es sāku Relifex dzert.

vai ir verts artritam ka papildlidzekli izmantot osteopatiju?

Labdien. Man ir 24 gadi. Saslimu ar reimatoīdo artrītu, kad man bija 17. gadi. Sākās viss ar augstu temperatūru un sāpēm plaukstas locītavās.
Mans artrīta paveids izrādijās smags, neārstējams. Sešus gadus man bijušas ļoti sliktas analīzes. Tātad, grimšana pie 100, kaut gan norma 20.
C rekatīvais olbaltums pie 200, norma, ja nemaldos ir 8. Nezināmu iemeslu dēļ reimatoīdais faktors man visus gadus bijis normā.Protams arī leikocīti paaugstināti, hemoglobīns pazeminats un visā visumā pilnībā izmainīta asins analīze. Zāles lietoju daudz un dažādas, Metotreksātu vienreiz nedēļā, Enbrel, špricēju vienreiz nedēļā, Medrolu 4mg(agrāk dzēru 20mg), Omeprozolu, kaļķi, Alfa d3 Teva, protams dažādus skrimšļu uzlabotājus un dažādus uztura bagātinātājus. Slimības veidi ir ļoti daudz un dažādi un pēc savas pieredzes varu teikt, ka šai slimībai jāpievērš liela uzmanība, jo sekas ir neatgriezeniskas. Man ir abās gūžas locītavās ir endoprotēzes un labajā pleca locītava arī endoprotēze. Šajās locītavās mans kauls pilnībā sadrupa, vajadzēja likt mākslīgās locītavas. Šobrīd tas pats ir ar potītēm, bet potītes diemžēl Latvijā neprotezē, tapēc dzīvoju uz pretsāpju līdzekļiem, kuri diemžēl arī savu efektivitāti vairs nesniedz - pieradums. Dzīvoju, cīnos, bet dzīve izmanījās pa 100%. Man ir invaliditāte, kaut gan pati kustos un eju un daros, bet normas robežās visu, jo vnk sāpes neļauj. Esmu vēl jauna un tas viss pamatīgi mainīja manu dzīvi. Kapēc es šo visu rakstu?! Ne jau lai sabiedētu kādu, bet gan tapēc, lai lieku reizi atgādinātu, ka veselība ir ļoti svarīga un tai jāpievērš liela vērība. Kamēr man nebija 18 gadi, es gulēju mēnesi bērnu slimnicā un ārstējos tieši pie daktera Ščegoļeva, kurš tad arī uzstādija man diagnozi, Reimatoīdais artrīts Stilla sindroma.
Kad palika 18 gadi, braucu uz stradiņiem pie dr. Arāja. Pie šī daktera braucu joprojām katru mēnesi ar asinsanalīzēm, kuras tikai tagad pēc 6 gadu agresīvas ārtēšanās ir uzlabojušās, respektīvi iekausuma rādītāji nav vairs tik lieli. Diemžēl slimība savu jau izdarīja un visas manas lielās locītavas sabojāja.. Atkal jau pieminēšu, ka neatgriezeniski..
Nu katrā ziņā, mierinājumam, tāds variants kā man cik es zinu, otrs pagaidām nav redzēts, ka viss notiek tik strauji, un slimība tik ātri progresē.
Reizēm gribas sirdi izkratīt.
Es iesaku uzticēties ārstiem, bet arī papildus palasīt literatūru par savas slimība veidu un prognozēm.
Lai veicas, šobrīd rudens kad locītavas īpaši sāp, tapēc turaties, kam veselības problēmas!

čabata
vai neesi mēģinājusi braukt uz Jaunķemeriem ārstēties vismaz 2x gadā??? Neesi domājusi braukt ārstēties uz ārzemēm???Man šī pati slimība,esmu depresijā, ļoti sāp rokas un ceļi, žoklis naktīs sāp.es izlasiju internetā, ka labi rezultati ir ārstējoties sanatorijā Izraēlā, mērcēties Nāves jūrā, tas palīdz ātr\āk sasniegt remisiju un paildzinat tp. Protams, ka bez zālēm dzīvot nevarēs, katru dienu riju sauju zāles - sulfasalazīnu, diclac, artryhl, antidepresantus, mildronātu, tanakan. Nakoš mēnes sākšu metotreksātu, bet to tā nevarot uzsākt, pirms tam jātaisa plaušām rentgens, jo saprotu, ka tas var bojāt plaušas..
Asinsaina protams, ka izmainās arī gan no slimības, gan no sītām drausmigajam zalem.

Es neesu ne reizi bijusi jaunķemeros, man vienmēr tas ir bijis par smagu, nav apņēmības, sāpes visu laiku. Es saprotu kā Jūs jutaties, varbūt pat vairāk kā citi. Tablešu rīšana ir man ļoti pazīstama, agrāk arī dzēru sulfasalazinu, plakvinilu.. Metotreksātu jau 6 gadus lietoju, katru gadu pārbauda plaušas, taisa rentgenu, tfu tfu tfu pagaidām viss normāli. Dienā lietoju pret sāpēm Diclac 150 + Tramadolu, pagaidām sis savienojumus ir devis kaut cik normālu rezultātu, bet nu jau pieradums liels, efektivitate jau pazūd lēnām. Visādus pretsāpju esmu izmēģinājusi, vienmēr atgriežos pie šīs kombinācijas. Lietoju Medrolu tagad 4mg, paldies Dievam, jo iepriekš lietoju 20mg un tad es pieņēmos svara par 25kg, tagad jau lēnām pa pus mg esmu mazinājusi un nonākusi līdz 4mg dienā un viss liekais svars arī ir nost, neskaitot to ka ķermeni pārklāj briesmīgas hormonālo zāļu izraisītas strijas :( bet tas jau priekš manis ir sīkums, man tagad galvenais kaut ko domāt ar potītēm, baidos ka nepalieku nestaigājoša, jo skrimslis ir pilnībā pazudis un potītēs kauls rīvējas pret kaulu, sapēs neciešamas..bet vienalga eju, kaut kā bet kustos. Ir iespēja potītes fiksēt un tas nozīmē padarīt pilnīgi nekustīgas(izmainās gaita), bet toties nesāp vairs. Nu jau teju teju braukšu pie ārtsa un Traumām un sākšu gatavoties šai operācijai, citādi asaras un puņķi, potītes sāp, bet staigāt gribas.
Ar tām zālēm ir tā kā ir, ja nedzersim, sekas būs briesmīgas, es nekad nepievēršu uzmanību blakusparādībām anotācijā, jo man vienkārši nav izvēles. Es arī dzēru bieži antidepresantus, jo grūti tikt ar situāciju galā, bet nu tagad turu sevi rokās cik varu un nedzeru.
Man arī sāpēja žoklis kādu laiku, nevarēju maizīti brokastīs apēst. Pēc laika pārgāja. Arī rokas tā sāpējušas, ka klaviatūrā parakstīt nevaru. Ir bijušas dienas kad no gultas neizkāpju, bet tas vairāk tad kad sāpēja gūžas, pirms protezēšanas, tad es nevarēju pat uz poda apsēsties, kur nu vēl paiet, sekoja operācijas divas ar trīs nedēļu pārtraukuma, ielika man protēzes un viss bija labi, kādu pusgadu, kamēr nesāka sāpēt potītes. Nu un abi pleci arī jau sen "kaput", vienā ielika protēzi, otrai valstij nauda pietrūkās :)
Nju tā, dikti jau gari jāraksta, bet nu tāda ir tā dzīve kad ir atrrīts, kaut gan kas tā par dzīvi :(
Veiksmi.

čabata, jūtu Jums līdzi no sirds! Jūs esat tik jauna un šādi jāmokās. Man ie 37 gadi un es ar šo briesmoni saslimu 6 gadus atpakaļ..Sākumā teica, ka tas ir reaktīvais artrīts, kas piemeties pēc izlimotas angīnas, bet nu aina izskatās bēdīgāka..Tomēr ir reimatoīdais..RF man arī ir visu laiku negatīvs, bet tas jau neko daudz nenozīmējot..Man tagad ir iestājies saasinājums tāds kāds bija tikai pirmo reizi, kad saslimu..S'pes klejo pa visu ķermeni..Rokas uztūkušas, pirksti piepampuši..Brīžiem tā sāp pēdas, ka kāju pie zemes nenolikt.., bet ir jācīnās, kkaut raudu katru dienu un nespēju saprast, par ko Dievs tā soda mani..:(
Es Jums ieteiktu tomēr saņemties un aizbraukt uz Jaunķemeriem kādreiz! Tomēr tās procedūras-dūņas, dažādas vannas var to stāvokli uzlabot, bet tas jādara regulāri - vismaz 1-2x gadā. Es tur dodos laiku pa laikam. Tur ir liels procedūru klāsts un kādu laiku tas drusku uzlabo stāvokli, tā vismaz man šķiet.

Man tāds jautājums, vai dakteris Arājs Jums kā jaunai meitenei nepiedāvāja ārstēšanos ar bioloģiskajiem medikamentiem??? Tie esot efektīgi , visā pasaulē tos izmanto šīs kaites apkarošanā un esmu vēl lasījusi, ka Phlogenzīms ir labs, ja to lieto kopā ar pārājiem medikamentiem. Vai neesat mēģinājusi kādu papildus ārstēšanos-ajurvēdu, akupunktūru, fizikālās procedūras??? Varbut vajag vēl kaut ko pieslēgt klāt.Organisms jau pie zālēm pierod, varbt procedūras tam būtu jauns trieciens un sāktos uzlabojumi vai vismaz remisija turētos..
Es tā domāju, diez rokām taisa operācijas-pirkstiem..?man tie sāp dikti, ka knapi varu rakstīt..
vai metotreksāts dod efektu?

Es jau aptuveni trīs gadus lietoju zāles Enbrel,domājams ka par šo biologisko preperātu Jūs domājāt. Špricēju vienreiz nedēļā. Jālieto kopā ar metorteksātu. Šīs zāles mēnesī izmaksā 3000ls, bet viņas apmaksā valsts. Toreiz kad sāku lietot, Latvijā viņas bija paredzetas nelielam daudzumam cilvēku un es tiku tajā skaitā. Man viņas piešķīra lietot mūža garumā. Viņas paredzētas tieši reimatoīdajam artrītam, esot efektīgas, nu man gan pagāja krietns laiciņš līdz uzlabojās analīzes, bet tomeer man diezgan ātri nogāja pampums no pirkstiem un rokām, kā arī no ceļu locītavām. Analīzes gan uzreiz neuzlabojās, tikai pēc kādiem 2 gadiem. Ir dzīrdēts, ka citiem, pirmie uzlabošanās simptomi parādās jau pēc divām nedēļām. Nu un tā kā man autoimūnā saslimšana, tad diezgan ilgs laiks bija vajadzīgs, līdz iedarbojās.. Bet nu protams ka es vēl lietoju šīs zāles un lietošu tik ilgi kamēr valsts būs spējīga man viņas apmaksāt.
Es bērnībā slimoju ar ļoti smagām strutainajām angīnām, kad mamma teica ārstiem ka mandeles jārauj ārā, ārsti apgalvoja, ka tagad tas nav mode un ka mandeles var mierīgi piesaldēt. Vairākus kursus gāju un protams ka vajadzēja viņas raut laukā.. tas varot būt pirmais iemesls šim smagajam artrītam. Man nav ģimenē neviens nekad slimojis ar artrītu, es esmu pirmā.
Es arī ļoti bieži raudu, citreiz eju pa ielu un domāju, par ko man tas viss, par ko tādas sāpes..jo patiešām tās ir neciešamas.. ;(
Es sākumā visu ko izmēģināju, visādas procedūras, visu ko vien piedāvā, bet tad kad rezultāta nebija, atmetu ar roku un arī tagad vairs neko jau sen nedaru, nav jēgas, to es 100% zinu. Vismaz manā gadījumā, kad kauli jau sabrukuši, ir bezjēdzīgi iet uz procedurām. Man tagad tikai ķirurģija spej palīdzēt, sadrupušās locītavas nomainot pret jaunām. Latvijā protezē ceļus, gūžas, plecus..potītes diemžēl protezē tikai šveicē pa aptuveni 30 000 eiro.. Tapēc man jāizvēlas cita metode, man jāfiksē (jāsalauž potītes kauls, jāsaaudzina kopā, un tad potīte nekustas, izmainas gaita, bet NAV SĀPJU, kas manā gadījumā ir pats svarīgakais) .. Ja nu Latvijā kādreiz saaks protezēt potītes, tad pēc šīs manas potīšu fiksācijas, var likt arī protēzi. Es jau ilgi vilku garumā, bet nupat jau ir tik smagi, ka esmu beidzot izlēmusi par operāciju.
Ar metotreksātu ir tā - man teica ka tas jalieto obligāti, manā gadījumā, es jau lietoju kopš paša slimības sākuma..
Cik es saprotu metotreksāts kavē locītavu deformāciju.. Zinu arī to ka metotreksātu lieto vēža slimnieki, protams citās devās.. Es dzeru 20mg 1reiz nedēļā.
Artrīts mēdz izlocīt(izdeformēt) locītavas pilnībā. Tās paliek šķības greizas un nepilda vairs savas funkcijas. Man, piemēram, visa deformācija notiek taisni iekšpusē, citiem tas ir uz āru, paliek šķībi pirksti.. Man no ārpuses pilnīgi nevar pateikt ka ir artrīts, ja neskaita to ka piekliboju nedaudz. Es jau cenšos neizrādīt savas kaites. Parasti nevienam neko daudz nestātu cik nu vīrs zin pa mani, un mamma.. Bet nu man palaimējies ar ārstiem, gan ar ģimenes ārstu, kam visu varu izstāstīt, arī dr. Arājs mani apmierina.
Artīta slimniekiem esot jābūti optimistiem(nu kā ju vispār visiem slimniekiem, arī kas slimo ar citām slimībām), bet nu ir grūti būt optimistam, kad sāpes ņem virsroku pār visu..
Bet nu kā dr. Hause ir teicis viena no sērijām :) " Dzīve ar sāpēm ir daudz respektīvāka, nekā sāpīga dzīve" :)
Veiksmi.

čabata, jūtu līdz no sirds! Tas tiešām ir briesmīgi..:((( ik saprotu, tad lietojat biloģiskos medikamentus un tas jau ir milzigs solis uz priekšu šīs slimības apkarošanā. Jūs esat pavisam jauna, medicīna iet uz priekšu, varbūt Jūs izārstēs un slimība būs snaudošā fāzē.
Labi, ka Jums ir saprotošs vīrs, jo svarīgi, ka kāds atbalsta un saprot..:((
TURATIES!!!

Nelaimīgajai!
Arī man ir līdzīga aina slimības vēsturē.Nejauši šovasar atklāju, ka kāju tūsku un sāpes noņem staigāšana basām kājām pa māla taciņu un pamatīga sāpošo vietu karsēšana ar kvarci-dzeltenajām jūrmalas smiltīm. No citiem Kaulu, locītavu un saistaudu slimību biedrības biedriem (Sanāksmes katra mēneša pēdējā sestdienā 10-os Stradiņu centrālajā ēkā)esmu dzirdējusi par to, ka uzturā regulāri jālieto kartupeļu zaļo mizu novārījums.Un jāvingro pie fizioterapeita.
Par tiem izsitumiem vai sēnītēm: tā var būt arī reakcija uz antibiotikām.

Mikažāne un Andersone vairāk mīl naudu ne pacientus.Labāk vērsties pie Gibnera.Izārstē ātri un pamatīgi.

Ceru, ka info noderēs!

cibuli
Kur tadu mala taciņu var dabūt?
Gibners taču nav reimatologs!
Ka to saprast par Andersono un Mikažāni? Vai tad viņas neārstē un nepareizi diagnozes nosaka???

man šķiet, ka dakteres abas ir labas. Naudu mīl, jā.., bet, kurš to nemīl..

Janciigais, maz ticams vai pēc gandrīz 10 gadiem šo izlasīsi, bet ja tomēr - ko izdevās noskaidrot par tiem izsitumiem?