doks ieteica. Domāju, ka tas sākās no tā, ka fascīta dēļ pāris dienas centos staigāt vairāk uz pēdas ārējās malas, sasprindzināju tās saites. Joprojām potīte pa laikam piepamst, ar Movalis 2 d.laikā pāriet.. Dg šitam „jaukumam” vēl nav uzstādīta.

Augusta sākumā sāka sāpēt labajā pusē kakla muskuļi- nevar vsp galvu pagriezt, užass! Sākumā domāju: varbūt, mašīnā braucot sapūta? Iedzēru kārtējo Movalis, iesmērēju ar Diclac gel- pārgāja. Pēc nedēļas parādījās atkal, turklāt komplektā ar to, ka kakla skriemeļi, liekas izlec no vietas. Izlūdzos ĢĀ kakla rentgenu, RTG atbilde: „deformējoša kakla daļas spondiloze, spondilartroze, starpskriemeļu spraugas sašaurinātas C5-C7līmeņos ar noslēdzošo plātnīšu sklerozi, sānu un ventrāliem spondilofītiem...” Vārdsakot, prasās pēc „remonta”. Ikdienā vairāk traucē nevis skriemeļi, bet kakla muskulis- sāp un velk tā, ka dažreiz gulēt nevar, galvu sānis pagriezt nevar. Sākumā, kad kakla muskulis sāpēja, sāpes atstaroja uz pakauša ādu tajā pašā galvas pusē, uz ~7augšzobu un auss ārējo maliņu. Tagad tā vairs nav.

Ja šitie abi- plantārais fascīts ar sāpošu kakla muskuli kombinējas- neviļus sāc domāt: „Ilgi es vairs nedzīvošu”.

Vakar sāka sāpēt žoklis kreisajā pusē. Iedzēru kārtējo Movalis (kāda 90 tabl. jau!) un ceru, ka žoklis „neaizķersies”. Ceru, ka tam pamatā ir stomatoloģiskas problēmas. (Tā varētu būt!). Rodas iespaids, ka pietiek man kādu muskuli/ saiti ilgāk sasprindzināt vai saspiest, lai pēc tam tur iekšā „diegi” sāpētu.

Jau gadu tā: ja taisa pietupienus, vai pabrauc ar riteni, tad sāp arī kkādi mīkstie audi virs operētā ceļa patellas. Tā bet to vēl var izturēt.

Asins analīzes- visi, RF, CRO, Alati, Asati, u.c.- norma. Vienīgi Eritrocīti un Hemoglobīns abas reizes bija nedaudz pazemināti.
Urīna analīzes- norma.
Ir nosūtījums uz ceļa USG un pie reimatologa.



Edited 3 time(s). Last edit at 04.10.2015 03:02 by kachenite.

Kopš pērnā augusta būs kādi 10-12 dažādi RTG taisīti. (Daļa- Stomatoloģijas institūtā un saistībā ar arodārstu prasībām). ĢĀ šogad ir mani redzējusi reizes 6. Tāda sajūta- ja es vēlreiz turp aiziešu, viņa man arī 2m garu koka kastīti izrakstīs...Nelabi pēc tam konsultācijām paliek. Ārsti man jau ir apnikuši. Gribētos dzīvot, nevis gaidīt poliklīnikā rindās un rakties internetā, meklējot labāku ārstu un dr.slēdzienu skaidrojumus. Liekas, varētu iztērēt veselu mēnešalgu, ij tad nez vai skaidrība būs! Tak nevaru ignorēt faktu, ka jādzer tabletes, lai varētu pastaigāt un pagriezt galvu!

Ja Movalis ir iekšās, tad kādas 24-36 st. man liekas, ka vingrošana palīdz un pamazām paliek labāk. Ja padzer tabletes kādu nedēļu, tad pēc tam 3-4 dienas liekas, ka dzīvot var. Pēc tam atkal kaut kur piepamst un es secinu, ka labāk dzert zāles, nekā vaidēt.

Novēroju: kājai patīk, ka es staigāju pa trepēm- jo vairāk, jo labāk. Normāli es Vecrīgā pa bruģi nevaru paiet, bet aizbraucu uz Slovākijas kalniem, ierāvu tableti un veselu stundu pa tāāādiem https://www.youtube.com/watch?v=csaYjhXs84E akmeņiem lēkāju! Darbs, bija tāds- vienu ekskursiju novadīt. Kājai patika, ka es lēkāju. Vajadzētu vingrot, (fizioterapeits, pilates?), tikai kur un par kādu naudu? Esmu atkal darba meklējumos. Jebkuru darbu ar tādu veselības „komplektu” arī vairs nestādāsi.

Iekšējā sajūta saka, ka man vajag atrast darbu, pelnīt normālu naudu, iepazīties, hobijot, baudīt visus tos priekus, ko iepriekšējos gadus studiju dēļ biju sev liegusi. Sajūta saka, ka visi ārsti ir TUFTA- tur nekādi nevar izārstēties, tik slimāks palikt!
Jā, zinu- tas no stresa, ne-naudas, ne-darba un 5 gadu pieticīgās dzīvošanas man ir...
No kura gala sākt šo šķetināt?

Kad es nezinu, ko darīt, es sāku meklēt visu, kas saistīts ar ēšanu, piem., bezglutēna ēšanu. Vai ēšanu atbilstoši asinsgrupai (D' Adamo grāmata), kaut kas tajā visā ir. Es to nevaru pierādīt, bet, iespējams, kaut kas no pārtikas darbojas kā sāpju palaidējs organismā. Tam visam nevajag daudz naudas, tieši otrādi ietaupās. Tikai nevajag pirkt speciālo bezglutēna partiku, vienkārši izslēgt glutēnu un viss. Es to esmu sekmīgi izdarījusi - tas ir, nē baltmaizēm, maizēm, cepumiem un visam, kas satur glutēnu. Nākamais solis man būs atteikšanās no saldumiem (es to vēl nevaru) un kafijas.
Vēl var mēģināt B vitamīna triecienkompleksu. Ir dārgi varianti, bet ir nopērkami ne tik dārgi.
ES saprotu, skan stulbi - bet man pašai pāri 40, un esmu pārliecinājusies, ka zāles nestrādā. Tiesa, man nav lieku kg un es sportoju mazliet vairāk kā to parasti dara mana vecuma sievietes, jo varu. Mani ārstu apmeklējumi dzen izmisumā.

Pa manam ir sācies parastais ķermeņa sabrukšanas process kas piemeklē daudzus jo daudzus cilvjus. Medicīna te ir bezspēcīga. Jo lai vai ko viņu atrastu, viņi tapat to nevarēs sasaistīt vienā veselumā. Kā rezultātā - neefektīvas lokālās ārstēšanas. Process pēdā un pirkstos ir podagriska rakstura. Tas ir praktiski 100%. Kāju pēda un pirksti ir ķermeņa distālā daļa ar tradicionāli sliktu trofiku. Tur arī sāk tas viss izpausties.

Ieteikums: Kopumā uz to pusi ko pieminēja egle1. Tobiš, būtiski samazināt uzņemamā uztura daudzumu, būtiski palielināt uzņemamo vitamīnu etc daudzumu, dalītais uzturs vai kāda cita uztura "shēma".

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Kačen, Tu neesi bērnībā traumējusies? kaut kad kritusi pamatīgi vai tml.? Varbūt vēlāk?

Problēmas ar locītavām Tev nesākās pēc tā bandīta uzbrukuma?

Vai Tu nepārslogo sevi, domāju locītavas ar pārāk garām iešanām etc?

Ka\kenīte teica:Madakterim: Gadi man pašlaik ir bik vairāk, nekā iepriekš. :) Svars- strādājot lielveikalā, strauji uzēdu pāris kg pa virsu (Tur nebija laika normāli paēst). Tagad ir 5kg vairāk, nekā vajadzētu un auguma garums, tas pats, kas agrāk-172 :)
_________________________________________
Vai vienkāršāk nebūtu visus skaitļus pateikt uzreiz, nevis tukši penterēt? Man tagad jāmeklē tie dati tavos iepriekšējos rakstos? Man citu nav ko darīt?????
Iemācīsimies visu teikt konkrēti un īsi. Bez lirikas.Kamēr tiek līdz beigām,sākums jau ir aizmirsts.
Augsti izglītota verbālā caurēja.Gaidu konkrētus datus. Dz.augums/svars,gadi. Tad arī pļāpasim. Jo ,atvainojos, mēs neesam vieni un visuma centrs:)))
___________________________



Edited 1 time(s). Last edit at 04.10.2015 13:18 by Mazdakteris1.

MAZDAKTERI: Mēs visi esam sava visuma centrā. Kaut uzskatu, ka Tava prasība par augumu, vecumu, svaru bieži ir absurda, tomēr to izpildīju. Es domāju, ka pa 7 gadiem, kopš es apgrozos forumā, Tev ir radies priekšstats, cik man gadu?

KU!: es arī apsveru, ka varbūt kačene ir sākusi ar pāatrinājumu novecot? Bet pārāk strauji tas viss notiek- 6mēnešu laikā!
Tā noteikti nav podagra- man nesāp kāju pirksti. Man ejot ir sajūta, ka man papēdī duras knopka vai nagliņa.
Te būs Wikipēdijas info:
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D0%BB%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B0%D1%80%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%84%D0%B0%D1%81%D1%86%D0%B8%D0%B8%D1%82

EGLE1: Teoriju par dalīto uzturu ievēroju jau sen- neriju visu, ko acis rāda :) Par kuņģa darbību nesūdzos. Mans "mīļākais" ārsts ir traumatologs. Katram sava vājā vieta organismā. Jā, ir doma padzert vēl magniju un B grupas vitamīnus (tikko vienu lielo paku izdzēru, savādāk kājas naktī rauj krampī) Sliktāk jau nepaliks.



Edited 2 time(s). Last edit at 12.03.2018 18:25 by kachenite.

1. Pārbaudi vai kurpē nav kāda nagliņa. Man bija dzelzs drāts zābakā zem zolītes. Atradās tikai pec nedēļu ilgām ciešanām, kad bija jau besis. Jo taustot ar roku zābakā nekas nebija.

2. Izpēti vai papēdī nav iedūries kāds metāla, koka vai stikla gabaliņš.

3. Ieliec zolīti kurā pret to vietu kur durās ir izgriezts neliels caurumiņš.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kačen, Tu neesi bērnībā traumējusies? kaut
> kad kritusi pamatīgi vai tml.? Varbūt vēlāk?
>
> Problēmas ar locītavām Tev nesākās pēc tā
> bandīta uzbrukuma?
>
> Vai Tu nepārslogo sevi, domāju locītavas ar
> pārāk garām iešanām etc?
_________________________________________________________________________

Kāds sakars tam, ka es bērnībā pārkritu pār divriteņa stūri un pārsitu zodu, ar manām pēdas sāpēm tagad?

Ja par bandīta uzbrukumu, tad atbilde ir: gan jā, gan nē!
Tam bandītam nav nekāda sakara ar to, kas notiek tagad. Es esmu ļoti sevi nodzinusi tieši pēdējos 3-4 gados. Es pat zinu to dienu, kad viss aizgāja pa pieskari. Tas bija ~pusgadu pirms artroskopijas, kad es jutos tiik pārstrādājusies un pārsēdējusies pie kompja... es piespiedu sevi strādāt tālāk, jo man vēl vajadzēja uzrakstīt 2 nopietnus referātus pirms pēdējā semestra sākuma. Zināju, ka par to samaksāšu ar savu veselību.

Tieši otrādi- man 4 gadus nav bijis laika/ naudas/ iespēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm tik cik es vēlos un tā, kā es vēlos. Pēc artroskopijas vēl ilgi nevarēja paskriet- muskuļi tai kājai daļēji atrofējās. Tā arī neesmu atguvusi to fizisko formu, kas man bija pirms operācijas.



Edited 2 time(s). Last edit at 04.10.2015 17:50 by kachenite.

ku! Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> 1. Pārbaudi vai kurpē nav kāda nagliņa. Man
> bija dzelzs drāts zābakā zem zolītes. Atradās
> tikai pec nedēļu ilgām ciešanām, kad bija jau
> besis. Jo taustot ar roku zābakā nekas nebija.
>
> 2. Izpēti vai papēdī nav iedūries kāds
> metāla, koka vai stikla gabaliņš.
>
> 3. Ieliec zolīti kurā pret to vietu kur durās
> ir izgriezts neliels caurumiņš.
___________________________________________________________
Ui, ku!, izbeidz! :D Domā, man pusgadu visos apavos ir iebērtas nagliņas un es to neesmu pamanījusi? Vai, es pusgadu nemazgāju kājas? :D Labāk izlasi Wikipēdijas rakstu, ko es saitē ieliku- būsi bik gudrāks par pēdām.

Neko nesaprotu no traumatoloģijas ortopēdijas, reimatoloģijas

Pat nenojaušu kāds ir ietēja vecums un dzimums

tā kā nekādu padomu nav un nebūs :(

pienāk vecums, kad no rīta viss sāp, pastiprina to garastāvoklis, naudas trūkums, sex trūkums

Vecas traumas reizēm liek sevi manīt, tā ir daudziem, bet tad jābūt tajā pašā vietā.

Un, ja Tu esi sevi baigi nodzinusi, tad jau zināma atbilde te ir, bet es šite gari nerakstīšu, mēs kādu dienu varam parunāt.

Ok, moljer :) Es gan zinu, ka Tu esi urologs :)
Ja nu kas- esmu sieviete, tā ap 40. Nezinu, vai 40 ir vecums, kad visam jāsāk sāpēt. Pirms pusgada vēl tā nebija.

Pagājšnedēļ izdomāju, ka neko nesaprotu. Pierakstījos uz maksas konsultāciju pie cita traumatologa. Neticās man tā dg- stenozējošais ligamentīts; u.c jautājumi. Biju pieņemšanā pēdējais pacients. Kamēr izstāstīju visu: pēda+plauksta+pēda vēl 2vietās+kakls+celis+... , stunda pagāja.

Izrādījās, ka mans 2.traumatologs pazīst 1.traumatologu, turklāt 1.dr. tiek uzskatīts par labāku pēdu specu. Teica, lai turpinu vien vingrot to pašu, ko 1.dr. ieteica. Sarakstīja kaudzi ar nosūtījumiem un ieteikumiem. Nekā jauna nenoskaidroju. Vienīgi diagnozi plaukstai savā slēdzienā nomainīja uz citu ar (?). RTG plaukstai tāpat nav, USG- arī nav! Zīlnieki? Jeb ar palpēšanu pietiek, lai pateiktu- tas ir artrīts, artroze, ligamentīts?

Vienīgais labums- piedāvāja man sarunāt konsultāciju pie reimatologa- jo es teicu, ka zinu, ka reimatologus šogad vairs nevar "dabūt".

Pēc manas saprašanas, pirms reimatologa konsultācijas vajag "nosaukt vārdā" visas ķezas, kas man ir. Es joprojām neko nesaprotu. Pierakstījos atkal pie 1.traumatologa- ja jau pēdu specs, tad gudrāks. Un tieši no atvaļinājuma būs atgriezies. :) Tur reģistratūrā pieprasīja jaunu nosūtījumu no ĢĀ. Pēc brīža piezvanīja 2. traumatologs un saka, ka ir sarunājis man tajā pašā dienā reimatologa "valsts" konsultāciju! LIELS PALDIES!

Tagad man vajag dabūt no ĢĀ nosūtījumu pie 1.traumatologa un norīkojumus uz izmeklējumiem un fizikālo terapiju, ko ieteica 2. maksas traumatologs. Nezinu, kā mana ĢĀ uz tādu prasījumu reaģēs?
1.dokam datorsistēmā nav pieejami daži senāki rentgeni, tāpēc viņš nerakstīs to pašu, ko rakstīja 2. doks.
Bet, varbūt- pietiks man to traumatologu konsultāciju?



Edited 2 time(s). Last edit at 05.10.2015 00:19 by kachenite.

Daudzās sūdzības kas saistītas kustības-balsta aparātu ( pēdas,kakla,pirksta) liek domāt,ka te ir jādomā par artralģiju. Locītavu iekaisuma procesu.
Iemesli dažādi. Izaugumi (mikroskopiski), Skrimšļu iekaisumi,to "izdilšana". Kaulu blīvuma samazināšanās. Tas veicina to deformāciju,ko sīkajiem kauliem grūti pamanīt. Eritrocītu un hemoglobulīna samazināšanās arī pasliktina perifērijas audu barošanu. Fiziskās aktivitātes palielina asins plūsmu. Līdz ar to uzlabo perifēro audu barošanu un medikamentu nogādāšanu uz savu vietu.
Atbalstu domu,ka vajag reimatologa konsultāciju.Pārāk lielas slodzes var tikai kaitēt.
Tas kas ir noticis, labot ir grūti.Var processu samazināt un atvieglot.
Vēlreiz atgādinu kolēģiem un pacientiem. Nevajag būt augstprātīgiem. Katrs redz cilvēku savādāk. Domā savādāk. Ja gribi padomu, tad iespēju robežās vajag dot to ko prasītājs prasa.Es tā arī nesaņēmu īsu un skaidru ziņu par pacientu. Garu tukšu penteri ar pārmetuma pieskaņu.Tikai augsprātīgu izrunāšanos. Neviens cilvēks nav spējīgs visu atcerēties. Meklēties pa internetu un Dr.lv netaisos. Ja kundzei patīk bezjēgā bļaustīties ,pieprasīt un šausmināties, tad tas vien jau liecina par ekscentrisku uzvedību. Konflikta radīšanas noslieci ar visiem apkārtējiem un arī ārstiem-speciālistiem. Ārstiem ir jāpalīdz ,nevis jāšokē, jāpieprasa, jābiedē. Jo ārstēšanas procesā piedalās abas personas. Ārsts un pacients. Arī ģimenes ārsts,kuram šī veselības puzle ir jāsaliek kopā.Protams, es nevaru pacientu piespiest atklāt savus datus, ja viņš to negrib.Tad arī pacientam ir jāsaprot,ka ārsti ,mediķi ir cilvēki. Ja tu viņu pazemo, apsmej un nepalīdzi, atbildes reakcija būs negatīva.
Cieņā.



Edited 1 time(s). Last edit at 22.10.2015 11:46 by Mazdakteris1.

Biju pie ĢĀ, traumatologa, reimatologa, fizikālās terapijas ārstes.
Kopējo iespaidu 1 dienai- daudz! ĢĀ ir savas versijas par anēmiju un vēlme iedabūt mani kādā dienas stacionārā izmeklēties. Rīgas 1.slimnīcā dienas stacionārs maksā "tikai" 120 euro "par valsts naudu" un pieraksts ir uz nākamā gada maiju.

Traumatologs uzrakstīja zāles un nosūtījumu uz fiz.terapiju. Vēlāk aptiekā man atteicās zāles pārdot, jo tāda deva zālēm neeksistē. Lai es uzprasot ārstam, ko viņš domājis? Bet nosūtījumā uz USG doks bija sajaucis labo ar kreiso roku. Jūnijā tas pats ārsts man uzrakstīja slēdzienu,kurā bija sajaucis slimos un veselos pirkstus. Dievs vien zin, kas tam traumatologam galvā? Tā jau var "atslēgt" slimnieku un izoperēt ne to! Kad paprasīju, vai nevar apskatīties arī celi, viņš teica, ka ar ceļiem nestrādājot- esot pēdu specs. Lai es ejot pie tā, kas operēja! (Kā tad- tūlīt skrienu pie tā ķēma!) Mūsdienās ĢĀ vairs nezina, ko dara traumatologs, nefrologs, ķirurgs, bet drīz būs tā, ka būs atsevišķi mazā pirkstiņa traumatologs un īkšķa traumatologs. Varēs iet ar mazo pirkstiņu pie viena doka, ar lielo- pie otra!

Gaidot slimnīcā rindā, garām pagāja mani pirms 3g. operējušais Baltais Stārķis. Pilns gaitenis ar pacientiem- negribējās skandālu taisīt. Abet galvā pamatīga putra uz to brīdi, ij bimbāt gribas, jo neko teikt nedrīkst! #@$@%^&*#!!! Vajadzēja kāju pašaut priekšā- doks būtu uz deguna! Pēc tam varētu skaidroties- kas, par ko? :D

Reimatologam atkal savas versijas par diagnozi "suspecta". Un kārtējā kaudze ar nosūtījumiem. Viņas "dg. suspecta" man nepatīk un arvien vairāk liekas, ka "patiesībā viss ir manā galvā". Tik, kā savākt galvu? Pie daktera aiziet vienmēr ir vienkāršāk...

Slimnīcā pa ceļam gadījās ieiet arī pie fizikālās terapijas ārstes- vajadzētu slimam, tizlam cilvēkam pavingrot un svaigo Ahilleja tendinītu apstrādāt. Noklausījos,kā ārste sāka zākāt manu traumatologu: viņa strādājot jau tik daudz gadu, bet šitais (puišelis!) iedrošinājies norādīt, cik daudz un kādas procedūras man vajag nozīmēt! Cēla telefonu un taisījās zvanīt uz otru slimnīcu traumatologam- skaidroties. (Vecā čūska!) Žēl, bet izklaidīgais doks bija jau mājās. Kopējais iespaids no fiz.ter. ārstes: "Ko Tu te atnāci?" Nu ja- viņas konsultācijas ir bez pieraksta un 25 eur, bet tā uzreiz es neesmu gatava maksāt. (Tad jau es labāk samaksāšu 35 eur pie rehabilitologa dr. Beķera, nekā ļaušu nīgram dokam sevi audzināt par to, ka es internetā interesējos, kas ir hidrokortizons.)

Kopā man ir 11 nosūtījumi uz izmeklējumiem un pie speciālistiem.
5 stundas darba, ieskats www.rindapiearsta.lv un man ir 5 pieraksti uz 5 dažādiem USG par valsts naudu. Uz novembra vidu jau būs visas atbildes gatavas. Nu, varēja kkur tikt jau rīt- par 32 eur, un decembrī- par 4.27eur, bet ja parokas internetā un savā telefonā- izdevumi jūtami samazinās.
Tad jau redzēs, vai princips- nemeklēt pierakstus lielajās klīnikās attaisnosies arī kvalitātes ziņā? Samaksāt kādam 35 euro par vēl vienu USG es vienmēr varu paspēt.



Edited 3 time(s). Last edit at 21.10.2015 19:04 by kachenite.

2015. gads ir aizgājis, nu jaunais pienācis.
Pērn uz medicīnas izmeklējumiem un konsultācijām esmu bijusi 47 reizes, mana ĢĀ 2015.gadā mani ir redzējusi 12 reizes. Paspēju paviesoties arī traumpunktā un dabūju nelielu ģipsīti ar sekojošu slimības lapu. Turpmāk CV sadaļā par nodarbošanos 2015. gadā varēšu rakstīt "profesionāls pacients" :)

Joprojām kliboju. Pēc visiem ārstu apmeklējumiem decembrī beidzot tiku pie rehabilitologa un tas apžēlojās- aizsūtīja mani pie fizioterapeita "par valsts naudu". Gads tikko sācies, iestādei kvotas arī sākušās- šonedēļ BEIDZOT (!) iešu vingrot. Varbūt ar fizioterapeita palīdzību šogad beidzot tikšu no tās ķezas vaļā?

Komplektā vajadzētu arī ultraskaņas procedūras, bet tās valsts neapmaksā un man pašai nav brīvu 60Euro

Veiksmīgu Jums visiem 2016.g.! Lai labāks par iepriekšējo!



Edited 1 time(s). Last edit at 04.01.2016 01:44 by kachenite.

kachenite

Tu kaut kāda nekonsekventa esi. Vienā sadaļā raksti par konvencionālās medicīnas srānumu, otrā izrādas, ka to pašu srāno mūsdienu medicīnu esi "ņēmusi iekšā" aš veselas 47 reizes... ??

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Ku!, es neticu, ka Elejas Veronika manu sinovītu un tendinītu izārstēs. Ģipšus pēc traumām arī viņa neliek. Atļauju strādāt- sanitāro grāmatiņu vai arodārsta slēdzienu kopā ar obligātajiem asins, RTG, EKG izmeklējumiem var dabūt tikai no ārsta parastā. Priekš manis pilnīgi veltīgi izmests laiks un nauda, skrienot pie ārodārsta - bet, redz, man darba devējs pieprasa!
Vēl mūsdienu ārsti dod tādus papīriņus, kā "slimošanas atļaujas", jeb darba nespējas lapas- tad gribot negribot pie viņiem ir jāpiestaigā.

Gribētu pamēģināt cigun, bet tam man šobrīd nav finanšu.

Citās tautās daudzas slimības ārstē un veiksmīgi izārstē šamaņi, bet mums Latvijā nav tādas senas kultūras- tas arī ir ļoti slidens ceļš.
Citas alternatīvas, kā mūsdienu ārsti, es neredzu. Tikai ir baigi jādomā un jāseko līdz, ko un kāpēc man piedāvā. Jo man nav nekādas vēlēšanās, lai reimatologs mani uzsēdina uz metatreksāta vai sulfasalazīna uz visu atlikušo mūžu. Maksāšu farmaceitiem, bet vesela nekļūšu. Īpaši jau tāpēc, ka reimatologi vēl paši nezina, no kā reimatoīdais artrīts rodas/ sākas.

Man patīk tādas medicīnas nozares, kā rehabilitoloģija un fizioterapija. Manuprāt, vispozitīvākās lietas, kas medicīnā var būt.

Dažas no tām 47 vizītēm bija nevērtīgākas, kā gājiens pēc banāniem- aš nesapratu, vai bija vērts pat nieka 4.27 euro samaksāt? Ja uz mani paskatās, izlasa izmeklējuma slēdzienā 2 vārdus (pārējo vispār nelasa) un pasaka "Ejiet uz Gaiļezeru". Tā kā slēdziens nav līdz galam izlasīts (pat nemēģināja rokrakstu izlasīt), tad uzrakstīja nosūtījumu pie nepareizā ārsta. 5 minūtes- un es jau biju ārā. Bet darbinieki Gaiļezerā brīnās, kurp tā doka mani sūta?

Gandrīz gribas rakstīt sūdzību- kas tā vispār par attieksmi- tas pat par 4 eur par traku!

Normāli būtu, ja eksistētu kāds case manager ģimenes ārsta personā, bet domāju, ka viņi to nespēj, kaut fiziski. Nu un, būsim godīgi, arī profesionāli.

Atceros to laimīgo savas ģ.ā. skatienu, kad teicu, ka pati esmu atradusi privātu ārstu, kas man nozīmēja "šitās zāles", ka palīdz, bet man vēl vajadzēs pāris iepakojumu. Viņa ļoti priecīgi rakstīja receptes, pat izdīcu vēl šo to. Bet kas būtu, ja nelīdzētu un man vēl to privāto it kā vajadzētu, bet es nespētu maksāt? Un tā būtu bijis, man vienkārši noveicās. Nujā... es nezinu, kāpēc tā ir, bet ir. Ja cilvēks nav vieglās slimības kategorijā, tad sākas brūnā krāsa. Kaut kā lāpies, kā nu proti.

Kā te ku! savulaik labi pateica apmēram tā: "ja Tev nav gadījums, kad, neārstējoties vispār, izārstējies vienā nedēļā vai kad, cītīgi ārstējoties, izārstējies septiņās dienās", tad...

Man žēl, kachenite, ka sanāk tikai filosofija, bet Tu esi apņēmīga sieviete, domāju, ka Tev tai mudžeklī tomēr izdosies atrast īsto pavedienu, to, kas ved kādā saprātīgā virzienā.

Jāieraksta man vēl, kā man iet:

Decembra sākumā biju pie rehabilitologa un izdevās dabūt nosūtījumu uz "valsts" fizioterapeita nodarbībām.
Pa Ziemsvētkiem bik iedzēru vīnu- kāja piepampa un... kaut kas tur atkal noplīsa un notirkšķēja. Man laikam saišu vietā ir diegi, ja plīst no tā, ka guļot gultā kājas neparastāk pavingrinu?

Gada pirmajās dienās laimīga aizgāju pie fizioterapeita- beidzot parādīja man kāju vingrojumus! Mājās pavingroju un sajutu, kad atkal sāp tas, kas bija pārstājis sāpēt :( Fizioterapeits nākošā reizē pateica, ka viņai iekaisuma un tūskas dēļ bailes mani kustināt. Turklāt, man tur "tirkšķ" viskautkas...

Pirms fizioterapijas vajadzētu fizikālo medicīnu- tak maksas pakalpojumam nauds man nav :(

Aizgāju pie traumatologa- tā, kurš izklaidīgais un vislaik datus jauca. Šis, dusmīgs, ka es viņam esmu niknus e-pastus sūtījusi (kā es nebūšu nikna, ja doks jau 3 reizi papīros pārrakstās?), saka, ka pie viņa man neesot ko darīt. Lai ejot pie reimatologa. Es saku, domāju, ka šprici jeb blokādi varētu vismaz uztaisīt- nee, viš netaisīs. Sanāca man diskusija par tēmu, ka man esot reimaotīdais artrīts vai osteoartrīts, ka traumatologi tikai operējot, ka man esot jāiet pie artrologa... Bik izbrīnījos- kā es pa šiem gadiem vēl par tādu ārstu- artrologu neko neesmu dzirdējusi? Mājās google pateica, ka "artrologi" esot tikai Krievijā :D Man laikam tagad uz Krieviju ārstēties jādodas? :D Vārdsakot, doks tika no manis vaļā.

Tikko nomainīju darbu. Maksā vairāk, darbs tīri neko, tikai 9 stundas jāstāv kājās. Sēdēt nedrīkst. Visa kāja piepampusi, bet kam tas interesē? Kā atnāku mājās- tā ir viena vēlme- atpūsties no sāpēm. Visas nejaukās fīčas, kas gada beigās bija pierimušas, tagad atkal nezi kāpēc piepampa un sāp. Iespējams, kājas dēļ būs darbs jāmaina. Tak ēst tagad gribas, rēķini paši nemaksājas.

Fizioterapeits man vēl kādas 3 reizes pienāktos, bet- ko es tur darīšu ar savu tūsku? Varētu uzlīmēt teipu, lai vieglāk- bet tam man tagad trūkst naudas. Vitamīniem, dzīvokļa īrei arī trūkst naudas...

Zvanu uz Stradiņiem- reimatologs par valsts naudu kaut kad jūnijā pieejams... Par maksu- uz marta sākumu pierakstīja. Reimatologs Gaiļos- zvaniet februāra vidū- tad tiks atvērts pieraksts uz aprīli! Un nevienam neinteresē, ka es brīžiem līdz tualetei normāli nevaru aiziet :( Vienalga, dzeru zāles, vai nedzeru. Un es vēl nezinu, vai man martā būs tie 25 euro, ko dokam samaksāt...
Tak nevar vēl zināt, vai no tiem reimatologiem, u.c. vispār ir kāda jēga? Kā pie ārstiem pastaigā, tā ne tikai ar kāju- arī "ar galvu" slikti paliek...

ĢĀ decembrī apžēlojās- uzrakstīja nosūtījumu uz "sociālo rehabilitāciju" iekš http://www.siva.gov.lv/rehabilitacija-par-valsts-lidzekliem.html Kārtojams tas pasākums ir caur sociālo dienestu- tak tur gandrīz pateica, ka es pārāk vesela esmu- matus ķemmēju un uz poda eju pati, uz veikalu arī eju pati. Man vajadzētu tagad, bet rinda esot 2-3 gadi. HA-HA-HA!

Tak vēl mana ĢĀ tikko saslima. Dievs vien zina, kas man tagad var nosūtījumu/ recepti/ slim.lapu uzrakstīt, ja viņas aizvietotāja pērn nomira? Tad, kad Nacionālā Veselības Dienesta telefonā 80001234 man 2 dienas pēc kārtas saka, ka uz sarunu esot jāgaida rindā 20 minūtes, man gribas iet un izdauzīt visām NVD un ministrijas iestādēm logus.

Lai strādātu jebkur- par slimu esmu. Lai dabūtu "valsts" sanatoriju- pārāk vesela. Lai noformētu invaliditāti- arī laikam pārāk vesela? Lai apmaksātu ārstus un īri- trūkst naudas, bet lai saņemtu sociālo pabalstu- tad es esmu bagāta zemes īpašniece un vēl strādājošs cilvēks! (Un nevienu soc dienestā neinteresē, ka es nevaru 1/4 daļu no zemes nedz pārdot, nedz ieķīlāt bankā). Brīžiem nesaprotu, vai man uzreiz ietīties paladziņā un doties uz kapiņiem, vai pagaidīt, kad mani izliks uz ielas par nesamaksātu īri? Moš, labāk pakārties, bet pirms tam ar automātu nožmiegt grupiņu ar Belēvičs un Co?.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.01.2016 21:55 by kachenite.

Rīt un parīt atkal uz darbu un kāja atkal visu dienu sāāāāpēs. A darbs būt gana incants, ja ne kāja...

Ir sēdekļi speciālie stāvoša darba darītājiem. Jāskatās laik kāju kaut kur nenospiestu biksītes vai zeķītes gumijas. Ik pa laikam viegli pavingrot. Nēsāt kompresijas zeķes.Meklēt sēdošu darbu vai staigājošu darbu.
Lai veselība.

Dienesta telefonā 80001234 man 2 dienas pēc kārtas saka, ka uz sarunu esot jāgaida rindā 20 minūtes
----------------------
tur vajag īsi pirms 17 vakarā zvanīt, rīta pusē nav jēgas.

Paldies egle1 un Mazdakteri!
Jā, es vēlāk arī atklāju,ka NVD telefonu vakarā var normāli sazvanīt. Bet uz tā fona, ka man "ņičego ņikgde ņe pologajetsa", nāk besis virsū.
Man darbā lēnā gaitā jāpastaigājas pa ~50*50 m lielu teritoriju. Brīžiem kaut kur piestāju, kaut ko padaru. Jo aktīvāk ņemos, jo lielāka alga var būt.
Pampst un sāp tikai pēda.

Beidzot tiku pie fizikālās terapijas procedūrām. (1.slimnīcā ļoti mīlīgas un runīgas māsiņas! Kamēr ar ultraskaņu ievadīja zāles, man garantētas15 minūtes privātai sarunai ar māsiņu par manis izvēlētu tēmu. Vēl forša sajūta, ka kāds par mani rūpējas...Viena no māsiņām visu laiku centās mani pārliecināt, ka homeopātija, cigun, vēl kaut kas alternatīvs esot laba lieta.) No ultraskaņas ar hidrokortizonu palika labāk- beidzot sāku domāt, ka man vingrot arī gribas! Tak dažas dienas pēc procedūrām pēda piepampa atkal, bet nav vairs tik traki. Vismaz potīti var saredzēt.

Laikam arī kājas pie ilgās stāvēšanas darbā pieradušas? Tik kolēģi darbā nesaprot, ka man sāp kājas. Viņuprāt, es esmu slinka čīkstule, kas to vien meklē, kā apsēsties un paslaistities :((

Otra kāja arī sākusi sāpēt- tagad man ir 2 plantārie fascīti, 1 hronisks sinovīts, stenozējošais ligamentīts un komplektā vēl velns viņu zina kas!

Šonedēļ reimatologs beidzot "uzdāvināja" diagnozi- reaktīvais artrīts. Dabūju arī ieteikumu 50% kompensējamām zālēm- māte gūgle saka, ka prednizolons un sulfasalazīns esot "tīrais medus"! Domāju, vai man to "medu" tagad vajag? Bet bez pretsāpju zālēm katrs solis liekas kā ceļš uz elli. No Movalis dzeršanas (laikam?) ir anēmija parādījusies. Vismaz Movalis instrukcijā anēmija minēta kā bieža blakus parādība. Liekas, ka no sāpēm arī atmiņa un darbaspējas samazinās- dažreiz atnāku no darba mājās un neko vairs negribas- tikai "atrubīties".

Visvairāk tracina apziņa, ka savulaik esmu kājām gājusi pa 20-50km dienā. Pēdējais 2014.g. bija pārgājiens Kolka- Roja (30km), bet tagad man 500m grūti noiet... Ehh!



Edited 5 time(s). Last edit at 06.03.2016 03:48 by kachenite.

Par pēdām - Tev kaut kas no sadzīves krīt uz nerviem (ekonomiska rakstura?) un ar vīriešiem nesatiec (uz kādu konkrētu esi uzēdusies,vai šķiet, ka viņš nedara ko vajag) - atkarībā no tā, kura pēda tev sāp.

Par kaklu - visdrīzākais, ka esi perfekcioniste un prasīga pret sevi, vēlies būt labāka par citiem, un lepnums mijas ar kaunu. Tavam kaklam šķiet, ka pa daudz domu un iedomu jau uz kakla...

Ko darīt - saprast, ka ar savām emocijām dari pāri savam ķermenim, saprast ko tev tās māca, atbrīvot savus stresus un izveseļoties. :)

Sāp man kreisā, bet nu sāk sāpēt arī labā.

Zinu visu šo pareizās domāšanas pieeju veselībai- man mājās stāv V. Sineļņikova grāmata "Izproti savu slimību", pašķirstīju arī Lūles Vilmas grāmatas.

Pēdējā laikā mani šie pareizas dzīves mācītāji sāk BESĪT ĀRĀ. Tāpēc, ka es tāpat jau zinu, kur esmu kļūdījusies. Tāpēc, ka pareizo dzīves recepti sev varu uzvārīt tikai es. Tāpēc, ka sludināt pareizi dzīvot ir viegli. Tāpēc, ka šie padomi man nepalīdz naktī aizklibot līdz tualetei- tad man par tiem ir nafig nospļauties.
Ne šodien, ne pēc nedēļas sāpes nebeigsies un es nesākšu skriet tāpēc, ka kāds sludina pareizo dzīves pieeju. Ne šodien, ne rīt, ne nākošnedēļ es nesākšu dzīvot "pareizi"- pārmaiņas dzīvē- šķiršanās, precēšanās, ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās, utml. nenotiek vienā dienā. Vnk BESĪ visi šitie gudrīši.

Akurāt manas domas. Bet kā Tev ir ar vitamīnu lietošanu?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Parasti jau tādiem Dr iesaka vitamīnus, ja vajag.

Par to pareizo domāšanu, viņa manuprāt sakārto psihi. Tur der.

Fiziskām vainām ne pārāk palīdz. Citādi pie vertebrologa nenāktu daudz skolnieku, kam tirpst rokas, kājas utt, ar ķirurga apskatē atklātiem fiziskiem defektiem, kas precizēti arī rentgenoloģiski. Kādas nepareizas domas ir 7-15 g.v skolniekiem? Tiešām, pie vertebrologa sūta tikai ja nepieciešams. Viņiem nav laika hipohondriķiem un sīkumiem. Mēdz teikt, ak sāp? Labi ka vēl netirpst ( tas ir sliktāk ).
Vecums, tā jau ir, ka locītavas noveco utt, bet vecums nav slimība. Ne velti ir 80 gadnieki, kas spēj uzkāpt uz ceturto stāvu ar tirgus somu rokā.
Tāpat paliatīvajos vienmēr pa kādam <30 g.v uzturas, kad skaitās ka " neslimo tai vecumā ". Citiem 30 gados jāiet uz fizioterapijām, jāārstējas lai varētu uz datora parakstīt ( sprandas, karpālie kanāli utt ). Daži bomži >60 gados stiepj pudeles nodot, lielus saiņus, maisus. Viņi pareizi domā, smirdīgi pēc peregara, nemazgājušies mēnešiem ilgi, neregulārs uzturs utt. Tomēr kursē ar smagumiem rokās?