Labvakar!

Atvainojos, ka veidoju jaunu tēmu, bet google krustu šķērsu izmeklējos, neatradu...


Šodien 4h braucu ar velosipēdu - tad jutu, ka sirds skrien, bet nu jau kā 3 stundas esmu mājās un nepāriet pulss 100-110.

Esmu izbijis profesionāls sportists - 182 cm, 85 kg, vīrietis, 29.

Šogad man sākās šis - ka pie nelielām slodzēm sirds strādā ļoti ātri un tā kā sekli.

Divas reizes EKG - ideāli, Veloergometrija arī viss labi, tik pulss miera stāvoklī par augstu. EHO neesmu taisījis, jo teica, ka neesot jēgas.


Paldies!

95 šobrīd. Kaut kas ļoti aizdomīgi.... Tiešām vecums?

Jāskatās vairogdziedzeris. Asins analīzes un urīna analīzes. Jābūt vēl citām sūdzībām. Ar to visu pie kardiologa.

Nepieminēju, ka asins analīzēs arī viss ir kārtībā. Asins analīzēs vairogdziedzerim tas rādījums ir normā. Tas var melot? Vajag izmeklēt dziļāk vairogdziedzeri?

Kardiologs teica, ka EHO var taisīt, var netaisīt. Tīri sirdsmieram.

Tikai izbrīna, ka pie slodzes kā sirds ieskrējās, tā vēl šodien skrien. Ap 100 ir pulss.

Pēc ēšanas vispār skrien kā pie slodzes...


Esmu bijis uz sonogrāfiju iekšējiem orgāniem, rentgenu mugurai un arī rentgenu plaušām, veloergometrija, 2x asins analīzes, 2x EKG.

Neērti paliek iet pie ārstiem...

Nevar izslēgt, ka organismam vajag atpūtu. Intoksikācija? Kafijas? Slodzes? Jāpadomā kopā ar ģimenes ārstu. Sporta treniņi nav par biežu?
Lai veiksme.

Profesionāli nesportoju jau kā 6 gadus - daudz pīpēju (tikai cigarillas un cigārus - saku tāpēc, ka tie draņķi bija daudz, daudz spēcīgāki par cigaretēm), alu gandrīz katru vakaru iedzēru un kafiju arī ļoti daudz. Ēdu labi, ja divreiz dienā.
Tā es 6 gadus nodzīvoju :)


Nu jau kā pusgadu ēdu pareizi, nepīpēju, kafiju nedzeru, ļoti retu kādu aliņu. Un tam visam klāt šis paātrinātais pulss. Vēl pirms pusgada varēju uz desmito stāvu uzskriet, liftus principā nelietoju. Tagad pat uz otro stāvu nevaru uzkāpt bez aizdusas...

Kaut kā tā. Ārsti arī īsti neko nesaka - prasīju, vai nav VD, tā ļoti izvairīgi palika...

Nesaprotu...

Un kaa ar trauksmes sajuutu, satraukumu par simptomiem, sajuuta par nopietnu saslimsanu.?

Februārī bija lēkme darbā, paniku ieskaitot, bet arī īsti nevar saprast, no kā, jo nebiju ēdis, sapīpējies un kafiju sadzēries. Kā pēc priekšrakstiem - panika, tahikardija utt. Nesaku, ka nebija VD, tikai izbrīna, ka lēkmi izsauc tieši liela kafija. Otrajā reizē tas pats, tikai smagāk. Ātros abas reizes nesaucu, pats kaut kā tiku pāri, bet trīcēju kā izbadējies čihuaha + visu laiku no galvas tā kā asinis par daudz attecēja. Nemāku izskaidrot.

Lēkmes bija smagas - abās reizēs devos prom no biroja un kaut kā aizbraucu pats ar auto uz mājām.

Tā kā esmu daudz lasījis par VD, nenoliedzu, ka esmu arī tās nagos kritis, tomēr jautājums ir, kāpēc pēc slodzes sirds kā ieskrējās, tā jau trešo dienu. Nedaudz mazāk ir.

Atvainojos par nesakarīgu tekstu - rakstu no tālruņa:)

Pulss paaugstinaas arii pie stressa. Ja tev ir bijusas panikas leekmes, tad pienemu, ka arii ikdienaa nejuuties iipasi mieriigs. Trauksme vareetu buut izskaidrojums paatrinaatai sirdsdarbiibai. Ja tev panikas leekmes saakusaas nesen, tad silti iesaku samekleet psihologu peec iespeejas aatraak, jo sii lieta meedz progreseet. Personiigi man paliidzeeja kognitiivaa terapija.

Kopā ar ģimenes ārstu vajag:
1) Izslēgt alerģisku reakciju (astma)?;
2)Kakla skriemeļu pataloģija;
3)Neirologa konsultācija uz izmaiņām galvas asins vados(audzējs,anerisma...)
Tādas parādības parasti ir reakcija uz narkotiskām vielām. Jāskatās vai kāds tevi nepiebaro.
Asins analīzes uz tām vajag nodot vai urīna analīzes.
Lai saprāts.

Galvas asinsvadus lai pārbaudītu, jāiet uz doplerogrāfiju vai citur?

Kakla skriemeļi... Bija smaga avārija, kur necietu, bet spranda gan cieta no lielā negatīvā paātrinājuma.
Kopš tās dienas spranda ir stīva un regulāri sāp galva. Kad saku to ārstiem, noveļ uz stresu un muskulatūra tur apkārt esot stresa jūtīga.

Un, galu galā, ja tā ir VD, tad kāpēc es pat 100 gramus melnās tējas nevaru iedzert bez sirdsklauvēm?

Kopā ar neirologu un ģ.ā. izlemt par asins vadu plūsmas pārbaudi kakla - galvas rajonā.Kāpēc uzreiz netika teikts par kakla traumu?
Lai veiksme.

Taapeec ka melnaa teeja taapat kaa kafija ir stimuleejosa, un taa ka tu saasinaati uztver izmainas kermenii, tad tikko kaa pulss paatrinaas, taa loti iespeejams paraadaas domas ka tuuliit buus atkal panikas leekme, kas notiks ja paliks pavisam slikti, bailes zaudeet kontroli.... Rodaas trauksme un simptomi pastiprinaas. Cilveekiem, kuri necies no panikas leekmeem, iedzerot kafiju varbuut arii paatrinaas pulss, bet vini tam nepieveers uzmaniibu, vini par to nedomaa un liidz ar to tas nesagaadaa nekaadas probleemas.
Protams, vispirms vajag paarbaudiit citus iemeslus, bet nu loti iespeejams, ka taa ir VD.

man jautājums
a nafig 4 h jābrauc ar riteni ?
kāds no tā labums ? autobusu uz Daugavpili nokavējāt ?
ir taču autobuss, mašīna, divritenis, vilciens pat lidmašīna
jau pirms 3000 gadiem sāka lietot zirgus

ja pēc 4 h slodzes ir slikti, tad nafig tas vajadzīgs, nav ko darīt ?
4 stundās var paspēt tik daudz visādus labus darbus sadarīt - māju iztīrīt, pagalmu sasluacīt, krānu saremoentēt , ar draugiem alu iedzer, grāmatu izlasīt, sievu samīlēt

Šodien 4h braucu ar velosipēdu - tad jutu, ka sirds skrien,
Paldies Moljeram. Nebiju tam pievērsis uzmanību. Visi jautājumi atkrīt. Nebrauc 4 st. Nospiežas kakla asins vadi. Tā ir sadisma vai mazohisma stulbuma izpausme .Hiperslodzes nav pieļaujamas.

PROFESIONĀLAM sportistam 4 h ar velosipēdu ir sīkums. Drīzāk ož pēc psihoterapeita apmeklējuma un pamatīga darba pie viņa. Visām it kā fiziskajām izpausmēm nav nekādas medicīniskas nozīmes jeb jēgas: 03.09.2014 00:18 forumiete ar niku "123" jau precīzi uzrakstīja, kas tur notiek.

Varētu arī rakstīt garāk, bet katram savi iemesli, kas pašam arī jāpēta.

Runcene, tieši tā - vēl līdz pirmajai lēkmei tas bija sīkums (4h ar velosipēdu), tagad sirds dauzās kā negudra... Domāju, ka nervi komplektā ar vēl kaut ko.


Mazdakteri1, piekrītu par tiem asinsvadiem - jau pierakstījos uz doplerogrāfiju.


moljer, ar tiem mājasdarbiem ir pavisam švaki - pie noliekšanās sākas sirdsklauves, uzkāpjot uz otro stāvu sākas sirdsklauves. Es pat zāli vairs nepļauju.

Velosipēds man ir hobijs, tāpēc arī tik sāpīgi to uztvēru.

Nu ja nevari pat uz otro stāvu bez aizdusas uzkāpt, tad sirds mazspēja ir klāt.

Nopietni? Kāpēc EKG un veloergometrijā teica, ka viss ideāli?

Aizdusa īsti nav, sirds lēkā.



Edited 1 time(s). Last edit at 04.09.2014 16:56 by adet.

Tur jau taa lieta, mazspeeju veloergometrija noteikti uzraadiitu. Pieraksties pie psihologa, pilniigi nopietni. Bet nu laikam visi ar VD ir izgaajusi cauri periodam ar neskaitaamiem izmekleejumiem un aarstiem, jo simptomi ir tik izteikti, ka liekaas nu nevar buut, ka tas ir tikai no nerviem, bet beigaas izraadaas..... ka var gan.

123 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tur jau taa lieta, mazspeeju veloergometrija
> noteikti uzraadiitu. Pieraksties pie psihologa,
> pilniigi nopietni. Bet nu laikam visi ar VD ir
> izgaajusi cauri periodam ar neskaitaamiem
> izmekleejumiem un aarstiem, jo simptomi ir tik
> izteikti, ka liekaas nu nevar buut, ka tas ir
> tikai no nerviem, bet beigaas izraadaas..... ka
> var gan.


Pilnīgi piekrītu. Domāju, ka tur maz vajadzības krāmēties ar parastajiem dakteriem un visādiem izmeklējumiem, bet parasti neviens netic, kamēr viss nav izmeklēts. Un arī pēc tam netic... Bieži vien. Tā ir, tas liekas apkaunojoši (es un nervi???), bet pati arī savulaik neesmu varējusi uzkāpt pat uz pirmo stāvu (viens kāpņu posms), bet ģ. ā. teica, ka ar sirdi viss ok. VD var simulēt kuņģa čūlu, infarktu un ko tik vēl ne... Nezinu pilnīgi visas nostājas, bet vairums psihiatru un psihoterapeitu uzskata, ka šādas izpausmes vairs nav VD līmenis, bet depresija. Vieglu un vidēji smagu var savākt psihoterapeitiski, bet smagu jau tikai ar zālēm. Tā kā es ieteiktu nežāvēt un nevilkt garumā, jo šīm lietām nav tendences pāriet pašām no sevis. Psihoterapijā praktizē gana daudz normālu vīriešu, un tur nav ko kompleksēt. Nebūs jāiet kā pie mammas un jāstāsta, varēs izrunāties ar kārtīgu veci :)

Es ticu ārstiem, jo vienmēr esmu paļāvies uz savu veselību. Ar visādiem vīrusiem utt. neesmu slimojis kopš skolas. Ja apkārt visi saslimst, tad mani tas neķer.


Šodien iegāju karstā vannā - sākās sirdsklauves, paātrinājās pulss, slikta dūša palika un kamols kaklā.

Vienmēr esmu domājis, ka panikas lēkmes un citi VD simptomi var parādīties jebkurā brīdī, neatkarīgi, kas ieēsts/iedzerts, neatkarīgi ir slodze vai nav utt.

Man slikti ir palicis vai nu pēc slodzes, vai nu pēc tējas/kafijas, vai nu pēc pīpēšanas, vai nu karstā vannā.
Ja neko no šīm lietām nedaru, tad arī nav slikti....

Dīvaini...



Edited 3 time(s). Last edit at 04.09.2014 19:46 by adet.

Nekas diivains tur nav. Daudz diivainaak buutu, ja tev buutu kaada somaatiska slimiiba, kas dotu izteiktus simptomus peec teejas kruuzes izdzersanas.
Es jau teicu, ja nekas netiek dariits sii lieta meedz progreseet, tev saakumaa bija simptomi peec slodzes, kafijas/teejas dzersanas, tagad jau karsta vanna, kas buus naakosais - varbuut paliks slikti veikalaa vai transportaa, un tad pie vainas buus slikts gaiss vai par daudz cilveeku? Un tavs saraksts, kas izraisa simptomus tikai pieaugs.
Trauksme, panikas leekmes ir pirmaa vietaa starp psihiskaam probleemaam/saslimsanaam, tikai daudzi, kuriem ir siis probleemas censas samekleet fiziskas vainas sevii, lai izskaidrotu simptomus.

Skaidrs!

Ko tieši psihoterapeits dara? Kā izpaužas ārstēšana?

Kas mani nomāc, zinu labi. Un? Dotajā brīdī tāpat nevaru neko mainīt.

adet Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Skaidrs!
>
> Ko tieši psihoterapeits dara? Kā izpaužas
> ārstēšana?
>
> Kas mani nomāc, zinu labi. Un? Dotajā brīdī
> tāpat nevaru neko mainīt.

Vienkāršoti varētu sacīt, ka palīdz sakopot resursus un kaut ko tomēr mainīt. Tai pašā laikā dažas lietas ir jāmācās pieņemt, ka tās nevar mainīt. Bet tas ir diezgan vispārīgi, jo katram cilvēkam ir sava situācija, kur viņš ir sapinies.

Psihoterapeits neārstē, bet palīdz saprast, kāds cilvēks Tu esi, iepazīt savas vājās un stiprās puses un sevi saprātīgi lietot. Viena laba lieta, ko tiešām iemācās lielākā daļa, ir neņemt galvā, ko citi par Tevi domās, ko teiks utt. Nu kaut kā tā :)

Vispirms es ieteiktu samekleet psihologu/psihoterapeitu kas izmanto arii kognitiivo terapiju. Rakaasanaas beerniibaa un meeginot atrast ceeloni tur, sajaa gadiijumaa buus maz jeegas no taa, tas no manas pieredzes. Labaak atrast speciaalistu, kas tev izskaidros kas ir panikas leekmes, kad tev taas paraadaas, kaadas domas tev ir, kas ir tas no kaa tu baidies, kaa arii straadaas ar probleemaam, kas tev ir sobriid.

Paldies jums!

Dzīļu terapijas mūsdienās arī vairs nav tik freidiskas, bērnību aplūko tikai tad, ja cilvēks pats to grib vai ja terapeitam šķiet, ka sakne tomēr ir tur, tā kā nav jābaidās, ka kāds nu baigi "rakāsies". Eksistenciālā terapija, psihodrāma utt. arī ir t. s. dzīļu terapijas, un neko ar bērnību daudz nedara: tās ir orientētas tieši "šeit un tagad".

Kā psihoterapeitus varētu ieteikt Viesturu Rudzīti vai Ansi Jurģi Stabingi. Manuprārt, vīrietis var visvairāk gūt no vīrieša.

Dzīļu terapijas iesaku tāpēc, ka statistiski tās ir noturīgākas (tās uzliek cilveku uz pašattīstības ceļa, iemāca par savi domāt, sevi saprast, un tas ir uz mūžu), bet KBT elementus lieto visi terapeiti, jo bez tā vispār neviena terapija nav iedomājama.

Manuprāt, gudrs homeopāts ir dr. Edgars Mednis.

Bet jārēķinās, ka katram savs.

Un, ja kaut ko var palīdzēt tradicionālā medikamentu medicīna, tad no tā arī nav jābēg. Visam sava vieta ar noteiktu mēru.