Çðana kâ komunikâcija un çðanas traucçjumi. Gunta Ancâne (2004/05)
Varçtu teikt – kas var bût vienkârðâks par çðanu! Sajûti izsalkumu un paçd. Vçlams pçc iespçjas daþâdâks un tîkamâks uzturs, lai apgâdâtu íermeni ar nepiecieðamajâm izejvielâm un sagâdâtu sev vairâk prieka. Tomçr çðanas paradumos ievijusies cilvçka personîbas attîstîbas vçsture, tâdçï ðîs vienkârðâs lietas izrâdâs gana sareþìîtas. Pastâv pamatots uzskats, ka çðanas paradumi netieði atspoguïo arî cilvçka psihisko veselîbu, emocionâlâs vajadzîbas un to, kâ tâs lîdz ðim ir bijuðas apmierinâtas.
Zîdaiòa jeb personîbas attîstîbas sâkuma periodâ çðanas process ir viens no attîstîbai vissvarîgâkajiem, kâ arî viens no pirmajiem procesiem, caur kuru cilvçks iepazîst apkârtçjâs pasaules attieksmi pret sevi, tâtad – paðu apkârtçjo pasauli. Autoritârâs sistçmâs attieksme pret cilvçku kâ bezvçrtîgu attiecîbâ pret sistçmu parâdâs jau dzemdîbu nodaïâ – Padomju Savienîbâ jaunpiedzimuðam bçrnam bez jebkâdas nepiecieðamîbas atòçma iespçju bût kopâ ar mâti – atstumðana, pameðana novârtâ no pirmajâm dzîves minûtçm labi sagatavoja vçlâkajiem pazemojumiem. Bçrns drîkstçja gribçt çst tikai noteiktâs stundâs. Bçrna individuâlâs vajadzîbas netika respektçtas. Ðodien par to neviens vairs neðaubâs – ja bçrns jûtas izsalcis, viòð ir jâpabaro, un ja aizmidzis guï, tad savukârt nevajag viòu modinât, lai pabarotu. Bçrna labsajûta ir svarîgâka par çðanas stundas ievçroðanu. Tâpat arî apçstâ daudzums bûtu jânosaka bçrnam paðam, - vçlâk arî tas, ko viòð çdîs un ko ne. Tâ ir iespçja bçrnam attîstît paðam savu çðanas un gulçðanas ritmu.
Tâdejâdi tiek iegûta viena no svarîgajâm pirmo dzîvîbas mçneðu pieredzçm – aizmigt ar patîkamu sâta sajûtu un vçl pçdçjo piena pilîti uz lûpâm, kas nozîmç droðîbas sajûtu, ka ðai pasaulei priekð manis ir pietiekami daudz tâ, ko es tâ mîlu, kas man “garðo”. Vçlâk tas transformçjas droðîbas sajûtâ, ka "man pietiek" un vispârinâs daþâdos aspektos. Ðâdi ïaudis nemçdz bût skaudîgi, jo nepazîst biedçjoðâs jûtas, ka “var pietrûkt” kaut kâ svarîga.
Kad bçrnam izveidojies viòa paða ritms, viòð iegûst spçju pagaidît. Svarîgi, lai bçrna vajadzîbas netiek frustrçtas pârâk agri, pirms viòð vçl ir tam gatavs. Bçrns, kurð jûtas droðs par to, ka viòu pabaros, kuru mâte ir apmierinâjusi, dodot viòam barîbu un savu aprûpi, arî skolas un pusaudþa vecumâ ir droðâks un mierîgâks, pârliecinâtâks par apmierinâjuma saòemðanu un vajadzîbu apmierinâðanu. Mâtei ðâdu bçrnu aprûpçt ir vieglâk kâ nedroðu, nemierîgu un tâdçï pârlieku mâtes uzmanîbu alkstoðu bçrnu.
Citiem vârdiem – ja bçrnam trûkst sâta sajûtas, vai otrâdi – tas negrib çst, tad tâ varçtu bût atbilde uz traucçjumiem mâtes – bçrna attiecîbâs, kas visbieþâk ir sekas mâtes nedroðîbai un nepârliecinâtîbai attiecîbâs ar savu bçrnu.
Psihoanalîtiskajâs teorijâs plaði izplatîta ir doma, ka mâtes – bçrna attiecîbu veidam un kvalitâtei ir tikpat liela nozîme bçrna attîstîbâ kâ paðai baroðanai. Emocionâli klât neesoða, pavirða un atraidoða mâte bçrnu vârda tieðâ nozîmç pabarot patiesîbâ nespçj. Ðâda mâtes izturçðanâs bçrnâ izsauc agresiju, kuru viòð ir spiests represçt (neapzinâti izstumt zemapziòâ), jo konstruktîvi izpaust savâ vecumâ vçl nespçj. Bçrna jûtas – mîlestîba un dusmas pret mâti nonâk konfliktâ. No vienas puses – bçrns labprât iesaistîtos sev patîkamâs attiecîbâs ar mâti, t.i., çstu, no otras puses – dusmu dçï zemapziòas lîmenî mazulim ir vçlme mâti atstumt. Íermenî ðis konflikts var izpausties ar spastiskiem stâvokïiem gludajâ muskulatûrâ, peristaltikas traucçjumiem, kas klîniski izpauþas kâ sâpes vçderâ un vemðana.
Nedroða mâte savu nedroðîbu gribot vai negribot nodod bçrnam. Mâtes nedroðîba arî bçrnu padara bailîgu, saspringtu, kas var veicinât kolikveidîgas sâpes.
Mîlestîbas un uzmanîbas trûkumu nevar aizstât ne ar rûpîgumu, ne precîzu kâdas grâmatas vai pat ârsta priekðrakstu izpildi. Kâ zinâms, rûpes no mîlestîbas atðíiras ar to, ka rûpju gadîjumâ cilvçks otram dara to, kas paðam liekas labâk priekð otra vai ko pats vçlçtos, kamçr mîlestîbas gadîjumâ – to, kas otram patieðâm ir vajadzîgs un vçlams.
To, ka fiziska baroðana vien bçrna attîstîbu nenodroðina, râda virkne pçtîjumu. Bçrni, kuriem pietrûkst kaut vai vienkârðu attiecîbu (pat ne mîloðu) pieredzes, bçrnu namos pat nomirst. Piemçram, kâdâ 1945. gada pçtîjumâ konstatçja, ka bçrni, kuru gultiòas bçrnu namâ atradâs it kâ labâkajâs vietâs, t.i., tâlâk no durvîm, kurâm garâm staigâ cilvçki, ir caurvçji, lielâks patogçno mikroorganismu skaits u. c. nelabvçlîgi faktori, – ja viòi tur atradâs ilgâk kâ 5 mçneðus, mira bieþâk. Izskaidrojums – tiem, kuru gultiòas no bioloìiskâ viedokïa atradâs labâkâs vietâs, pietrûka attiecîbu pieredzes ar citiem cilvçkiem. Tiem bçrniem, kurus mâsas barojot òçma rokâs un uzsmaidîja, gremoðanas orgânu traucçjumi neparâdîjâs.
Mâte, barojot bçrnu, rada viòam divas patîkamas sajûtas – fiziskâ diskomforta pazuðanu un sajûtu, ka viòð ir mîlçts. Tâpat bçrnam nepiecieðamas citas patîkamâs sajûtas, ko iegûst zîþot – lûpâs, mçlç, mutç. Lîdz ar to zîdaiòa agrînajâ pieredzç izveidojas cieða saite starp tâdâm izjûtâm un sajûtâm kâ – bût mîlçtam, just fizisku apmierinâjumu, sâta sajûtu, droðîbu.
Ja maza bçrna attîstîba norit veiksmîgi, îpaðas ar çðanu saistîtas problçmas nenovçro. Pçdçjo gadu pçtîjumi râda, ka viens no veiksmîgas bçrna attîstîbas priekðnosacîjumiem ir veselîgas, emocionâli tuvas attiecîbas ar mâti, kas rada t.s. droðo pieíerðanas veidu. Sâkumâ tâ ir droða pieíerðanâs mâtei, vçlâk – citiem cilvçkiem. Tâds bçrns jûtas salîdzinoði mierîgs, droðs, jo “ja paçdina, tâtad mîl”. Çst doðana bieþi tiek identificçta ar mîlestîbu.
Cilvçki mçdz runât par “mîlestîbas badu” vai “pârpilnîbu”, un galu galâ mute ir domâta gan çðanai, gan paðâm maigâkajâm mîlestîbas izpausmçm.
“Neçðana” bieþi ir viens no veidiem kâ piesaistît vecâku uzmanîbu, jo bçrns nesaòem to, kas viòam nepiecieðams. Piemçram, ja vecâku uzmanîbu fokusçjas nevis uz bçrna pârdzîvojumiem, viòa personîbu, bet tikai uz íermeni. Bçrnu protesta reakcijas ir daþâdas – no aktîvas çdiena atgrûðanas lîdz pasîvai pârbaroðanas tolerçðanai. Pârlieku liela uzmanîba tam, ko bçrns çd, mçdz bût ìimençs, kur vecâki intuitîvi jût, ka nespçj iedot bçrnam kaut ko bûtiski svarîgu, bez kâ viòð nekad patieðâm nebûs “paçdis”. Ðâdiem vecâkiem ðíiet vieglâk un vienkârðâk pievçrst uzmanîbu tam, cik bçrns ir apaïð vai pieòçmies svarâ, nekâ tam, cik labi viòð jûtas: cik lielâ mçrâ jûtas pamests savâs izjûtâs vai tieði otrâdi – izprasts.
Bçrns pârtiek arî no apkârt valdoðajâm emocijâm un noskaòojuma. Arî tâdçï ir vçrts òemt vçrâ bçrna individuâlâs vajadzîbas un prasîbas attiecîbâ uz çðanas laiku un veidu, - lai çðana bûtu patîkams un prieka pilns pârdzîvojums gan bçrnam, gan viòa vecâkam
Mûsu tradîcijas un paradumi netieði atspoguïo to lomu, kâda ir barîbas uzòemðanas procesam daþâdos lîmeòos. Konkrçtâ lîmenî – çðana ir viens no fiziskâs izdzîvoðanas priekðnosacîjumiem. Ir arî emocionâlais lîmenis – çðana ir cieði saistîta ar droðîbas un pieòemðanas sajûtâm, – dodot cilvçkam çst, tiek izrâdîta zinâma labvçlîba, mîlestîba, pieíerðanâs, kas ïauj justies droðâk. Ciemiòiem tiek piedâvâts cienasts, ne tikai, lai viòi bûtu paçduði, bet arî lai parâdîtu, ka par viòiem priecâjas, un viòi ðeit ir gaidîti.
Daþâm tautâm pie galda aicinâðana ir izstrâdâjusies kâ vesels rituâls, kur jâsagaida otrais vai treðais aicinâjums sçsties pie galda, lai bûtu pârliecîba, ka viesis patieðâm ir vçlams un mîïð.
Tâdçjâdi çðanas laikâ iegûtâs izjûtas ir tikpat nepiecieðamas kâ pati maize. Tâs varçtu nosaukt par emocionâlo maizi. Nepilnvçrtîgs çdiens parasti neizraisa tik dziïas sekas kâ nepilnvçrtîga “emocionâlâ maize”.
Par to liecina fakts, ka izsalkums pçc mîlestîbas, atzîðanas, droðîbas reizçm simboliski tiek aizstâts ar izsalkumu pçc barîbas, kas noved pie daþâdâm kuòìa – zarnu trakta slimîbâm un traucçjumiem, tai skaitâ – aptaukoðanâs, bulîmijas un anoreksijas.
Saprotams, diçtas nevar palîdzçt samazinât svaru gadîjumos, ja jûtas, kuras spieþ emocionâlo apmierinâjumu meklçt çdienâ, ir intensîvas un ja çðana ir viena no nedaudzajâm dzîves baudâm. Piemçrs varçtu bût cilvçki, kuriem pârlieka saldumu lietoðana saistîta ar emocionâlu paðapmierinâðanos, ja prevalç tâdas izjûtas kâ mîlestîbas trûkums, garlaicîba un neapmierinâtîba.
Cieða sakarîba starp garastâvokli un çðanu pastâv arî fizioloìisku iemeslu dçï. Vienam no tiem – endorfîniem (cilvçka paða opiâti) ir divas galvenâs izdales lokalizâcijas –augðçjâ kuòìa – zarnu trakta gïotâda un centrâlâ nervu sistçma. Labs çdiens uzlabo garastâvokli, un labs garastâvoklis uzlabo barîbas gremoðanas procesus. Cilvçka, kurð hroniski jûtas dusmîgs, neapmierinâts, nokaitinâts, aizvainots, skumjð vai bçdîgs, kuòìa zarnu trakts tîri fizioloìiski nespçj sagremot barîbu pietiekami labi.
Kuòìa – zarnu trakta traucçjumi.
Pçtîjumi râda, ka emocijâm, kuras izraisa çðanas un kuòìa – zarnu trakta traucçjumus, pamatâ ir zemapziòâ izstumta pastiprinâta (nepiepildîta) vçlme pçc droðîbas, samîïoðanas un aizsardzîbas. Dabiskâ veidâ pieaudzis cilvçks ðîs vajadzîbas apmierina, uzòemoties atbildîbu par lietâm un darbiem, kurus dzîve prasa uzòemties. Pacientiem, kuriem ir grûtîbas tikt galâ ar dzîves izvirzîtajâm prasîbâm un uzòemties atbildîbu par to atrisinâðanu, viens no ceïiem ðo vajadzîbu apmierinâðanai ir neapzinâta regresija. Tâ var izpausties kopâ ar somatizâciju. Bieþas vçdera sâpes, kas bûtu salîdzinoði “normâli” maziem bçrniem, kuriem sâpes vçderâ ir gana bieþs komunikâcijas lîdzeklis, bet ne vairs pieauguða cilvçka vecumâ (te var atcerçties Makða Ðura de- un resomatizâcijas teoriju, kura uzsver, ka pieauguðiem cilvçkiem ir jau nobrieduði psihiskâs aizsardzîbas mehânismi un problçmsituâciju pârvarçðanai somatizâcija vairs nav nepiecieðama).
Regresija izskaidro pçtîjumos bieþi konstatçto faktu, ka gastrointestinâlie traucçjumi bieþi novçrojami kopâ ar trauksmi, depresiju un atkarîbas tieksmçm. Interesants un klîniski nozîmîgs fakts – emocionâlie traucçjumi sâkumâ it kâ nav manâmi, tie iznâk priekðplânâ, kad kuòìa – zarnu trakta traucçjumi terapeitiski vai íirurìiski ir izârstçti vai apârstçti.
Çðanas traucçjumi.
Visiem ar çðanu saistîtiem traucçjumiem ir raksturîga atkarîba jeb fiksâcija uz orâlo vajadzîbu apmierinâðanu. Adipozitâtes gadîjumâ tâ ir pozitîva atkarîba, kas raksturojas ar kompulsîvu pârçðanos, anoreksijas gadîjumâ – negatîva atkarîba, kas izpauþas, atsakoties no barîbas vispâr.
Adipozitâte. Adipozi pacienti ir cilvçki, kuri uzòem barîbu vairâk nekâ fizioloìiski nepiecieðams. Jautâjums ir, kâpçc? Ir veikti pçtîjumi par viòu parasimpatiskâs nervu sistçmas pârsvaru iekðçjo orgânu inervâcijâ un izmaiòâm metaboliskajos procesos un. pierâdîts, ka adipozi cilvçki çd, pakïaujoties ne fizioloìiskajiem, iekðçjiem, bet gan ârçjiem, psihiskajiem kairinâtâjiem. Pçtnieks Dr. Pudels domâ, ka problçma ir tâ, ka adipozi cilvçki nezina, kad viòi ir badâ un kad viòiem patieðâm gribas çst. Lîdz ar to pietrûkst sâta sajûtas. Viòi grib çst ârçju stimulu iespaidâ, îpaði, ja jût diskomfortu vai jûtas slikti.
Kâ râda pçtîjumi, adipozitâti bieþi izsauc noteikta vecâku uzvedîba, kad viòi visos bçrna nelabsajûtas gadîjumos piedâvâ tam vienu un to paðu palîdzîbu – barîbu, citiem vârdiem, nespçj pietiekoði iejûtîgi izprast bçrna daþâdâs vajadzîbas. Tâ bçrns iemâcâs divas lietas – ka galvenais mierinâtâjs dzîvç ir çðana un ka savus vecâkus, kuri ir uztraukuðies par to, ka viòð raud un nejûtas labi, vislabâk ir nomierinât ar çðanu. Ðâda vecâku attieksme neveicina ego spçka veidoðanos, tâ veicina spçcîgu bçrna fiksâciju uz mâti un atkarîbas veidoðanos no tâs. Pçtîjumi râda, ka bieþi ðajâs ìimençs dominç mâte, un tçvam ir pakârtota loma. Mâtes ar savu dominçjoðo, pârâk aprûpçjoðo uzvedîbas modeli veicina bçrnâ pasîva, uztveroða uzvedîbas modeïa veidoðanos.
Bçrna zemapziòas lîmenî iestrâdâjas modelis – uztraukuma, sasprindzinâjuma, trauksmes un neapmierinâtîbas situâcijâs mçìinât mazinât savu nelabsajûtu ar çdiena uzòemðanu.
Tas ir sava veida regresijas piemçrs, kad barîbas uzòemðana tiek pielîdzinâta mîlestîbas saòemðanai.
Adipozitâtes sekmîgai ârstçðanai nepiecieðams izprast minçto psihes dinamiku, jo pacientam esoðais emocionâlo attiecîbu veidoðanas (uzvedîbas) modelis ir iegûlies zemapziòâ, un pats pacients nespçj to ne izprast, ne izmainît bez psihodinamiskas psihoterapijas palîdzîbas.
Samçrâ plaði izplatîts ir arî cits çðanas traucçjums – Anoreksia nervoza.
Bûtiskâkâs ðîs slimîbas pazîmes ir izmainîta sava íermeòa uztvere, atteikðanâs çst parastu çdienu, dramatiska novâjçðana, sekundâra amenoreja. Smagâkos gadîjumos iestâjas virkne komplikâciju, ieskaitot hipoproteinçmiju, izmaiòas elektrolîtu lîdzsvarâ un kaheksiju. Paradoksâli, ka ðie nogurdinoðie simptomi novçrojami kopâ ar psihomotoru hiperaktivitâti. Neskatoties uz ðo pacienðu bieþi traucçtajâm spçjâm nodibinât tuvu emocionâlu kontaktu ar citiem cilvçkiem, viòâm ir labi panâkumi mâcîbâs vai darbâ, augstas intelektuâlâs spçjas un kompetence, tâdçï pirmajâ mirklî ðie cilvçki ðíiet labi adaptçti.
Slimîbas sâkums bieþi saistâs ar neveiksmîgu attiecîbu veidoðanos, nelaimîgu mîlestîbu. Tomçr tas bûtu uztverams ne kâ slimîbas cçlonis, bet tikai kâ to provocçjoðs faktors, jo ðîs pacientes biedç gan erotiska pieredze, t.i., emocionâla tuvîba, gan arî iespçjamâ ðíirðanâs (separâcijas trauksme). Problçmu sareþìî viòu komplicçtâs attiecîbas ar mâti – vçlme pçc tuvâka kontakta un vienlaicîgs protests pret esoðo attiecîbu veidu un vçlme pçc lielâkas autonomijas. Atteikðanâs no çdiena kâ protests, primâri – zemapziòas lîmenî vçrsts pret mâti, pret tâs piedâvâto attiecîbu veidu. Tam seko atteikðanâs no pârçjâm orâlajâm vajadzîbâm, un cîòa pret instinktîvajâm seksuâlajâm dziòâm. Rezultâtâ anoreksija izveidojas kâ bçgðana no sievietes un mâtes funkciju realizçðanas. Ir tâ, it kâ ðîs pacientes justos bezcerîgas piepildît viòâm izvirzîtâs prasîbas, tajâ skaitâ – attiecîbâ uz sievietes lomu. Problçma ir tâ, ka konflikts ir dziïi zemapziòâ, un pacientes nav kritiskas pret savu stâvokli – viòas neuzskata, ka ir slimas un viòâm bûtu jâârstçjas.
Tas saistîts ar ìimenes attiecîbu sistçmu, kâdas novçrojamas ìimençs, no kurâm ðîs pacientes lielâkajâ vairumâ gadîjumu nâk. Droði vien ne bez pamata anoreksija ir zinâma kâ princeðu slimîba – Anglijas, Zviedrijas princeses ir atklâti par to pauduðas, un daudzas meitenes un jaunas sievietes ir to izjutuðas. Pçtîjumi râda, ka ðajâs ìimençs bieþi valda emocionâli saspringta orientâcija attiecîbâ uz perfekcionismu un pârspîlçtas gaidas attiecîbâ par bçrna sasniegumiem. Atklâtu lîdera lomu neviens îsti uzòemties nevçlas, lîdz ar to atbildîbu par lçmuma pieòemðanu arî nç. Tajâ paðâ laikâ attieksme pret meitu no vecâku puses nav sirsnîga, vairâk gan rûpîga. Neuzkrîtoða atstumðana, atgrûðana ðíietamas neperfekcijas gadîjumâ (kurð gan cilvçks ir perfekts) rada sâpîgus pârdzîvojumus, arî dusmas par to.
Savstarpçjâs attiecîbas, lai arî nevainojami pieklâjîgas, tomçr ir kontrolçtas un distancçtas. Tâ ir atmosfçra, kurâ grûti izrunât emocionâlus konfliktus, meklçt tiem risinâjumus, jo konfliktiem vispâr “nebûtu jâbût.” Lîdz ar to nav iespçjams izrunât arî savas sajûtas (piemçram, „no manis tiek ðobrîd prasîts pârâk daudz, es nespçju”). Agresijas normâla izpauðana nav gandrîz iedomâjama, jo pârlieku lielais rûpîgums vienam par otru un pieklâjîbas normu ievçroðana liek no konfliktiem izvairîties apziòas lîmenî, tos supresçt un ar laiku netieði pagriezt pret mâti un tad arî pret sevi – daþi autori anoreksiju sauc par paðnâvîbas hronisku formu.
Bulimija.
Bulimija ir anoreksijas apgriezta forma – liela apjoma çðanas epizodes iet kopâ ar vemðanas vai caurejas izraisîðanu. Ðo pacienðu svars parasti ir normâls, un viòâm nav vçlçðanâs bûtiski mainît savu svaru, drîzâk gan vçlme, lai tas paliktu kâds patlaban ir. Arî ðîs slimîbas gadîjumâ mçdz novçrot smagâkas vai vieglâkas komplikâcijas, kuru dçï uzstâda pareizo diagnozi, jo pacientes savu slimîbu veiksmîgi var slçpt gadiem ilgi. Pacientes rada neatkarîgas, patstâvîgi domâjoðas, godkârîgas, spçcîgas personîbas ârçjo tçlu, tomçr personîbas patîba un pârdzîvojumi ir gluþi citâdi un raksturojas ar iekðçja tukðuma, kauna un vainas izjûtâm, sevis nepilnvçrtîbas un dzîves bezmçríîbas izjûtu.
Ðo pacienðu ìimençm bieþi raksturîga emocionâla atstumðana (rûpes no vecâku puses aizvieto mîlestîbu), turklât ar raksturîgu iezîmi – tieksmi uz impulsivitâti. Tçviem bieþi ir problçmas ar alkoholu un neatrisinâtas atkarîbas problçmas. Netieði akcentçtas tiek materiâlâs vçrtîbas un îpaðs stâvoklis, kuru sasniegt vecâkiem nav izdevies, bet netieði tas tiek prasîts no bçrniem. Tâdçjâdi bçrni spiesti agri uzòemties atbildîbu par to, lai gûtu panâkumus, kas rada bezcerîbu, bezpalîdzîbu, atkarîbu. Kopâ ar bailçm zaudçt kontroli pâr savu impulsivitâti un tâdçjâdi atsegt savu iekðçjo, patieso nepilnvçrtîgo bûtîbu.
Aizcietçjumi un caurejas.
Plaði izplatîti kuòìa – zarnu trakta traucçjumi ir aizcietçjumi un caurejas. Kairinâtu resno zarnu sindroma gadîjumâ var bût raksturîgas arî to periodiskas maiòas.
Hroniski aizcietçjumi raksturîgi pacientiem ar depresiju un trauksmi. Ðos pacientus raksturo iekðçjs saspringums, kuru amerikâòu ârsts Francis Aleksanders apraksta ðâdi: „Es neko nevaru sagaidît no citiem, un tâpçc man nav arî citiem nekas „jâdod””; citiem vârdiem – man nav jâatdod tas, kas ir mans.
Zigmunds Freids ðajâ sakarâ runâ par t.s. anâlâ rakstura triâdi – stûrgalvîba, pedantisms un taupîgums. Tomçr cilvçks, kuram ir aizcietçjumi, nebûtu uzskatâms par skopu. Aizcietçjums var bût arî kâ reakcija pçc pârlieka devîguma, turklât tam par cçloni var bût virkne somatisku iemeslu. No psihosomatiskâ viedokïa – aizcietçjums tikai liecina par noteiktu emocionâla stâvokïa prevalçðanu dotajâ brîdî. Tâ var bût arî protesta reakcija. Îpaði bçrniem un îpaði situâcijâs, ja raizes par vçdera izeju ir gandrîz vienîgais, kas dotajâ brîdî vecâkiem bçrnâ interesç. Tâtad aizcietçjums var bût novçrojam kopâ ar sava veida agresijas un izaicinâjuma jûtâm.
Pretçjâ norise – caurejas, tâpat ir bieþs funkcionâlo traucçjumu veids. Emocionâli ðis traucçjums saistîts ar tâdâm jûtâm kâ padoðanâs, nespçju tikt ar kaut ko galâ, bailçm, îpaði – no autoritâtçm („lâèa slimîba” pirms eksâmena), bezpalîdzîgu atkarîbu. Ja vçlçðanâs iegût atzinîbu iet kopâ ar lielâm prasîbâm un sava vâjuma, bezpalîdzîbas izjûtu, tad to piepildît ir grûti.
Svarîgi saprast, ka virkne ðo simptomu novçrojami arî „normâliem”, psihiski un fiziski veseliem cilvçkiem, kas liecina tikai par emociju un íermeòa pastâvîgu saspçli.